Pudeles klačiņas 7. «Homo kniebiens»

Klases salidojums turpinājās. Tas nekas, ka Dīdžejs aizlūza un apklusa, — Zeme taču nepārstāja griezties. Tas nekas, ka viņš spēcīgi iegrieza pudeli un pats izgāja laukā, — joprojām Zeme rotēja tai pašā virzienā. Pat smēķētāji neizsludināja solidaritātes pauzi — pēc sirdskambaru revīzijas vislabāk atstāt cilvēku vienu. Lai pakauc pret Lielajiem Greizajiem — Zeme nesāks griezties tik ātri, lai Dīdžejs no tās nogāztos.

Dīdžeja iegrieztā pudele riņķoja ilgi, līdz apstājās pret Penāli.

— H-hm! — dakteris nokrekšķināja. — Par ko mēs te runājam? Joprojām par emocionāli produktīvāko koitusu* savā mūžā vai varbūt mainām tēmu?  

— Kā tad! Tu tā gribētu gan, vai ne?! — Tere Tallinn iesvilās. — Nolasīt dārgajiem klasesbiedriem lekciju, kā aizstāvēji disertāciju par kuņģa tilpumu? Nekā nebija! Klāj vien vaļā par «homo kniebiens», vai kā tu to nosauci?

— Tu uzminēji — tieši par disertācijas periodu gribēju pūst vaļā.

— Eu, beidz! — mazā Vera iesmējās. — Vai tad dakteriem sekss ir retāk nekā Ziemassvētki?

— Ja Homo sapiens nebūtu nostājies pret dabu un pārošanās notiktu ikreiz, kad tēviņš, uztvēris dzimumgatavību sasniegušas mātītes raidītos seksuālos signālus, viņu aplektu, mēs te tagad tukšu pudeli neripinātu. Mēs darītu, nevis spriedelētu par to, ko esam darījuši, — Penālis skaidroja.

— Cilvēkam nezin kāpēc patīk visu sarežģīt, aizliegt sev nodoties dabas diktētām darbībām, lai pēc tam dakteriem būtu darbs. Nav ko ņirgt! Nāk uz poliklīniku tādi Ziemsvētku vecīši un Sniegbaltītes rindām: vienam sirdsklauves, otram asinsrites traucējumi, trešajam prostata vai mioma. Mēle niez pajautāt: «Kad jūs, ļautiņi, pēdējo reizi tā sirsnīgi un regulāri jakarējāt?» Ja pajautātu — praksi zaudētu ka nosmird! 

Kamēr man vēl nebija prakses un nebija arī sievas, kurai jāizsargājas no apaugļošanās, tikmēr viss bija, kā tam jābūt. Bija studiju gadi, kojas, gribošas kursabiedrenes, kuras, tāpat kā es, zināja, ka labākās zāles pret dzimumorgānu stāzēm ir ekstāze — viss notika! Kopā rakstījām disertācijas un kopā sasniedzām augstāko laimi.

Tāpēc par kaut kādu vienu īpašu dzimumaktu man nav ko stāstīt — īpaša bija profilaktiski pareizā attieksme pret dzimumaktu kā tādu. Jūs paskatieties uz Dīdžeju, pēc mēneša, augstākais — diviem viņš būs kāda mana kolēģa pacients, tāpat kā viņa seksuālo kairinātāju stimulētāja. Vai nebūtu vienkāršāk šad tad abiem satikties un…

Penālis smagi nopūtās, atmeta ar roku un ar otru roku iegrieza pudeli:

— Bet labi, labi — stāstiet vien! Man kā dakterim veselīgi paklausīties — noderēs nākamajai disertācijai…

* Dzimumakts.