Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8741558t1he7bb.jpg)
Reklāma ar Sirdi. Intervija ar Ēriku Stendzenieku.
Ilutas Ieviņas saruna ar reklāmas aģentūras «Zoom» radošo direktoru Ēriku Stendzenieku.
«Es domāju, ka reklāma ir runāšanās ar cilvēkiem. Tāpat kā māksla. Un tieši tāpat kā māksla, tā ir arī manipulācija. Laba reklāma ir tāda pozitīva, gaiša manipulācija.»
--------------------------------------------------------------------------------
Mūsdienu domāšanas formāti. Kristiāna Lapiņa.
Raksta autore dalās savās pārdomās par mūsdienu tehnoloģiju ietekmi uz cilvēku savstarpējām attiecībām, domāšanu, laika un telpas apziņu. Rakstam klāt pievienoti interesanti piemēri un fakti.
--------------------------------------------------------------------------------
Komandas veidošana — efektīvākam kopdarbam. Liāna Upeniece, Rita Zālīte.
Sena patiesība vēsta, ka divas galvas gudrākas nekā viena. Lai cik apdāvināts būtu viens spēlētājs, daudz vairāk viņš var paveikt, darbojoties aizrautīgā komandā. Komandas veidošana līdz ar organizācijas identitātes radīšanu veicina darbinieku aktivitāti, lojalitāti un atbildīgumu. Tādējādi paaugstinās darbinieku pašapziņa un pašcieņa, kā arī visas organizācijas darbības efektivitāte.
--------------------------------------------------------------------------------
Tikai bez panikas! Lolita Muzikante.
Autore rakstā dod atbildes uz šādiem jautājumiem: Kas ir ģeneralizēta trauksme un panikas lēkme? Kādi ir iespējamie trauksmes un panikas etioloģiskie faktori? Kādas ir psiholoģiskās palīdzības iespējas?
Vērtīga informācija speciālistiem un jebkuram interesentam.
--------------------------------------------------------------------------------
Izaicinājums — darbs ar pedagoģiskās korekcijas klasēm. Nora Juraša, Līga Kalvāne.
Sociālā pedagoga un skolas psihologa pieredze darbā ar pedagoģiskās korekcijas klasēm.
«Jau pirmajās nodarbībās atklājās, ka vairumam jauniešu trūkst pamata saskarsmes iemaņu, prasmes sadarboties, strādāt dialogā — klausīties, sadzirdēt, formulēt domu, izteikt viedokli. Toties viņos mājo bailes no klasesbiedru viedokļa par sevi, no reakcijas uz viņu teikto.«
--------------------------------------------------------------------------------
Problēma. Risināt, pārdzīvot vai bēgt?
Neviens no mums nav pasargāts no stresa un trauksmes. Ik pa laikam dzīve piedāvā atkal un atkal jaunus uzdevumus: pārmaiņas ģimenē, problēmas darbā, negaidītus notikumus. Un tas ir labi, jo liek kaut ko jaunu mācīties, meklēt risinājumus, mēģināt pielāgoties … Taču rada stresu.
--------------------------------------------------------------------------------
Ņirgāšanās skolēnu vidū Latvijā. Inese Jēce.
Ņirgāšanās (angl. — bullying) jau no seniem laikiem ir zināma problēma skolās visā pasaulē. Lai noskaidrotu ņirgāšanās izplatību Latvijas skolās, kā arī analizētu ņirgāšanās saistību ar skolas psihosociālās vides novērtējumu un skolēnu psihosomatiskajām sūdzībām, tika izmantots 2001./2002. gadā Latvijā veiktais Skolēnu veselības paradumu pētījums.
--------------------------------------------------------------------------------
Mūsdienu bērnu dzimumaudzināšana. Igors Dobrjakovs.
Lai gan visbiežāk vecākiem liekas, ka viņi visu zina un prot audzināt savu bērnu, tomēr autors dalās pieredzē par netiešās ietekmes veidiem uz bērna seksualitāti, kas vēlāk ļoti spēcīgi var ietekmēt viņa dzīvi.
--------------------------------------------------------------------------------
Atdod manu zelta bumbu! Lindes fon Keizerlinkas saruna ar Robertu Blaju.
To, kas mēs esam un — pats galvenais — kādi būsim, mēs vispirms saņemam no saviem vecākiem. Daži ārsti uzskata, ka tēvam ir mazāka nozīme, daudz svarīgākas esot saites starp bērnu un māti. Savukārt Roberts Blajs runā par vīrieša un arī par tēva lomu, kura nozīme bērnībā kļūst aizvien svarīgāka. Indiāņiem ir sakāmvārds: «Bērns ar māti dzīvo drošībā ielejā, bet tēvs dodas ar bērnu kalnā un rāda viņam pasauli.»
--------------------------------------------------------------------------------
Mums jautā. Vai vēlme «aptvert visu pasauli» ir neirotiska?
«Cilvēki tiek klasificēti nepārtraukti. Es izlasīju K. Hornijas viedokli, ka neirotiķis grib aptvert visu pasauli, lai iegūtu drošības izjūtu. Kā šādi cilvēki būtu atpazīstami tīri praktiski?”- Jautā lasītāja. Atbild dr. Andris Veselovskis
--------------------------------------------------------------------------------
Mums jautā. Vai esmu biseksuāla?
«Jau diezgan sen mani nomoka viens jautājums — vai es esmu biseksuāla? Es vienkārši netieku ar sevi skaidrībā. Vai varbūt tās ir vienkārši iedomas, ka es varbūt esmu citādāka nekā pārējie?»
Uz lasītājas jautājumiem par seksualitāti atbild psiholoģe Jolanta Cihanoviča.
--------------------------------------------------------------------------------
Caur ērkšķiem uz zvaigznēm, jeb ja tu studē psiholoģiju… :))
Ilgi gaidītās studijas ir sākušās. Traki gribas hipnotizēt. Vai taisīt psihoanalīzi. Tu nepacietībā dīdies — kad tad lekciju sarakstā parādīsies kaut kas par reālu «dvēseļu glābšanu no iznīcības»? Taču dzīve ir skarba. Tā vietā, lai uzreiz ķertos pie Freida un seksa, psiholoģijas vēstures pasniedzējs stundām stāsta par Pavlova suņiem.