Lieldienas ir svarīgākie kristiešu svētki, kad piemin Kristus augšāmcelšanos pēc krustā sišanas. Rietumos tās tiek svinētas pirmajā pavasara svētdienā pēc pilnmēness iestāšanās. Pirms Lieldienām ir grēku nožēlošanas laiks, lielais gavēnis, un Lieldienas ir līksmības diena.
Krievu pareizticīgie Lieldienu datumu aprēķina atšķirīgi, tāpēc pareizticīgo Lieldienas parasti svin pāris nedēļu vēlāk.
Lielais gavēnis
(Gavēnis — no darbības vārda «gavēt», aizguvums no senkrievu valodas. Vārda senākā nozīme ‘izturēties ar godbijību, ar cieņu’. Var salīdzināt ar tās pašas cilmes latīņu favere — ‘būt labvēlīgam, godbijīgi klusēt’. Pamatā indoeiropiešu ghou — ‘pamanīt, ievērot, respektēt’. Latviešu valodā vārds aizgūts pirms 13. gadsimta.)
Kristīgajā reliģijā atturības un grēku nožēlas laiks, gatavojoties Lieldienām. Lielais gavēnis sākas Pelnu trešdienā — 40 dienas pirms Lieldienu svētdienas. No Lielā gavēņa svētdienām piekto dēvē arī par Kluso svētdienu, bet pēdējā pirms Lieldienām ir Pūpolu svētdiena.
Nedēļu pirms Lieldienām sauc par Svēto nedēļu, un tajā ir Zaļā ceturtdiena un Lielā piektdiena. Lielais gavēnis beidzas Svētās sestdienas pusnaktī.
Lielā piektdiena — diena, kurā piemin Jēzus nāvi pie krusta, piektdiena pirms Lieldienām. Kristiešiem tā ir sēru un grēku nožēlas diena.
Lieldienas
Kas ir Lieldienas? Lieldienas ir gadskārtēji svētki, kuros piemin Jēzus Kristus augšāmcelšanos. Lieldienas ir nozīmīgākie svētki kristiešu kalendārā. Šos svētkus svin pirmajā pavasara svētdienā pēc pilnmēness iestāšanās. Vairāku citu Baznīcas svētku datumus laikā no Septuagesima svētdienas (devītā svētdiena pirms Lieldienām) līdz pat Adventes pirmajai svētdienai nosaka atkarībā no Lieldienu datuma.
Ar Lieldienām saistās arī 40 dienu ilgais gavēnis, kas sākas Pelnu trešdienā un beidzas Svētās sestdienas pusnaktī, dienu pirms Lieldienu svētdienas. Svētā nedēļa sākas ar Pūpolu svētdienu, iekļauj krustā sišanas dienu — Lielo piektdienu un beidzas ar Svēto sestdienu. Tad nāk Lieldienu oktāva, kas sākas ar Lieldienu svētdienu un beidzas nākamajā svētdienā. Lieldienu oktāvas laikā agrīnās kristietības periodā jauniesvētītie nēsāja baltas drānas. Baltā ir Lieldienu liturģiskā krāsa, kas simbolizē gaismu, skaidrību un prieku.