Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8735408t1h3e17.jpg)
Režisore Baņuta Rubesa Jaunajā Rīgas teātrī atdzīvina senu teiku, un izrādi piedāvā kā apokaliptisku pasaku — Sidraba šķidrauts. 10. martā pulksten 18.30 Jaunā Rīgas teātra Lielajā zālē pirmizrāde Aspazijas lugai Sidraba šķidrauts.
Šai Aspazijas lugai ticis viens no latviešu teātra vēsturē visvairāk leģendām apvītajiem iestudējumiem — pirmuzvedums 1905. gada Jaunajā Latviešu teātrī ar Otīliju Mucenieci Gunas lomā. Maz kas zina, kurā teātrī tas notika, kāds bija tās režisors vai galvenās lomas tēlotāja, bet stāsts par to, kā tauta, izrādes iedvesmota izgājusi ielās un sākušies masu protestu gājieni, ir palicis.
Izrādes iedarbības spēks nav pārvērtēts, tāds gadās reti, kad saslēdzas skatītāja un izrādes autoru metafiziskie slāņi — viena vēstījums, otru vēlme tos sadzirdēt. Tad piepildās autora sapnis — atmodināt, uzrunāt, sludināt varbūt.
Šī luga pēckara gados uz skatuves bijusi vienreiz, tāpēc intriģē jau režisores Baņutas Rubesas iecere vien. Viņa Aspazijas lugu veido tieši pēc simts gadiem, un nejau nejaušam. Slaveno tautas iziešanu ielās izrādes veidotāji atceras.
Taču te runa arī par sievietes dvēseli un romantiskām ilgām, un lugā iekodētais idejas nepārtrauktības simbols ir ļoti sievišķīgs un pārdomāts punkts tam visam. Kaut arī «griesti sāk krist».
Scenogrāfe — Kristiāna Dimitere, kostīmu māksliniece — Kristīne Jurjāne. Lomās: Inga Alsiņa, Guna Zariņa, Regīna Razuma, Elita Kļaviņa, Iveta Pole, Kaspars Znotiņš, Vilis Daudziņš, Edgars Samītis, Ģirts Krūmiņš, Aigars Apinis, Kārlis Anušēvics.