Tā kā rūpes par pacientu dzīves kvalitātes uzlabošanu pēc sākotnējās apārstēšanas vairs neietilpst valsts prioritātēs — Veselības ministrija ir gatava nodot rehabilitācijas centru «Tērvete» privātās rokās.
Visticamāk, darījumā ar grandiozo ēku izmantos to pašu shēmu, kas kādreiz slaveno sanatoriju «Baldone» padsmit gadu laikā padarīja par drupu kaudzi. Šobrīd Veselības ministrija un Tērvetes novada dome risina sarunas par īpašuma nodošanu pašvaldībai, savukārt pašvaldībai jau ir padomā potenciālais investors. Arī «Tērvetes» direktors Miķelis Gediņš secina, ka pašreizējā situācijā vienīgā cerība ir privāts glābējs, jo līdzšinējam saimniekam, proti, valstij šis īpašums jau gadiem ilgi bijis vienaldzīgs.
Nedrīkst ļaut nogrimt
Aptuvenas aplēses liecina, ka 1932. gadā par tautas ziedojumiem uzceltajā sanatorijas ēkā nepieciešams ieguldīt 4,5 miljonus latu.
Tērvetes latviešu biedrības vēstulē Ministru prezidentam un Valsts prezidentei minēts, ka «ēka ir moderna vēl šodien» un «cēlajam kuģim nedrīkst ļaut nogrimt» (tas, pēc vēstules autoru domām, notiktu, ja celtni atdotu ārzemniekiem).
Tomēr centra galvenā ārste Ļubova Butlere ar nožēlu secina, ka kuģa stāvoklis šobrīd ir konkurētnespējīgs. Ja finansējums tiek saglabāts pašreizējā līmenī, krāšņā ēka pārtaps graustā pāris gados. Nesenā avārija apkures sistēmā ir kārtējais signāls.
Varētu atjaunot
Veselības ministrijas valsts sekretārs Uldis Līkops atzīst, ka teorētiski milzīgo ēku valsts varētu atjaunot. Taču rehabilitācijas nozares problēmas ar nekustamo īpašumu nespēj izkonkurēt grandiozās ieceres neatliekamās medicīnas aprūpē.
U. Līkops apgalvo, ka par «Tērvetes» nākotni tieši ar privātajiem investoriem ministrija nesarunājas. Šobrīd tiekot iets vidusceļš, proti, runāts ar pašvaldību. Taču esot pilnīgi skaidrs, ka arī pašvaldības budžets nespēs pacelt miljonu investīciju slogu. To atzīst arī līdzšinējais Tērvetes novada domes priekšsēdētājs Edvīns Upītis.
Pašvaldībai nav naudas pat ēkas uzturēšanai vienu ziemu. Novads esot ar mieru ēku pārņemt, taču līdz investora oficiālai piesaistīšanai visi tēriņi jāsedz valstij. «Neatkarīgā» jau rakstīja, ka interesi par rehabilitācijas centru izrādījis pašmāju miljonārs Edvīns Samulis.
Kā apstiprina domes priekšsēdētājs, ieceres būtība nav mainījusies — «Tērvete» varētu pārtapt veco ļaužu pansionātā turīgām personām vai to tuviniekiem. Pārmaiņas vismaz daļēji ļautu saglabāt esošo personālu.
Gaida 1. aprīli
Latvijas Rehabilitologu biedrības prezidents Aivars Vētra uzskata, ka šis ir ļoti būtisks jautājums. «Tērvetes» profesionāļiem arī turpmāk jābūt noslogotiem savā profesijā. Īpaši tādēļ, ka valstī rehabilitācijas speciālistu trūkst. Ministrijas valsts sekretārs U. Līkops apgalvo, ka speciālistu brīvlaišana nenotiks — valsts arī turpmāk apmaksās rehabilitācijas pakalpojumus. Varbūt vienīgi mainīšoties to sniegšanas vieta, ko par nebūtisku faktoru uzskata arī Vētra.
Pašlaik centra darbinieku vidū valda jau ierasta neziņa — līgums ar iestādi noslēgts tikai līdz 1. aprīlim. Galvenā ārste Ļ. Butlere uzskata, ka šāda iestādes veģetēšana vairs nav pieļaujama un ministrijai beidzot par kaut ko jāizšķiras. Tomēr tuvākajā laikā tas nenotiks.
U. Līkops prognozē, ka līgums ar rehabilitācijas centru atkal tiks pagarināts uz pagaidu termiņu — kādiem trim mēnešiem. Tikmēr būtu jākļūst skaidriem nosacījumiem, ar kādiem valsts ir gatava atdot un ar kādiem pašvaldība gatava pieņemt «Tērveti».