Pērnā gada nogalē noslēdzās «Latvijas Avīzes» rosinātais tautas balsojums, kurā no ekspertu priekšā liktā 375 personību saraksta mūsu lasītāji izveidoja simtnieku — sarindojot tur, viņuprāt, pašus izcilākos. Balsojušos vecuma grupās sašķirojot, redzam — jaunās, vidējās un vecākās paaudzes veidoto personību simtnieki atšķiras. Ko varam spriest par jauniešu uzskatiem un vērtībām pēc tiem, kam viņi balsojumā «100 Latvijas personības» izteikuši savu atzinību un simpātijas? Par to, ielūkojoties 17–24 gadīgo izvēlē, saruna ar Latvijas Universitātes socioloģijas profesoru Tāli Tīsenkofu. – Salīdzinot ar visu balsotāju radīto izcilo simtnieku, redzam, ka jaunieši pirmajā vietā pārliecinoši likuši Valsts prezidenti Vairu Vīķi- Freibergu, otrajā — Raimondu Paulu, tālāk seko Krišjānis Barons un Oskars Kalpaks. piektajā vietā — Artūrs Irbe, kurš «lielajā» sarakstā ieņem 43. vietu. – Katrs balsotājs dzīvo savā pasaulē un savā dzīves posmā. Atkarībā no tā, cik garš dzīves ceļš noiets, mainās viņa pieredze, atmiņas saturs un skatījums uz tautas vēsturi un sabiedrībā nozīmīgām personām. Jo jaunāks cilvēks, jo vairāk viņš dzīvo šodienas notikumu pasaulē. Vecāks cilvēks iedziļinās ilgākā personiskā un vēsturiskā laika posmā. Jaunie novērtē, ka šajā laikā darbojas Vaira Vīķe-Freiberga. Interesanti, ka viņi otrajā vietā likuši Raimondu Paulu. Varētu spriest, ka viņi klausās Raimonda Paula dziesmas, par ko neesmu tik pārliecināts. Taču Raimondu Paulu sabiedrībā pazīst kā personāžu, kā tēlu. Krišjānis Barons ir hrestomātiska personība. Viņu pazīst no skolas grāmatām, no tautasdziesmu mācīšanās. Par Oskaru Kalpaku vēstures stundās jaunieši uzzinājuši kā par ļoti ievērojamu cilvēku Latvijas brīvības cīņās. Augstais vērtējums Artūram Irbem izriet no tā, ka interese par sportu ieņem ievērojamu vietu jauniešu ikdienā. Sestais jauniešiem tāpat kā izcilo simtā ir Krišjānis Valdemārs. Arī skolas izglītības nopelns. – «Prāta vētras» mūziķis Renārs Kaupers palicis aiz simta strīpas — 111. vietā. Bet jaunieši viņu izvirzījuši kā astoto. Šķiet, ka simpātijas viņam vienlaikus nozīmē arī jaunās paaudzes pašapliecinājumu: «Esmu gandrīz Kaupera vienaudzis; arī es varu kaut ko sasniegt, arī es varu būt ievērojams cilvēks». – Renāru Kauperu šī paaudze ir radījusi pati. Viņa popularitāti veidojusi šolaiku dzīve un tās kultūra. Kaupers ir jauniešu elks un tēls, un pārstāvis — «viens no mūsu vidus, viņš ir mums līdzīgs, savējais, tāds, kādi arī mēs varētu būt». Jauniešu izvēli balsojumā ir ietekmējusi skolas apmācība, tāpat mūsdienu sociālā un politiskā komunikācija, kā arī jauniešu pašu dzīvesveids un kultūra. – Arī valstsvīru Kārli Ulmani jaunieši augstu vērtējuši. – Varbūt tas ir atkārtošanas un ietekmes rezultāts. Interesanti, kāds personību simtnieks izveidotos, ja katram būtu jānosēžas pie baltas lapas, nevis jāizvēlas no ekspertu ieteikumiem? No kā tad balsotāji vadītos? Varam jautāt, cik šīs simts personības ir pašu izvēlētas un cik lielā mērā balsotāju spriedumus ir ietekmējusi sabiedrība, plašsaziņas līdzekļi, citi cilvēki un ideoloģija. Katrā sabiedrībā ir savi stāsti un priekšstati par vēsturē svarīgajiem cilvēkiem. Tie ir gan patiesi, gan arī īpaši radīti stāsti. Jo katra tauta cenšas nostiprināt savu atmiņu mācībās un vēstījumos par personībām un stāstos par vēsturi. Kādā brīdī tas tiek kanonizēts, ierakstīts, piemēram, izglītības programmā un saturā. Bet var būt arī plašsaziņas līdzekļos izplatīts saprotams priekšstats par vēsturē slaveniem vīriem un sievām. Paskatīsies, cik mums ir slaveno sievu.Kopējā balsojuma simtnieka pirmajā trīsdesmitā atrodam sešas: Vaira Vīķe- Freiberga,Anna Brigadere, Aspazija, Zenta Mauriņa, Elza Radziņa un Uļjana Semjonova. Jauniešiem arī proporcija tāda pati: trīsdesmitniekā ir sešas sievietes, bet Zentas Mauriņas vietā — Māra Zālīte. Šī proporcija arī ir zināma norāde uz vīrišķās ideoloģijas, vīrišķo spēku dominēšanu vēsturē. Tas nav tik latviešiem raksturīgs un nav nekas neparasts, citām tautām arī ir tāpat. Jaunajai paaudzei vajadzētu būt atvērtākai dzimumu līdztiesības ziņā. – Ja izcilo personību simtnieku veidotu pēc 20 vai 50 gadiem, proporcijas droši vien būtu citas. Bet par sievietēm — viņas vienmēr ir pildījušas citus uzdevumus: iedvesmojušas varoņus, gādājušas par viņu labsajūtu un cīņassparu, iekārtojušas un aprūpējušas dzimtu mājas un audzinājušas viņu bērnus…. Tomēr, paraugoties uz pirmo četru Latvijas Saeimu sastāvu, atrodam tik vienu sievieti — Bertu Pīpiņu. – Jā, dominē vīrišķais.Nākotnē tapis 100 izcilo personību saraksts saglabās kādu stabilo kodolu jeb nemainīgo daļu un reizē arī runās par savu laiku. Šodienas paaudze godina vēsturisko personu paveikto, cildina viņu nopelnus un iestājas par vērtībām, kas joprojām ir svarīgas arī mums. Bet, laikiem mainoties, nāk klāt jaunas darbības jomas — izklaides, mūzikas, sporta industrija. Panākumus guvušie tiek atzīti kā varoņi, pozitīvie tēli. Daudzas jaunās būtiskās lietas šajā simtniekā vēl neparādās. Pagājušajā gadā Latvija sasniedza savus stratēģiskos mērķus– iestājās NATO un Eiropas Savienībā. Līderus, kuri to paveica, neatrodam sarakstā. Piemēram, te nav Eiropas integrācijas biroja vadītāja Edvarda Kušnera. Vispār nav kategorijas «eiropeizētāji». – Ierēdņus simtniekā patiešām neredz. Taču, ja skatāmies plašāk, par iestāšanos ES daudz ir runājusi Valsts prezidente dažādās auditorijās, tostarp diskusijās ar Latvijas lielāko augstskolu studentiem.Un par Eiropas kustības gada cilvēkiem sabiedrība balsojot savulaik izraudzījās gan Vairu Vīķi-Freibergu, gan Renāru Kauperu. – Labi, piekrītu. Neņemsim tik nodalīti. Manis teiktais bija par to, ka simtniekā neparādās jaunās jomas. – Jaunie cilvēki draudzīgi ir balsojuši par garīdzniekiem, kurus viņi pazīst: par Jāni Pujatu, Jāni Vanagu un Juri Rubeni. Tas acīmredzot nozīmē — jaunieši kristīgās vērtības atzīst par svarīgām. – Jā, to varam secināt. Ko vēl? Personas, kas parādās 17–24 gadnieku izveidotajā simtniekā, atspoguļo jauniešu oficiālās publiskās dzīves, ne jau ikdienas sarunu līmeni. No aktieru un kultūras darbinieku klāsta viņiem ikdienas sarunās nozīmīgākas ir Holivudas zvaigznes, modeles. Rīgā bija apskatāma Daugavpilī dzimušā pasaulē slavenā mākslinieka Marka Rotko izstāde.Viņa darbi pasaules izsolēs turas pirmajā desmitniekā. Bet Rotko vārda lielajā simtniekā nav, kaut viņa saknes ir Latvijā.Kā Latviju atpazīst starptautiski — tas ir vēl viens aspekts, par ko jādomā. – Latvijas personību simtniekā iebalsots arhitekts Gunārs Birkerts, ir mūziķis Gidons Krēmers. Ir mūsu olimpieši. – Šādu cilvēku plejāde ir nepieciešama katrai tautai — lai uzturētu vērtības un pozitīvos ideālus. Būtiski, ka jaunieši tos akceptē, pieņem un nodod tālāk. Svarīgi, ka ekspertu piedāvātais saraksts bija atvērts, ka tajā varēja likt klāt jaunus cilvēkus, jaunas darbības jomas, atbilstīgas mūsdienu dzīves realitātēm. Jebkurš tamlīdzīgs saraksts nes ideoloģisku slodzi, palīdz pareizo un slaveno cilvēku vārdus «iedzīt» galvā. Pavērtējot ekspertu ieteikto personību sarakstā ietverto darbības spektru un jomu dažādību, jāteic, atbilstīgi populārajai dzejas rindai: «Mums, latviešiem, dzejnieku vesels bars.» Stipru pārsvaru ņēmuši literārie, kultūras, teātra un mākslas darbinieki. Mūsu Ministru prezidents nesen sociologus, politologus un viņiem līdzīgos nosauca par «hobijistiem». Viņa doma bija, ka valstij vajadzīgi inženieri, uzņēmēji. Personību simtniekā atrodam tikai divus uzņēmējus. Edgars Kauliņš bija padomjlaiku lauksaimniecības uzņēmuma vadītājs. Par mecenātu Augustu Dombrovski mūsdienās teiktu «sociāli atbildīgs uzņēmējs». Arī jauniešu balsojumā uzņēmēji nav virzīti priekšplānā. Atrodam hokejistu Sandi Ozoliņu, tagad golfa laukuma īpašnieku. Artis Rasmanis ir nodibinājis firmu. Taču abi savus pluspunktus nopelnījuši vispirms kā sportisti. Vai atrodam Gunāru Ķirsonu, kura «Lido» ēd visa Rīga, vai ir Raimonds Gerkens? – Viņus abus balsotāji ir rakstījuši klāt. – Cariskās Krievijas laikā Rīgā bija ļoti augsta industrializācija. Vēlāk mums ir bijuši fotoaparāta «Minox», radio «Spīdola» izgudrotāji. Tāpēc izcilais simtnieks, manuprāt, neatspoguļo ieguldījumu tautsaimniecībā. Ekspertu piedāvātajā aptaujas klasifikācijā nav tādas kategorijas kā «zemnieki», kaut gan Latvijā diezgan izplatīta ir atsauksme, pašreference — esam «zemnieku tauta». Protams, mēs neesam tikai zemnieku tauta, esam arī industriāla tauta, kultūras tauta, mākslinieciska tauta, jūrā braucēju tauta… un tā varam turpināt. Arī tagad Latvijā strādā gan sekmīgi lauksaimnieki, gan veiksmīgi lielo un mazo inovatīvo uzņēmumu vadītāji. Domājot par valsts aktīvāku tautsaimniecības attīstību, mācot ekonomikas pamatus skolās, ir jāpiemin pozitīvie ekonomiskie varoņi. – Ne visi uzņēmēji vēlas būt plaši pazīstami. Piemēram, programmatūras rakstītāji, kam līgumi ar Rietumu firmām, nevēlas stāstīt plašsaziņas līdzekļiem par savu biznesu. – Savas nianses tur ir noteikti. Tāpēc arī citu valstu simtniekos uzņēmēji droši vien nebūs pirmajās vietās. Piemēram, Dānijā pirmajā vietā ir zinātnieks Nils Bors. Uzņēmējdarbība ir viena no tām vērtībām, kuru nozīme šādos balsojumos būtu jāuzsver. Jo cilvēki vairāk aktualizē ideālistiskās nekā pragmatiskās vērtības. Ja staigājat pa Lielajiem Meža kapiem, informācijas stendā ieraudzīsiet vēsturisko klasifikāciju: sabiedriskie darbinieki. Tur ir norādes, kā aiziet līdz viņu apbedījuma vietām, un pieminekļu autoru vārdi. Tur ir mūzikas un teātra mākslas darbinieki, arhitekti, militārie darbinieki, zinātnieki… Cilvēki iet pie tā saraksta un skatās. Viņi zina, kur viņu varoņi dus. Šiem sarakstiem ir ilga vēsture un tie pastāv neatkarīgi no mūsu šābrīža izvēles. Tā ir fiksēta vēsturiska atmiņa, kapi ir ilustrācija tai. Tautas balsojumā izkristalizējies simtnieks ir šodienīgs saraksts, kur iekļautas vēsturiskas un tagadnē dzīvojošas personas. Daudzus ikdienas varoņus ieraugām «Latvijas Avīzes» un citu laikrakstu lappusēs, arī viņu darbības jomu daudzveidība ir jāizceļ priekšplānā, ja tuvākā nākotnē gribētu veidot vēl kādu citu, aktuālāku simtnieku.