Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8741620t1hd979.jpg)
Nule no amata atstādinātais Rīgas domes pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams pirms trim gadiem bija nonācis līdz atziņai, ka «Latvijā gan skolotājiem, gan politiķiem, gan kultūras darbiniekiem jāpaaugstina vidējais morāles līmenis, tad neparādīsies (..) skandāli avīzēs». Ierēdņu «vidējais morāles līmenis» netika apšaubīts. Bet velti. Kopā ar Štramu par pagaidu bezdarbnieku kļuvis, arī atstādināšanas dēļ, domes īpašumu departamenta direktors Jānis Zviedris. Aizdomu ēna samilzusi pār bijušo Rīgas mēru, tagad vienkārši domnieku Gundaru Bojāru (LSDSP): viņa un abu atstādināto departamentu direktoru rīcību aicināts vērtēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Rīgas budžets esot zaudējis pāri par 200 tūkstošiem latu.
Skandāla pirmsākumi meklējami 2001. gada oktobrī, kad domē bija nostabilizējies vairākums, kuru veidoja LSDSP un PCTVL. Bojārs ar kādu firmu uz 15 gadiem noslēdza līgumu par 250 reklāmas stendu izvietošanu galvaspilsētā. Firma saņēma 59% reklāmas nodevas atlaidi un turklāt nemaksāja nodokli par zemi, uz kuras atrodas stendi. Šāda neparasta labvēlība tiek skaidrota ar to, ka firma par savu naudu Līvu laukumā izvietojusi publisko mazmājiņu bloku. Par zemi, uz kuras atrodas bloks, nodoklis tāpat netiek maksāts. Jā, ir likumīga iespēja piemērot nodevu atlaides, ja firma bez atlīdzības izdara kādu pilsētai vajadzīgu darbiņu, taču šajā gadījumā atruna izklausās pagalam nepārliecinoši.
Protams, publisko tualešu trūkums ir Vecrīgas sodība, it īpaši jau tūristu pieplūduma laikā. Taču par mazmājiņas apmeklējumu ir jāmaksā. To uzturēšana nav, atvainojiet, labdarības akcija, bet gan bizness. Mazmājiņu iegādei esot izlietoti simt tūkstoši latu (!). Apliecinoši dokumenti gan līdz šim nav uzieti. Turklāt, pat ja tas ir tā, šis ieguldījums pilsētas labierīcību pilnveidošanā tikai apliecina, ka grandiozai nodevas atlaidei nav bijis pamata. Ja ir par maz vietu, uz kurām pat ķeizars staigā kājām, Rīgas domei jāgādā, lai tās būtu. Pat minētā fantastiskā summa — simt tūkstošu — Rīgas budžetā (pērn, piemēram, ieņēmumi sasniedza 200 miljonus latu) nekādu jūtamu robu neizgrauztu.
Maksas tualete atšķirībā no, teiksim, par firmas naudu izbūvēta bērnu rotaļu laukuma vai restaurēta kultūras pieminekļa, kas nevar nest naudas augļus, ir biznesa struktūra. Tā dīvaini sanāk: firma par milzu naudu izdara to, kas pilsētai tik un tā būs jādara, un pretēji vienkāršai loģikai saņem atlaides.
Viss šis nesmukums nāca gaismā pēc Valsts kontroles (VK) ziņojuma iesniegšanas Rīgas domē. Mērs Aivars Aksenoks (JL) reaģēja ātri un adekvāti. VK gan iebilst, ka tas vēl nav dokumenta galīgais variants. Galīgais atzinums taps tad, kad būs saņemti Rīgas domes paskaidrojumi, kas jāiesniedz līdz rītdienai. Tas jāizstrādā mēneša laikā un atklātībai var tikt nodots mēnesi pēc apstiprināšanas. Var saprast VK. Taču var saprast arī Aksenoku — saskaņā ar darba likumdošanu Štrama un Zviedra rīcība jāizvērtē mēneša laikā kopš pārkāpuma atklāšanas brīža. VK ziņojumu dome saņēma pirms nedēļas. Ir izveidota izmeklēšanas komisija.
Informācijas publiskošana bija neizbēgama — divu domes departamentu direktoru atstādināšanu nenoslēpsi. Un ir labāk, ja sabiedrība saņem informāciju no pirmavotiem, nevis tiek barota ar puspatiesībām un baumām. Turklāt fakti, kas izklāstīti 6. aprīlī domē iesniegtajā VK ziņojumā, neatšķirsies no tiem, kas figurēs galīgajā atzinumā. Tie ir kā īlens maisā.
VK reklāmas stendu lietā atklāto pārkāpumu nopietnības pakāpi izvērtēs un, domājams, novērtēs. Gundars Bojārs noskaņots kareivīgi («Lai vērtē!»). Jānis Zviedris nejūtas vainīgs. Runātnīgais Vilnis Štrams ir optimists. Sarunā ar Dienas Biznesu viņš atzīst, ka «Tādu pārkāpumu dēļ mani būtu bijis iespējams atbrīvot jau desmit reižu». Kas zina, varbūt 11 kādam (kādiem) ir liktenīgs skaitlis.