Vakar pēc Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Didža Šēnberga iniciatīvas notika seminārs «Atvērtā koda programmatūra: otrā dzīve vecajiem datoriem».
Seminārā piedalījās arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, iniciatīvas grupas «Atvērtā Latvija» pārstāvis Aivars Purmals, Aigars Mahinovs no Latvijas Atvērtā koda asociācijas, Vidzemes augstskolas IT daļas vadītājs Atis Rudzītis, kā arī īpašo uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās biroja vadītājs Klāvs Olšteins.
Lai paplašinātu iespējas skolēniem un ekonomētu budžeta līdzekļus, seminārā tika apspriests risinājums sākt eksperimentālu projektu, ieviešot skolās atvērtā koda datorklases.
Parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs uzskata, ka būtiski jau skolā apgūt programmu dažādību un atvērtā koda bezmaksas statuss nodrošinātu visdažādāko grafisko, mācību, izpētes un zinātnisko programmu pieejamību skolās. «Ir svarīgi līdzekļus izglītības informatizācijā izmantot ļoti taupīgi, lai galvenais uzsvars ir uz intelektuālo rezultātu un daudzveidīgām programmām, nevis dārgas aparatūras iegādi par valsts naudu. Simtiem skolu valžu pasaulē ziņo par veiksmīgu «Linux» izmantošanu. Arī Igaunijā veiksmīgi noris pilotprojekts. Turklāt Eiropas Komisija rekomendē atbalstīt atvērto kodu un atvērtos standartus, mums kā dalībvalstij vajadzētu to respektēt.»
Atvērtais kods dod brīvību izmantot programmu bez maksas un tiesības pārveidot to saviem mērķiem. Tas piedāvā «otru dzīvi novecojošiem datoriem», proti, par salīdzinoši nelielu naudu paildzināt skolu novecojušā datorparka mūžu par pieciem, desmit gadiem. Tātad veci datori ar nelielu jaudu var būt pietiekami, lai darbotos mūsdienīgas, skolēnam nepieciešamas programmas. Atvērtā koda licences tiesības ir pieejamas bez maksas, un izdevumi programmu ierīkošanai nonāks galvenokārt nacionālajiem programmētājiem, nevis pārrobežu korporācijām. Vidzemes augstskolas piemērs rāda, ka var īstenot augstskolas datorizāciju ar trīs reizes mazākām finansēm, gūt vajadzīgos rezultātus ar mazākas jaudas datoriem.
«Atvērtā Latvija» pārstāvji informēja, kā novērst vīrusus skolu datortīklos, ieviešot terminālu sistēmu, kad programmas ir ierīkotas tikai uz skolas galvenā servera. Svarīgi, ka atvērtā koda administrēšana būs samērā lēta, jo to var veikt attālināti — no citas ēkas vai citas pilsētas.
Patlaban skolās ir liels skaits novecojošu datoru, iespējams, liels skaits nelicencētu programmu. Daudzu esošo datoru modernizēšana ir neiespējama vai ļoti dārga. Aprēķināts, ka, izmantojot atvērto kodu, pat piegādājot skolai lietotus datorus, vienas datorklases nomas izmaksas kopā ar programmatūru un servisu nepārsniegtu 3000 latu gadā, t. i., apmēram piecu datoru iegādes izdevumus.