FOTO: gamespy.com

Programmatūras autortiesību aizsardzības organizācijas «Business Software Alliance» («BSA») Latvijas komiteja šim gadam izvirzījusi jaunas prioritātes.

Turpinot pērn sāktos darbus pie integrētas datorpirātisma apkarošanas sistēmas izveides, 2005. gadā «BSA» Latvijas komiteja īpaši pievērsīsies Valsts ieņēmuma dienesta (VID) iesaistei cīņā pret datorpirātismu privātajā sektorā, likumdošanas pilnveidei atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām, atbalstam topošā Pretpirātisma biroja izveidei un darbībai, kā arī sniegs palīdzību valsts iestāžu auditēšanas organizēšanā.

«Jāatzīst, ka tieši pašreizējā Latvijas valdība spērusi efektīvākos soļus, lai uzlabotu intelektuālā īpašuma aizsardzību. Par to liecina lēmums par īpaša Pretpirātisma biroja izveidi, valdības padomnieka nozīmēšana intelektuālā īpašuma jautājumos, VID iniciatīva licencētu datorprogrammu grāmatvedības uzskaitē un kontrolē, kā arī valdības apņemšanās legalizēt valsts sektoru divu gadu laikā,» atzīmē «BSA» Latvijas komitejas valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs.

Lai veicinātu valsts sektorā lietoto datorprogrammu legalizēšanu, «BSA» apņēmies palīdzēt organizēt programmatūras auditus valsts iestādēs, veicinot gan valsts iekšējo auditēšanas struktūru, gan speciāli šim nolūkam mācītu privātā sektora datorprogrammu ekspertu iesaisti tajos. Nosakot nelegālās programmatūras īpatsvaru valsts iestādēs, būtu nepieciešams 2006. gada budžetā paredzēt līdzekļus iztrūkstošo licenču iegādei. «BSA» atzīmē, ka būtu lietderīgi valsts sektora vajadzībām ieviest centralizētu datorprogrammu iepirkumu, kas ilgtermiņā ļautu ietaupīt ievērojamus līdzekļus valsts budžetā.

Lai cīnītos ar datorpirātismu privātajā sektorā, «BSA» pastiprināti atbalstīs topošā Pretpirātisma biroja darbību, kā arī veicinās policijas reidus. Tāpat viens no būtiskiem soļiem privātā sektora sakārtošanā būtu veicināt VID iesaisti uzņēmumu pārbaudēs, proti, uzskaitīt un kontrolēt par uzņēmumu iegādātajiem autortiesību objektiem iemaksātos nodokļus. Nākotnē VID inspektori kontrolēs, vai attiecīgais intelektuālais īpašums tiek precīzi un vienveidīgi uzskaitīts uzņēmumu grāmatvedībā. Lai šādu vienveidību gan uzskaitē, gan kontrolē panāktu, VID kopīgi ar «BSA» plāno izstrādāt priekšlikumus tiesību normu papildinājumiem. Kopīgi tiks veiktas arī praktiskās pārbaudes uzņēmumos un iestādēs.

Kā būtiskākās problēmas intelektuālā īpašuma aizsardzībā «BSA» min vājo muitas darbu (datorprogrammu industrija lēš, ka apmēram 99% no Latvijā esošās nelegālās produkcijas kompaktdisku veidā tiek ievesta no kaimiņvalstīm); likumu nepilnības; sadarbības trūkumu starp tiesībsargājošajām iestādēm, kurām būtu jācīnās pret autortiesību pārkāpumiem (Ekonomikas policija, Pašvaldību policija, Valsts policija, muita, prokuratūra, tiesa u.c.), speciālistu un piemērotu telpu trūkumu u.c. Par arvien aktuālāku problēmu kļūst interneta pirātisms — viens no straujāk augošajiem pirātisma veidiem, īpaši nelikumīga FTP serveru izmantošana un failu apmaiņas programmas. Lai arī nelegālas mājas lapas darbojas pat uz valsts kontrolētiem serveriem un atsevišķi mājas lapu veidotāji paliek nesodīti jau gadiem ilgi, līdz tiesai pagaidām nav nonākusi neviena ar interneta pirātismu saistīta lieta.

2004. gadā reidu skaits uzņēmumos, kas lieto datorprogrammas uzņēmējdarbības veikšanai, pieaudzis līdz 20 salīdzinājumā ar 13 reidiem 2003. gadā. Policija pārbaudījusi arī divus datortehnikas mazumtirgotājus, konstatējot tirdzniecību ar nelegālu programmatūru. Kopumā pērnā gada laikā policija ierosinājusi 12 krimināllietas un 8 administratīvās lietas. Apmēram trešdaļa (septiņas) no lietām saistītas ar nelegālu kompaktdisku tirgošanu dažādās tirdzniecības vietās. Tāpat ierosinātas četras lietas par datoru tirgošanu ar instalētām nelicencētām programmām un nelegālu datorprogrammu izmantošanu komercdarbībā uz uzņēmuma datoriem.

Ar sešiem no pārkāpumos pieķertajiem uzņēmumiem «BSA» noslēdza vienošanos par to rīcībā esošās programmatūras legalizāciju un kompensācijas nomaksu «BSA» biedriem — datorprogrammu ražotājiem, kuru produkcija tika nelegāli izmantota un reproducēta uzņēmējdarbības vajadzībām.

Pērn Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa pirmo reizi piesprieda piespiedu darbus 80 stundu apjomā pirātisku kompaktdisku tirgotājam «Latgalītes» tirgū. Šis bijis pirmais gadījums, kad pirātisku disku tirgotājam bez citiem soda mēriem tiek piemēroti arī piespiedu darbi. Kopumā kompensācijās par nelegālas programmatūras lietošanu piedzīti aptuveni 70 tūkstoši latu, savukārt «BSA» zināmā summa, par kādu pērn ir legalizēta programmatūra Latvijā, pārsniedz 150 tūkstošus latu. Zīmīgi, ka, lai gan pērn pieauga reidu skaits, šī summa būtiski neatšķiras no 2003. gadā «BSA» zināmās summas, par kādu legalizēta programmatūra, proti, 135 500 latiem.

«Latvijā joprojām ir ārkārtīgi zems policijas reidu skaits. Gan pirātiskās produkcijas tirgotāji, gan gala lietotāji jūtas neaizskarami sakarā ar augsto korupcijas līmeni tiesībsargājošajās iestādēs. Latvijā praktiski nav bijuši reidi pie lielākajiem un labi zināmajiem pirātiskās produkcijas lietotājiem un izplatītājiem. Turklāt autortiesību pārkāpumi bieži vien tiek izskatīti administratīvā kārtā, piespriežot sodus 50–100 latu apmērā. Šāds tiesas iznākums ir bezrezultatīvs,» atzīmē «BSA» pilnvarotais pārstāvis Jānis Bordāns.

Pērn trīs ministrijas veikušas to rīcībā esošo datorprogrammu auditus — Izglītības un zinātnes ministrija, Aizsardzības ministrija, kā arī Finanšu ministrija — un saņēmušas lietoto datorprogrammu legalitāti apliecinošus «BSA» sertifikātus. Vairāki uzņēmumi, kuriem programmatūras auditā pērn konstatēta legālu datorprogrammu lietošana, tāpat saņēmuši «BSA» sertifikātus. Tie ir «Radio Capital FM», naktsklubs «Nautilus» (SIA «Loristars»), SIA «Novalink», AS «Izstrādājumu bīstamības novērtēšanas aģentūra», kā arī izdevniecība «Zvaigzne ABC».

Pērn esošajiem 13 «BSA» biedriem pievienojušies divi jauni uzņēmumi: «Sonex Riga» un «Datoru drošības tehnoloģijas».