- Latvju hokejisti «taisa vēsturi»
- Ventspils biznesa «astoņkājis» agonē
- Slepkavniekam vajadzīga sieviete
- Triecienceltne Doma laukumā
- Eiropas labumi krīt no gaisa
Noskaidrojās konkrēta diena, kad Latvijā atkal tika «taisīta vēsture». Tieši par «vēsturisku» hokeja karsēji nodēvēja 13. februārī valsts vienības gūto uzvaru izšķirošajā atlases mačā ar Baltkrievijas izlasi par tiesībām 2006. gadā spēlēt Baltajā olimpiādē Turīnā.
Spēlei piemita dramatiska intriga un happy end finālā, kas teju paģērēja visai nācijai piedzīvot īsti sportisku katarsi. Gaviles daudzu decibelu spēkā apklusināja skeptiķus, kas aprādīja gan izlases viduvējo spēli, gan tiesnešu faktisko palīdzību Latvijas hokejistiem.
Gadsimta uzvaru Rīgas Sporta pils VIP ložā pieredzēja arī visa valsts augstākā politiskā vadība. Prominences sparīgi aplaudēja, jo demokrātiskā Latvija vismaz ledus arēnā pārspēja totalitāro Baltkrieviju.
Turpinājās t. s. Ventspils grupējuma politekonomiskās cīņas par varas un naudas pārdali. «Mazie akcionāri» pretojās «oligarham» Aivaram Lembergam ne vien «Ventbunkerā», bet arī «Latvijas kuģniecībā». Ar skandālu beidzās mēģinājums pārvēlēt kuģniecības valdi. Savukārt KNAB aizturēja «mazā akcionāra» un legālā miljonāra Olafa Berķa intereses pārstāvošo zvērināto advokātu Mārtiņu Kvēpu, ko apvaino komerciālā uzpirkšanā. «Mazie akcionāri» un daudzi juristi publiski pasludināja, ka notikušais jāvērtē kā KNAB angažētība konfliktā, proti, vien likuma priekšā atbildīgie korupcijas apkarotāji darbojoties vienas «Ventspils astoņkāja» daļas vai taustekļa interesēs. Latvijas pazīstamākā korumpantu tvarstītāja, KNAB direktora vietniece Juta Strīķe, šādus apgalvojumus gan strikti noliedza. Savukārt brīvību zaudējušais Kvēpa kungs no cietuma mūriem vēstīja, ka KNAB viņam piedāvājis liecinieka aizsardzības programmu apmaiņā pret ziņu sniegšanu vairākās skandalozās krimināllietās (jādomā, Ventspils mēra ārzonās slēptie īpašumi, arī digitālās televīzijas skandāls). Tikmēr Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa noraidīja KNAB lūgumu piemērot Kvēpa kungam apcietinājumu kā drošības līdzekli, un jurists pēc dažu dienu stresa atgriezās brīvestībā, lai izjustu, ko nozīmē tiesas noteiktā «policijas uzraudzība».
Par spriedzi un asinīm televīzijas ziņu laidienos gādāja Latvijas «kriminālās aprindas». Kāds burlaks galvaspilsētas Centrālās stacijas tunelī aplaupīja valūtas maiņas punktu. Taču noziedzniekam pagalam neveicās, jo tūļu aizturēja nejaušs garāmgājējs, kurš uzbrucējam atņēma gan pistoli, gan 3000 latos izsakāmo kriminālo ķērienu. Bandīts izrādījās kāds Krievijas pilsonis, kurš Latvijā bija uzturējies nelegāli. Šaubu nav, pirms atgriešanās māmuļā Krievzemē šis malacis likumā pieņemtajā kārtībā iepazīs ieslodzījuma vietas Eiropas Savienības dalībvalstī Latvijā.
Tikmēr «Aldara» mārketinga direktores Laimas Priedītes liktenis izrādījās patiesi traģisks. Sievietes līķi ar daudzām durtām brūcēm atrada uz lauku ceļa Tukuma pusē. Slepkavas guvums bija necils — mobilais tālrunis un naudasmaks, jo nelaimīgajam upurim atņemto «Volvo» noziedznieks nenovaldīja, un limuzīnu atrada kādā grāvī netālu no šokējošā asinsdarba vietas.
Tikmēr medijiem radās iespēja klaigāt par jaunu tendenci Latvijas noziegumu struktūrā — pēdējās nedēļās par vardarbības upuriem kļuvusi virkne uzņēmēju sieviešu, kā arī augsta līmeņa ierēdnes.
Grēkoja arī sievietes. Kurzemes apgabaltiesa piesprieda astoņu gadu cietumsodu sievietei, kura pamanījās nomaitāt savu jaundzimušo bērniņu.
Atklājās arhitektoniski pikanti sīkumi Rīgas Domes finanšu darbībā. Uzņēmums «Doma laukums» paguvis uz kredīta iegādāties vairākus ekskluzīvus gruntsgabalus un noslēdzis vairākus investīciju līgumus, lai tuvākajā laikā sāktu lepnas viesnīcas būvdarbus Doma laukumā. Šo ieceri, pamatojoties ar Vecrīgas vēsturisko apbūvi konkrētajā vietā, sankcionējusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, kamēr pret to sparīgi iebilst «Rīgas tēvi» no Domes Attīstības komitejas.
Likums, jādomā, aizstāvēs uzņēmēju, kurš rīkojies saskaņā ar visiem normatīvajiem aktiem. Ja Rīgas Dome liegs sākt viesnīcas celtniecību vietā, kur vasarās jau vairākas rīdzinieku paaudzes radušas dzert alu, pašvaldībai draud tiesu darbi un nenovēršamas finanšu sankcijas. Eksperti lēš, ka Rīgas Domei firmai būs jāizmaksā līdz 10 miljoniem eiro liela kompensācija.
Gandarīti var justies Latvijas iedzīvotāji, kuru rocība ļauj izmantot gaisa satiksmi. Eiropas Savienības labumi viņiem tiešām krīt no debesīm, jo 17. februārī spēkā stājās ES regula, kas būtiski paplašina aviopasažieru tiesības. Šis saistošais dokuments nosaka lidsabiedrībām, kas Latvijā veic regulārus un čarterreisus, ka lidojumu atcelšanas vai kavēšanās, bagāžas zaudēšanas u. c. gadījumos, kad gaisa pārvadātāji nepilda saistības un jūtami pazemina solīto komforta līmeni, pasažieriem pienākas naudas kompensācijas. Aviokompānijām arī uzlikts par pienākumu vajadzības gadījumā bez maksas ēdināt un izguldināt savus klientus. Latvijas Satiksmes ministrijas un aviokompāniju pārstāvji jau pasteigušies paziņot, ka dokuments, kura izpilde var palielināt pārvadātāju tēriņus, aviobiļešu cenas neietekmēšot.