Viena no populārākajām GNU/«Linux» grafiskajām darba vidēm ir «Gnome». Tā iekļauta GNU projektā, un ļoti daudz pasaules programmētāju piedalās šī projekta realizēšanā.
«Gnome»
«Gnome» projektu ar mērķi radīt vienotu grafisko darba vidi GNU/«Linux» operētājsistēmai 1997. gadā izveidoja Miguel de Icaza un Federico Mena. Tobrīd vienīgā nopietnā alternatīva «Gnome» videi bija «KDE» grafiskā vide. «KDE» izmanto QT vidžetu rīkkopu, kas agrāk netika izplatīta GPL licences ietvaros, kas radīja dažādus ierobežojumus programmām, kuras izmantoja šo rīkkopu.
«Gnome» grafiskā vide izmanto «GTK+» vidžetu rīkkopu. «Gnome» un «GTK+» kods ir rakstīts C programmēšanas valodā. «Gnome» tiek izplatīta LGPL licences ietvaros (GNU Lesser General Public License), kurā ir saglabāti copyleft ierobežojumi attiecībā uz indivīda rakstīto programmas pirmkodu, bet copyleft neattiecas uz veselu programmu.
«Gnome» grafiskā darba vide izceļas ar teicamu ātrdarbību arī vecākos datoros un lietošanas ērtumu. Galvenais «Gnome» mērķis ir piešķirt visām programmām vienādu izskatu un izturēšanos, vienlaicīgi nodrošinot arī vienkāršu un ērtu grafiskās vides izskatu. Logu pārvaldniekā «Metacity» ietilpstošie kā arī parējie GUI komponenti nodrošina datu koplietošanu starp dažādām programmām un ir balstīti uz vienotiem darbības principiem, turklāt visas programmas izmanto vienotu palīdzības sistēmu.
2000. gadā tika nodibināts «Gnome» fonds, kas nodarbojas ar projekta administrēšanu, sagatavo paziņojumus presei un kalpo kā kontaktpunkts organizācijām, kas ir ieinteresētas piedalīties «Gnome» projekta attīstīšanā un izplatīšanā.
«Gnome» grafiskā vide darbojas lielākajā daļā UNIX veida operētājsistēmu (BSD varianti, AIX, IRIX un HP-UX). Korporācija «Sun Microsystems» pielāgojusi «Gnome» grafisko vidi arī operētājsistēmai «Solaris», aizstājot jau novecojušo «CDE». Pateicos «Gnome» ātrdarbībai, tā ir iekļauta daudzos GNU/«Linux» LiveCD distributīvos («Gnoppix», «Baltrix», «Morphix», «Ubuntu Linux»), ļaujot lietotājam iepazīties ar operētājsistēmu, neinstalējot to datorā.
«Gnome» moduļi
«ATK» — pieejamības rīkkopa;
«Bonobo» — saliktu dokumentu tehnoloģijas, kā arī programmas integrācijas mehānisms citā programmā, kurš līdzīgs «KDE» integrētajam «Kparts»;
«GConf» — modulis, kas tiek izmantots darbvirsmas un programmu konfigurācijas saglabāšanai. Savukārt sistēmas izmaiņām seko speciāls serviss gconfd, kas seko līdzi datu bāzes vērtību izmaiņām, un nepieciešamības gadījumā izmaiņas tiek attiecinātas uz programmām. Šo tehnoloģiju dēvē par auto-apply, jo lietotājam nav jāspiež apstiprinājuma pogas OK vai Apply, lai izmaiņas stātos spēkā.
«Gnome VFS» — virtuālā failu sistēma, kas nodrošina darbības ar failiem. To galvenokārt izmanto «Nautilus» failu menedžeris;
«Gnome Keyring» — «Gnome» drošības sistēma;
«Gnome Print» — nodrošina dokumentu drukāšanu no «Gnome» programmām;
«GStreamer» — «Gnome» programmu multimediju ietvars;
«GTK+» — vidžetu rīkkopa;
«Human Interface Guidelines» — «Sun Microsystems» veiktais pētījums, kādām jābūt ērti lietojamām «Gnome» programmām;
«LibXML» — speciāli «Gnome» izstrādātas XML bibliotēkas;
«Pango» — nodrošina lokalizēto tekstu ģenerēšanu un sakārtošanu;
«Metacity» — «Gnome» logu menedžeris.
Programmas
«Gnome» ir iekļautas programmas, kas lietotājam ļauj pilnvērtīgi lietot datoru. Rakstā apskatītas populārākās no tām.
«Epiphany» — ātra un ērta interneta pārlūkprogramma, kas balstīta uz «Mozilla» projekta «Gecko» dziņa, bet ar savu lietotāja interfeisu. Tāpat kā daudzām uz «Gecko» bāzētām pārlūkprogrammām, «Epiphany» ir iespējams aktivēt uznirstošo logu bloķēšanu, ir cepumiņu (cookie) pārvaldības iespējas un efektīva paplašinājumu sistēma.
Jaunākajā «Gnome» versijā 2.8 iekļauta grupprogramma «Ximian Evolution», kurā ietverts e-pasta klients, kalendārs, adrešu grāmatiņa un laika plānotājs. Programma «Evolution» spēj sadarboties ar populārajiem slēgtā koda risinājumiem «Novell GroupWise» un «Microsoft Exchange». Tādējādi vienā uzņēmumā vienlaikus var darboties dažādu programmatūras risinājumu vadīti datori, nezaudējot vienotu darba vidi.
Savukārt «Gaim» nodrošina dažādu tūlītējas ziņojumapmaiņas servisu lietošanu («MSN Messenger», «ICQ», «Yahoo! Messenger», «AOL Instant Messenger» u.c.), bet «GnomeMeeting» piedāvā balss un video pārraidi internetā. Dažādu formātu audiofailu atskaņošanai un personīgo CD kolekcijas veidošanai ir paredzēta programma «Rythmbox».
Teksta dokumentu rakstīšanai var izmantot programmu «AbiWord», bet ar programmu «Gnumeric» var izveidot elektroniskās tabulas. Dažādas grafiskas informācijas attēlošanai var lietot programmu «Dia». Protams, šo programmu vietā var arī izmantot «OpenOffice.org» biroja programmatūru.
Ar failu menedžeri «Nautilus» iespējams ierakstīt CD, piekļūt koplietošanas datiem tīklā, izmantojot SMB protokolu, konfigurēt «Gnome» un, protams, arī veikt visas failu menedžerim ierastās darbības ar failiem.
Atsevišķs projekts ir attēlu apstrādes programma «The Gimp», bet, ņemot vērā kopīgās uzbūves tehnoloģijas, «TheGimp» ir arī «Gnome» sastāvdaļa.
«Gnome 2.8»
«Gnome» versija 2.8, kas iznāca 2004. gada septembrī, ietver daudzus iepriekšējās 2.6 versijas kļūdu labojumus un arī daudzus jaunumus. Minēsim nozīmīgākās izmaiņas «Gnome» vidē.
Šajā versijā iekļautā «Ximian Evolution» ir pilnībā integrēta ar «Gnome» darba vidi. Piemēram, programmu panelim var pievienot sīklietotni, kurā lietotājs var ērti aplūkot e-pasta adrešu grāmatiņu un no sistēmas kalendāra var viegli piekļūt veicamo darbu sarakstam.
Izmaiņas ir skārušas arī failu asociāciju pārvaldības mehānismu — agrāk programmu faila atvēršanai varēja nodefinēt ar «Gnome Control Center» palīdzību, bet tagad asociācijas ar noteiktu failu tipu var definēt no failu menedžera «Nautilus».
Jaunais «DNS-Service-Discovery» serviss papildina «GNOME-vfs» moduli un automātiski meklē WebDAV un FTP resursus tīklā, ar kuriem var strādāt, izmantojot programmu «Nautilus». Ar «mDNSResponder» servisa palīdzību iespējams atļaut publisku piekļuvi web, ftp un citiem servisiem savā datorā.
Neatkarīgi no jūsu GNU/«Linux» distributīva iespējams izmantot «Gnome System Tools» konfigurācijas moduli, lai nokonfigurētu tīkla iekārtas, sistēmas procesus, sistēmas ielādes procesu, pulksteni, vai arī pārvaldīt sistēmas lietotājus.
Ja vēlaties pieslēgties savam datoram attāli, izmantojot tīklu, «Gnome» darbvirsmu iespējams viegli nokonfigurēt attālai vadībai, lietojot programmu «Vino».
Lietotāji, kam nepatīk izmantot komandrindu, lai pārbaudītu tīkla iekārtu darbību, var lietot programmu «Nettool», kas ir komandu ping, troceroute, whois, ifconfig, netstat u.c. grafiskā saskarne.
Izmaiņas ir skārušas arī datu nesēju iekārtu apkalpošanas mehānismus. USB datu nesēji tiek automātiski pievienoti iekārtu sarakstam pēc to pievienošanas datoram. Iespējams arī norādīt programmas, kuras tiks atvērtas pēc digitālās kameras pievienošanas vai arī audio CD, tukšas CD matricas ievietošanas iekārtā.
Viena no redzamākajām izmaiņām ir jauna sīklietotņu pievienošanas sistēma. Izvēloties pievienot panelim jaunu sīklietotni, atveras programmas logs, kurā visas sistēmā pieejamās sīklietotnes attēlotas vienotā sarakstā kopā ar darbību īsu aprakstu.
«KDE» vai «Gnome»?
Bieži vien iesācēji nespēj izvēlēties grafisko vidi — «KDE» vai «Gnome». Gan «Gnome», gan «KDE» ir savi plusi un mīnusi, taču abas darba vides spēj darbināt otrai darba videi rakstītās programmas. Tādēļ iespējams izvēlēties to darba vidi, kas liekas pievilcīgāka. Ja izmanto grafisko pieteikšanās programmu, katrs sistēmas lietotājs pirms pieteikšanās ar pāris peles klikšķu palīdzību var izvēlēties nākamās sesijas darba vidi. Tas ļauj izmēģināt vairākas darba vides un izvēlēties sev tīkamāko. Vienas darba vides programmas ir savstarpēji integrētas un ar vienotu izskatu, tādēļ ir vieglāk ar tām strādāt, taču tas netraucē strādāt jauktā darba vidē.