Kā top Amerikas visskaistākās sievietes?

Pirms 85 gadiem pirmo reizi tika noteikta Amerikas skaistākā sieviete, par kuru 1920. gadā kļuva toreiz 16 gadu vecā Margarēta Hormane no Vašingtonas. Ar to tika dots starta signāls maratonam, ko mūsdienās dēvē par «Miss America», kas pašlaik ietver ne tikai konkursu, bet arī lieliski plaukstošu biznesu un līdzās «Coca–Cola», «McDonald«s» un Mikipelei ir kļuvis par Amerikas subkultūras simbolu.

Skaistumkonkursu sākums

Pirmo skaistumkonkursu nolēma organizēt daži uzņēmīgi Atlantiksitijas iedzīvotāji, kas vēlējās svinīgos apstākļos noteikt visas valsts skaistāko meiteni. Te nu patiesības vārdā jāteic, ka līdzīgi reģionālie konkursi notika jau daudz agrāk. Tā kā Atlantiksitija bija tolaik galvenais ASV austrumu piekrastes kūrortcentrs, konkursa rīkotāji viennozīmīgi nolēma, ka meitenēm uz skatuves jādemonstrē peldkostīmi. Pēc šā svarīgā lēmuma tūdaļ uzradās arī ģenerālsponsors — pludmales dzīves mīļotājiem domātais žurnāls «The Bather«s Review». Protams, cerot pagarināt atpūtnieku uzturēšanās laiku pilsētā, konkursa norises diena tika nolikta Darba svētkos, ko Amerikā svin septembra pirmajā pirmdienā.

Atlantiksitijas konkursa rīkotāji savu valsti apveltīja ar jaunu izgudrojumu — visas valsts pelnrušķītes sacentās par karalienes kroni, ko, protams, saņēma tikai viena pretendente. Tas viss ļoti labi iederējās amerikāņu subkultūrā.

1921. gadā federālās lauksaimniecības ministrijas ierēdņa meitu Margarētu Hormani, kas avīzes «The Washington Herald» rīkotajā pilsētas konkursā bija saņēmusi galveno balvu, uzaicināja piedalīties pirmajā nacionālajā konkursā, no kura viņa galvaspilsētā atgriezās kā «Amerikas skaistākā peldkostīmu demonstrētāja» ar atbilstošu balvu — 1500 dolāru vērtu zelta nāriņas skulptūriņu.

Nākamajā gadā Margarēta atkal gribēja aizstāvēt dzimtās pilsētas godu Atlantiksitijā, taču konkursa rīkotājiem tas radīja nelielus sarežģījumus, jo Vašingtonu pārstāvēt tika aicināta cita meitene. Radās arī jautājums, kā turpmāk dēvēt pirmo konkursa uzvarētāju, un tad kādam ienāca prātā leģendārā frāze «Miss America» — tā turpmāk dēvēja ikvienu meiteni, kas saņēma karalienes kroni.

Īsās pauzes

Kaut arī konkurss uzņēma straujus apgriezienus, dažus gadus tas netika organizēts — Lielās depresijas laikā no 1928. līdz 1932. gadam, kā arī 1934. un 1950. gadā. Interesanti, ka pat Otrā pasaules kara gados konkurss norisinājās ar apbrīnojamu precizitāti. Tiesa gan, šajā laikā vajadzēja mainīt tā norises vietu no respektablās «Convention Hall» uz kādu no pilsētas teātriem, jo tradicionālo konkursa norises vietu īslaicīgi pārveidoja par armijas kazarmu. Taču kopš 1946. gada atkal ik gadus ASV skaistule tiek kronēta «Convention Hall», kas pa šiem gadiem ir pamanījusies kļūt par tūristu apskates objektu.

Pavisam 80 gadu laikā ar kroni, ko kopš 1933. gada izgatavo juvelieru firmā «William Schoppy Trophies», kronētas 75 meitenes no 29 štatiem. «Visražīgākie», izrādās, ir Kalifornija un provinciālais Ohaio (katrs štats devis sešas «Miss America» titula ieguvējas), tiem seko Pensilvānija (piecas), Oklahoma, Ilinoisa, Mičigana un Misisipi (katrs štats — pa četrām), Teksasa, Minesota, Kolorādo, Kanzasa un Ņujorka (pa trim skaistulēm). Pa divām reizēm kronis ceļojis uz Kolumbiju, Ņūdžersiju, Tenesī, Arizonu, Alabamu, Jūtas štatu, Dienvidkarolīnu, Arkanzasu, Havaju salām un Virdžīniju, bet pa vienai «Miss America» titula ieguvējai ir Misūri, Floridai, Konektikutai, Ziemeļkarolīnai, Džordžijai, Viskonsīnai un Kentuki.

Mazie izņēmumi

Visa konkursa vēsturē tikai vienai meitenei izdevies divas reizes pēc kārtas iegūt karalienes kroni — 15 gadu vecā Katrīna Kempbela pārņēma «valdīšanu» no Margarētas Hormanes 1922. gadā un spēja to noturēt arī nākamajā gadā.

1938. gadā spēkā stājās jauni noteikumi, kas ierobežoja dalībnieču vecumu no 18 līdz 28 gadiem (pašlaik vecuma cenzs ir līdz 25 gadiem), bet nedaudz vēlāk tika ieviesti pavisam «drakoniski» noteikumi — konkursā nedrīkstēja piedalīties precētas vai šķirtas sievietes, kā arī māmiņas un tās, kas ir taisījušas abortu.

Skaistuma bizness

1955. gadā konkursu pirmo reizi pārraidīja nacionālajā televīzijā, un jau pēc astoņiem gadiem tas kļuva par vienu no galvenajiem ASV televīzijas šoviem — 1963. gadā to vēroja vairāk nekā 60 miljoni skatītāju.

Patlaban tas ir lieliski izveidots bizness, kas sākas ar reģionālajiem konkursiem mācību iestādēs, pilsētās, štatos. Meitenēm vai viņu vecākiem pa pastu tiek izsūtīti ielūgumi piedalīties konkursā — potenciālo kandidāšu adreses konkursa rīkotāji iegūst gan no bijušajām konkursantēm, kurām, izpildot anketas, jāatbild arī uz jautājumiem, piemēram, «Kuru no savām draudzenēm jūs ieteiktu nākamajam konkursam?», gan arī veicot aptaujas skolās, jauniešu žurnālos un dažādās sabiedriskās vietās. Reģionālo konkursu uzvarētājas, protams, nonāk «nākamā ranga» konkursa rīkotāju rokās.

Sponsoru pasākums

Starp citu, līdzekļus konkursa rīkošanai tā organizatori gūst no biļešu un suvenīru tirdzniecības. Turklāt vērā ņemami ienākumi tiek gūti arī no reklāmdevējiem un sponsoriem — uzņēmumiem un privātpersonām, arī konkursa dalībnieču radiem un draugiem. Ar savāktajiem līdzekļiem parasti pietiek, lai segtu visus ar rīkošanu saistītos izdevumus — telpu īri, dalībnieču un žūrijas izmitināšanu, transporta un biroja tehnikas izmaksas, balvu izgatavošanu un personāla apmaksu.

Līdzekļu piesaistīšanā efektīvi tiek izmantotas arī galveno titulu ieguvējas — tās uzturas konkursa rīkotāju tuvumā, kad ir gaidāmi potenciālo sponsoru apciemojumi, piedalās preses konferencēs, prezentācijās un banketos. Tas viss ir iepriekš iekļauts kontraktos, ko paraksta ikviena potenciālā «Mis».

Iespēja nonākt uzmanības centrā

Jāteic, līdz šim izplatītais priekšstats, ka jaunās meitenes pēc karalienes kroņa alkst sponsoru dāvāto balvu dēļ, ir visai nepatiess. Īstais iemesls — iespēja kļūt populārai un pazīstamai. Patiesībā pēdējais ir viegli pārvēršams naudā. Taču ar balvām Amerikas konkursos arī viss ir kārtībā — ikviena dalībniece, gatavojoties konkursam, saņem bezmaksas friziera un stilista pakalpojumus, «specapģērbu» pēc izvēles, dzīvošanu viesnīcā, ēdināšanu un transportu. Balvu klāsts atkarīgs no konkursa ranga — jo lielāks konkurss, jo lielākas balvas. Piemēram, «Miss America» parasti saņem dārgu rokaspulksteni un rotu komplektu, stipendiju studijām koledžā 50 tūkstošu dolāru apmērā, divas nedēļas garu atpūtas ceļojumu uz Havaju salām divām personām un iespēju piedalīties lielāko televīzijas kompāniju un kinostudiju aktieru atlasēs (taču parasti neparedz iespēju piedalīties modeļu aģentūru «kastingos», jo tām ir citi atlases principi).

Titula smagā nasta

Tomēr nevienam nav noslēpums, ka saņemtais būs sūri un grūti «jāatstrādā" — skaistuma karalienes tituls dod ne tikai slavu un naudu, bet arī, kā pieņemts īstiem monarhiem, — ievērot noteiktus rituālus. Līgumā, ko pirms konkursa paraksta ikviena dalībniece, paredzēts, ka nākamā «Miss America» piedalīsies virknē TV reklāmu un labdarības akciju, turklāt — atšķirībā no Latvijas skaistulēm — ievēros augstus morāles principus. Piemēram, kategoriski aizliedzot iespēju publiski parādīties jebkurā pasākumā, kas varētu būt saistīts ar alkohola reklāmu vai propagandu. Starp citu, pat privātos ceļojumos karalienei seko modras acis no rīkotājkomitejas.

Tas viss nedaudz atgādina dzīvi zelta būrītī, kur par katru noteikumu pārkāpumu draud vērā ņemams sods — līguma laušana ar televīzijām un kinostudijām un balvu atdošana konkursa rīkotājiem. Līdzīgas situācijas, kaut arī ne pārāk bieži, ir gadījušās.

(Ne)mūžīgie ideāli

Margarēta Hormane nomira 1995. gadā, sasniegusi 90 gadu vecumu. Visticamāk, sirmā vecmāmuļa, kas lepojās ar visas Amerikas pirmās skaistuma karalienes titulu, tā arī nemaz neuzzināja, ka tieši šajā gadā mediju ietekmē gandrīz sabruka vairāki konkursa bastioni, kuru celšanā arī viņa bija pielikusi savu roku. Preses slejas burtiski pārkarsa no diskusijas, vai konkursa programmā atstāt dalībnieču iznācienu peldkostīmos vai arī uz visiem laikiem aizvākt šo «sievietes pašcieņu pazemojošo seksuāli norūpējušos vīriešu fantāziju piepildījumu», kā to nodēvēja rūdītākās feministes, kurām, starp citu, konkurss kopumā ir kā sarkana lupata satracinātam bullim. «Puskailās misenes» uz skatuves izdevās saglabāt — telefonaptaujas liecināja, ka vairākums ASV vīriešu un arī sieviešu joprojām priekšroku dod meitenēm peldkostīmā, nevis lietišķas sievietes uniformā tērptām dzelzs lēdijām.

Tiesa gan, citā punktā konkursa rīkotājiem bija jāpiekāpjas — tagad tajā drīkst piedalīties arī šķirtenes, māmiņas un abortus veikušas meitenes. Šo «izmisuma» soli 1999. gadā konkursa rīkotāji bija spiesti spert, jo korporācijai «Miss America», kas reģistrēta Ņūdžersijā (kur atrodas arī Atlantiksitija), tika nepārprotami norādīts, ka saskaņā ar vietējo likumdošanu līdzšinējos konkursa noteikumus varētu tulkot kā sieviešu diskrimināciju uz ģimenes stāvokļa pamata.

Vērtību maiņa

Noteikumi ir mainījušies tik tālu, ka saukt to par skaistuma konkursu kaut kā neveras mute — meitenēm, lai uzvarētu, jau sen vairs nepietiek tikai ar mīlīgu ģīmīti un labu figūru. 1986. gadā dalībniecēm pārstāja «noņemt mērus» 90—60—90, bet deviņdesmito gadu sākumā žūrija noteica uzvarētāju jau pēc septiņiem galvenajiem principiem: intelekts, sportiskā forma, talants, enerģiskums, komunikabilitāte, stāja un pievilcība. Interesanti, ka 1995. gadā no 50 dalībniecēm četras sapņoja par mediķes darbu, vēl četras — par karjeru jurisprudencē, gandrīz puse pēc koledžas beigšanas gatavojās strādāt par skolotājām, bet viena («Mis Minesota») paziņoja, ka nākotnē sevi redz senatores krēslā.

«Miseņu» birums

Kaut gan — ko tikai mūsdienu Amerikā neaplaimo ar «Mis» titulu: pastāv neskaitāmi konkursi, no kuriem populārākais ir «Miss Rodeo America» un pat «Miss Drug Queen America», kurā uz skatuves kāpj nevis meitenes, bet puiši, kas pārvērtušies par seksīgām daiļavām. Vismaz viņi ir iedomājušies, ka tā izskatās. Vienīgais, kas neparādās potenciālo «miseņu» nākotnes vīziju sarakstā: uzticamas sievas, namamātes un bērnu mātes «karjera».