Izvēlies savu fitnesa veidu

Veselīgs dzīvesveids neapšaubāmi ir apsveicams, taču reizēm, aizraujoties ar fitnesu, tu riskē saasināt kādu hronisku slimību vai arī ievērojami palielināt muskuļu masu tā vietā, lai samazinātu ķermeņa daļas. Tieši tādēļ ir svarīgi izvēlēties sev piemērotu nodarbību veidu.

Pilates

Pilates (izrunā — pilātīs) ir vingrošanas sistēma, kas balstās uz «centra spēku» — nostiprina muguras un vēdera muskulatūru, veicina pareizu kustību mehānismu. Pilates vingrojumus precīzi un kontrolēti izpilda gan uz vingrošanas paklājiņa, gan uz trenažiera «Pilates Reformer», kura īpašā uzbūve ideāli izlīdzina muskuļu spēka līniju asimetriju, kā arī dinamiski stiepj un stiprina muskulatūru.

Pēdējos gados pasaulē strauji aug pilates popularitāte, jo tā domāta dažādiem fiziskās sagatavotības līmeņiem. Regulāri praktizējot pilates vingrošanas sistēmu, veidojas slaidi, stipri muskuļi, proporcionāli tievs viduklis, nostiprinās mugurkauls un ir dabisks enerģijas pieplūdums. Pilates ir atzīta pasaules fizioterapeitu, ortopēdu un sporta ārstu aprindās, kā arī vienlaikus ir skaista ķermeņa izkopšanas metode. Pilates ārstē mugurkaula (disku, skriemeļu…) deformāciju, kā arī fiziskas patoloģijas, kas rodas profesionālajā sportā vai dažādos darba apstākļos.

Pilates vingrošanas sistēmu pirms apmēram simt gadiem izveidoja vācu fizioterapeits Josefs Pilatess ar mērķi palīdzēt Pirmajā pasaules karā sakropļotajiem karavīriem. Pilates savu sistēmu veidoja, izmantojot Austrumu vingrošanas disciplīnas — lokanības, elpošanas un līdzsvara atjaunošanas metodes, kā arī no Rietumiem nākušās — ķermeņa spēka un sirdsdarbības metodes. Pēc kara Pilatess devās uz Ņujorku, kur viņa sistēma ieguva lielu popularitāti, īpaši dejotāju (Džordžs Balašins un Marta Grama) vidū, kas to bieži izmantoja savu dejotāju nodarbībās. Kopš tā laika liela daļa Pilatesa sistēmas praktizētāju ir kinozvaigznes, modernā un klasiskā baleta dejotāji, profesionāli sportisti un visi, kuriem ir svarīgs slaids, skaists, simetrisks un vesels ķermenis.

Joga

Eksistē vairāki jogas paveidi. Fitnesa joga jeb jogas aerobika ir viens no populārākajiem un universālajiem treniņu veidiem. Tā ir vingrojumu programma, kas palīdz iegūt ķermeņa un gara līdzsvaru: nostiprina mugurkaulu, vēdera, muguras un gurnu muskulatūru, izkopj ķermeņa lokanību un staltumu, paaugstina ķermeņa vispārējo tonusu, iemāca pareizās elpošanas mākslu.

Klasiskā joga ir vismierīgākā un tai nav vecuma ierobežojumu. Ar pamatpozām tiek gūtas praktiskas atslābināšanās un meditācijas iemaņas, kā arī organisms tiek uzlādēts ar enerģiju.

Hatha joga ir fiziskie vingrojumi apvienojumā ar pareizu elpošanu, kas palīdz attīstīt mugurkaula lokanību, locītavu kustīgumu, veidot skaistu stāju, uzlabot kustību koordināciju, līdzsvaru, aktivizēt iekšējo orgānu darbību, stiprināt nervu sistēmu, koncentrēt uzmanību un atbrīvoties no sasprindzinājuma.

Kardiotrenažieri

Atšķirībā no velotrenažieriem, kas darbina tikai apakšējo ķermeņa daļu, uz «slēpju» trenažieriem ir nodarbinātas arī rokas un rumpis. Šo trenažieri iesaka izmantot, ja ir ļengani roku muskuļi, «nošļucis» dibens vai problēmas ar vidukļa līniju.

Velotrenažieri, uz kuriem minas guļus stāvoklī, ieteicami cilvēkiem, kas cieš no pārmērīga liekā svara, kā arī cilvēkiem ar muguras traumu.

Kāpnes (steperi) nostiprina apakšējās muskuļu grupas. Strādājot ar šo trenažieri, tiek sadedzināts vairāk kaloriju, nekā ejot, skrienot vai minoties. Tomēr jāņem vērā, ka tā ir nopietna slodze sirdij un plaušām.

Skrejceliņš attīsta ceļu locītavas, potītes, kāju muskulatūru un jostasvietu. Ja ir sāpes muguras lejasdaļā, uz skrejceliņa labāk nekāpt.

Piezīmes

Sievietes ar apgriezta trijstūra figūras tipu (plati pleci, attīstīti roku muskuļi un šauri gurni) droši var noslogot apakšējo ķermeņa daļu (derēs aerobika, skriešana, teniss utt.)

Dāmām ar tipiski sievišķīgām formām (šauri pleci un smagnēja ķermeņa apakšējā daļa) jāpievēršas peldēšanai, šeipingam un kalanētikai.

Kam ir slēgtas durvis uz fitnesa zāli?

Kaut arī šķiet muļķīgi ierobežot fitnesa nodarbību apmeklējumu, tomēr pastāv daži īslaicīgi vai pastāvīgi aizliegumi.

Uz laiku no aerobikas jāatsakās cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimību saasinājumiem, biežām astmas lēkmēm, nopietniem iekaisumiem vai psihiskām slimībām. Uz nodarbībām nav ieteicams iet arī cilvēkiem ar nesenām traumām.

Jogai ierobežojumu praktiski nav, taču cilvēkiem ar acu slimībām (glaukoma, katarakta), kuņģa čūlu un citām kuņģa un zarnu trakta slimībām vajadzētu izvairīties no atsevišķiem nodarbību elementiem.

Ja ir iekšējo orgānu patoloģijas, paaugstināts asinsspiediens, tromboflebīts (vēnas sienas iekaisums, kas saistīts ar tromba veidošanos) vai arī ir mugurkaula problēmas, vajadzētu izvairīties no spēka vingrinājumiem.

Aizliegts skriet, ja ir sirds aritmija vai nesenas galvaskausa — smadzeņu traumas, savukārt lēkāt nav ieteicams, ja problēmas ar locītavām.

Epilepsijas slimniekiem, izvēloties peldēšanu vai ūdens aerobiku, jāņem vērā, ka to drīkst darīt tikai baseina seklākajā daļā un stingrā instruktora uzraudzībā. Ūdens nodarbības nav ieteicamas cilvēkiem, kam ir elpceļu vai ādas slimības.

Šķiet, ka pilates ir visdrošākais fitnesa veids. To taču radīja slimnieku rehabilitācijai…