Vecais strīds par to, kas ir drošāks — «Windows» vai «Linux», atkal tiek celts dienas gaismā, un iniciators šoreiz ir «Microsoft».
Niks Makgrats, Lielbritānijas «Microsoft» stratēģiskās plānošanas vadītājs, intervijā portālam «vnunet.com» nosaucis «Linux» operētājsistēmas drošumu par mītu, apgalvojot, ka atklātā pirmkoda izstrādes process rada būtiskas drošības problēmas. Makgrats stāsta, ka pašlaik mīti par atklātā pirmkoda operētājsistēmu tiek kliedēti un ka klienti novēršas no «Linux», jo uzskata to par nepietiekami rūpīgi izstrādātu, lai risinātu atbildīgus uzdevumus.
«Mūsu svarīgākais uzdevums — atšķirt mītus no realitātes. Ir vesela virkne mītu par «Linux» iespējām un labajām īpašībām. Viens no tiem — «Linux» esot drošāka par «Windows». Vēl viens mīts vēsta, ka «Linux» esot bez vīrusiem,» stāsta Makgrats. «Bet kurš atbild par «Linux» kodola drošību? Vai atbildību par to uzņemas, piemēram, «Red Hat»? «Red Hat» to vienkārši nevar, jo šī firma nav «Linux» kodola izstrādātāja. Tā tikai izplata vienu no «Linux» paveidiem. «Microsoft» pasaulē klienti var būt droši, ka mēs uzņemsimies atbildību. Viņi zina, ka saņems atjauninājumus un ielāpus.»
Makgrats arī apgalvo, ka vēl viens «Linux» mīts ir it kā milzīgais atklātā pirmkoda operētājsistēmas izstrādātāju skaits. «Klientiem tiek iestāstīts, ka «Linux» kodola kodu raksta simtiem tūkstošu cilvēku. Tas tā nav; runa ir par simtiem, nevis par tūkstošiem,» uzsver Makgrats. «Ja paskatīsimies, cik cilvēku dod ieguldījumu kodola izstrādē, redzēsim, ka tikai nedaudzi paveic nozīmīgu šī darba daļu. Pavisam nedaudz uzlabojumu nāk no plašākām aprindām. «Microsoft» operētājsistēmu izstrādā programmētāji, kuri ir pieredzējušāki nekā atklātā pirmkoda operētājsistēmu autori. 2004. gada sākumā klientu vidū bija izplatītas daudzas leģendas par «Linux» izmaksām un spējām. Taču šodien šo ideoloģiju daudzviet aizstājusi tirgus realitāte.»
Makgrats saka, ka nesenais «Linux» izplatības pieaugums lielākoties noticis uz «Unix» sistēmu, nevis uz «Windows» serveru aizvietošanas rēķina. «Aizvien biežāk redzam, ka tirgū «Microsoft» nesastopas ar tik lielām grūtībām kā «Unix» savā jomā. Klienti no RISC procesoriem pāriet uz «Intel», jo otrajā gadījumā ir labāka attiecība starp cenu un ražīgumu,» uzskata Makgrats. «Procentuālā pieauguma skaitļi slēpj faktu, ka patiesībā «Linux» izplatība ir ļoti neliela. Lielbritānijā «Unix» serveru ir vairāk nekā «Linux» serveru. Arī «Windows» serveru te ir vairāk nekā «Linux» serveru.»
Pēc Makgrata domām, uzņēmumos attieksme pret «Linux» mainās uz slikto pusi, jo kompānijas pārbauda šīs operētājsistēmas iespējas un atklāj, ka tās ir nepietiekamas. «Daudzi klienti ir izmēģinājuši «Linux», tomēr atturas no plašas uzstādīšanas, jo šī operētājsistēma nevar piedāvāt risinājumu kopumu, kādu no tās sagaida,» saka «Microsoft» pārstāvis. «Vairākums klientu vēlas iegādāties ne tikai produktu. Viņiem vajadzīgs risinājums ar atbilstoša līmeņa tehnisko atbalstu un servisu. Tas ir «Linux» grūtākais uzdevums, jo lietotāji no «Linux» gaida ko vairāk. «Linux» nav gatava risināt atbildīgus uzdevumus. Šajā operētājsistēmā pietrūkst vairāku būtisku lietu. Piemēram, «Linux» nav vienotas izstrādes vides, kāda ir «Microsoft»; tāpat nav arī vienotas pieejas sistēmas (single sign-on). «Linux» programmatūras kopumam pietrūkst atsevišķu daļu. Visi šie faktori traucē «Linux» attīstībai.»