Ko jaunu šogad piedāvā darbā iekārtošanas biroji?

Darbs Latvijas namdariem, krāsotājiem, mūrniekiem, elektriķiem un citiem celtniecības profesiju pārstāvjiem Norvēģijā — Oslo un tās apkārtnē, Bergenā un Bodē — biroja ēku un koka māju būvniecībā ir jaunums licencēto darbiekārtošanas firmu piedāvājumā.

Iekārtot celtnieka darbā Norvēģijā piedāvā firma «Go To Balticum». Tās prezidenta palīdze Tatjana Dubrava pastāstīja, ka uz šo darbu var pretendēt Latvijas pilsoņi, kas pārvalda angļu valodu sarunvalodas līmenī, turklāt priekšrocība ir kvalificētiem darbiniekiem ar pieredzi celtniecībā. Ja uz darbu Norvēģijā dodas, piemēram, četru cilvēku brigāde, tad vismaz diviem jāzina angļu valoda. T. Dubrava teic, ka strādnieki no Latvijas ir pieprasīti, taču tas, pēc cik ilga laika cilvēks varēs uzsākt darbu, ir atkarīgs no specialitātes. «Tādiem speciālistiem kā elektriķiem un iekšdarbu strādniekiem iekārtošana darbā būs daudz ātrāka, bet koka māju būvniekiem un ārējās apdares darbu speciālistiem darbs varētu sākties tikai pēc diviem mēnešiem, kad Norvēģijā būs siltāks,» — tā T. Dubrava.

Iekārtošana darbā kandidātam ir par brīvu, firma apmaksā aviobiļeti, pirmajā pārbaudes mēnesī darbiniekam izmaksā Ls 6 dienas naudu, bet firmas norvēģu partneri nodrošina nodokļu apmaksu un veselības apdrošināšanu. Celtniekiem jāstrādā 40 stundu darba nedēļa, par katru stundu viņi var saņemt no 3 līdz 7 latiem pēc nodokļu nomaksas.

Visvairāk darba piedāvājumu Īrijā un Lielbritānijā

Pašlaik tiesības iekārtot darbā ārzemēs ir 34 firmām, un tas ir mazāk nekā novembrī, kad Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) apkopotajā licencēto darbiekārtošanas firmu sarakstā bija iekļautas 29 firmas.

Visvairāk Latvijas pilsoņiem piedāvā darbu Īrijā un Lielbritānijā, jo, kā pastāstīja NVA Juridiskā departamenta jurists Normunds Orols, darbaspēka virzību uz tām veicina tas, ka šajās valstīs var strādāt bez darba un uzturēšanās atļaujām. Vislielākais pieprasījums Īrijā un Lielbritānija ir pēc lauksaimniecības strādniekiem (mazkvalificēts darbaspēks, piemēram, ražas novācēji, fasētāji (arī rūpnīcās), palīgstrādnieki u. c.), darbiniekiem viesnīcās (bārmeņi, oficianti, pārdevēji), kā arī pēc būvniekiem. «Pārsvarā strādāt uz ārvalstīm dodas mazkvalificēts darbaspēks. Daudz mazāk ir tādu, kas dodas prom, lai izmantotu savas zināšanas un veicinātu karjeras izaugsmi,» teic N. Orols. Nākamo vietu pēc Britu salām ieņem Kipra, kur ir pieprasīti darbinieki viesnīcās, būvniecībā un lauksaimniecībā. Dažas firmas iecerējušas ņemt licenci, lai drīkstētu iekārtot darbā Itālijā un Apvienotajos Arābu Emirātos.

N. Orols atgādina, ka, pirms pakojat somu, lai dotos darbā uz ārzemēm, pārliecinieties, ka ir saņemts darba līgums ar attiecīgās valsts darba devēju. Darba līgums būs pierādījums tam, ka ārzemēs cilvēku sagaidīs un nodrošinās ar darbu. «Saņemot darba līgumu no ārvalsts darba devēja, jāpārliecinās, ka tajā iekļauta informācija par amatu, kāds būs jāpilda, par darba samaksu un termiņiem, dzīvošanu un izmaksām, kas saistītas ar to, apdrošināšanu, kā arī cita informācija par darba tiesisko attiecību ilgumu un tā beigām,» bilst N. Orols.

Ievērojiet

Ikvienam, kurš vēlas strādāt ārzemēs, izmantojot firmu pakalpojumus, jānoskaidro, vai firmai ir licence iekārtošanai darbā attiecīgajā valstī.