Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Pašvaldību satrauc rīdzinieku izmiršana

Arnis Kluinis, «Rīgas Balss»
Pašvaldību satrauc rīdzinieku izmiršana
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments

Rīgas domes priekšsēdētāju Aivaru Aksenoku «satrauc šī demogrāfiskā problēma» — rīdzinieku skaita samazināšanās, par ko nupat atgādināja Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

CSP piektdien informēja, ka «kopējais iedzīvotāju skaits Rīgā šā gada sākumā bija 732 tūkstoši un tas gada laikā samazinājās par 3,5 tūkstošiem, tai skaitā dabiskās kustības dēļ — par 3,1 tūkstoti un migrācijas — par 0,4 tūkstošiem. Aizvadītajā gadā piedzima 6,7 tūkstoši un nomira 9,8 tūkstoši rīdzinieku.«

Tiek piebalsots uzņēmējiem

No Aksenoka šobrīd nav iespējams prasīt vairāk par pieklājības frāzēm — pievienošanos Rīgas uzņēmēju satraukumam par aizvien lielākām grūtībām atrast sev darbiniekus. Šādā situācijā pilsētas galva nekādā gadījumā nedrīkst atzīties cerībā, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās varbūt samazinās viņa problēmas: jo mazāk bērnu, jo mazāki pašvaldības pienākumi viņu izglītošanā; jo mazāk bērnu un vecu cilvēku, jo mazāka slodze veselības aprūpei; jo mazāks cilvēku kopskaits, jo mazāk vietas viņi aizņem dzīvokļos, sabiedriskajā transportā un vienkārši pilsētas ielās.

Saprotama ir arī mēra nevēlēšanās norādīt uzņēmējiem, ka par Rīgas negatīvo migrācijas bilanci ir vainojami tieši viņi, t.i., viņu piedāvātās algas, kas potenciālajiem ieceļotājiem no Latvijas laukiem padara Rīgu par vietu, kur nopirkt biļeti, lai ieceļotu Īrijā. Ja Aksenoks sāktu tā runāt, tad tūlīt dabūtu pretī, ka uzņēmēji nevar atļauties maksāt vairāk darbiniekiem tāpēc, ka viņiem jātērē laiks un nauda, lai pārvarētu pašvaldības liktos šķēršļus uzņēmējdarbībai (piekukuļotu pašvaldības ierēdņus?).

Cīņa par «auklīšu algām»

Iedzīvotāju dabiskajai kustībai (dzimstības un mirstības attiecībai) ietekmes uz aktuālo darba tirgu parasti vai nu nav vispār, vai tā ir pat apgriezta. Proti, bērnu skaita pieaugums nozīmē pieaugušo atraušanu gan no darba tirgus, gan — un tas ir tikpat svarīgi — no iepirkšanās un izklaidēm lielveikalos, klubos, sporta zālēs vai ceļojumos. Visu šo pakalpojumu sniegšana taču dod daudzas darba vietas un nodrošina naudas apriti, no kuras nodokļi un nodevas ieripo valsts un pašvaldības kasē. Elegants risinājums šai problēmai it kā būtu aukļu algošana, kas uzreiz dubulto darba tirgu, kurā tad paliek bērnu vecāki un klāt nāk aukles. Tieši tāpēc pašlaik uz valdību tiek izdarīts liels spiediens, lai tā pārtaisa šogad ieviestās «māmiņu algas» par «auklīšu algām», ja šī pabalsta izmaksāšanai vairs netiktu prasīts, lai viens no bērna vecākiem pabalsta darbības laikā bērna pirmajā dzīvības gadā nestrādā algotu darbu. Raugoties tīri no Rīgas viedokļa, viss šis pasākums — «māmiņu algas» jebkādā modifikācijā — ir diezgan apšaubāms divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, te taču tiek pārdalīta galvenokārt rīdzinieku nauda, kas veido vismaz 2/3 no kopējiem valsts ieņēmumiem. Rīdzinieki labākajā gadījumā saņem atpakaļ kopumā to pašu, ko iemaksājuši. Bērnu vecāki noteikti saņem mazāk par iemaksāto, ja vien viņi paši nestrādā par nodokļu piedzinējiem vai pabalstu dalītājiem.

Otrkārt, apšaubāmās sociālās izmaksās un izdevumi to administrēšanai ir ļoti būtisks iemesls preču un pakalpojumu dārdzībai un dārdzības pieaugumam. Tieši tāpat inflāciju dzen uz augšu pabalstos saņemtās naudas tērēšana. Ja pabalsts tiek maksāts bērna pirmajā dzīvības gadā, tad tas parasti tiek arī tūlīt iztērēts.

Jo labāk, jo sliktāk

Apgriezta ietekme uz darba tirgu var izrādīties arī uzlabojumiem izglītības un medicīnas nozarē, jo izglītoti un veselīgi cilvēki taču pasaulē ir vairāk pieprasīti nekā dumji un slimīgi.

Svešvalodu u. c. neapšaubāmi derīgu iemaņu apgūšana var palīdzēt, lai apprecētos ar ārzemnieku/ārzemnieci un tad, visticamāk, aizbrauktu no Latvijas. Sieviešu emigrācija pārsvarā vīriešu piesaistīšanai, par ko RB rakstīja 1. aprīlī (ne aprīļa joku sadaļā), liek domāt, ka ar līgavu eksportu Rīga kompensē rūpniecības un eksportpreču trūkumu.

Latvijas lauki risina nodarbinātības problēmas Īrijā u. tml., nevis Rīgā. Vietējā migrācija 2004. gadā Rīgai ir devusi tikai 65 iedzīvotājus — tas ir iebraukušo pārsvars pār izbraukušajiem, kas nekādi nekompensē starpvalstu migrācijas radītos zaudējumus, kuri, kā jau norādīts, pa kārtu atpaliek no izmiršanas radītajiem zaudējumiem. Acīmredzamais cilvēku skaits Rīgā gan nesamazinās, jo pieaug tūristu plūsma, bet pie darba un izklaidēm Rīgā stājas Pierīgas iedzīvotāji. Rīgas rajons ar 3458 cilvēku migrācijas saldo arī par kārtu pārspēj nākamos lielākos veiksminiekus. Jūrmalas pilsēta ir piesaistījusi 494 cilvēkus, Rīgas aglomerācijā ietilpstošais Ogres rajons — 333 un Jelgavas pilsēta — 251 jaunpienācēju. Vēl detalizētāka cilvēku plūsmu izpēte rāda, ka pie turības tikušie rīdzinieki pārceļas uz jaunuzceltajiem ciematiņiem Pierīgas pļavās, bet šo cilvēku atbrīvotos dzīvokļus aizņem ienācēji no laukiem, kuri tikai sāk savu naudas pelnītāju karjeru.

Aksenoks sola «iesaistīties»

Aivars Aksenoks vismaz vārdos izrāda daudz lielāku izpratni par iedzīvotāju skaita samazināšanās cēloņiem un sekām nekā valdības vadītājs Aigars Kalvītis, kurš pagājušonedēļ nāca klajā ar priekšlikumu kopumā par Ls 2,5 miljoniem gadā palielināt bērnu piedzimšanas pabalstu summu. Premjers spītīgi ignorē brīdinājumus, ka šādi pabalsti, citējot demogrāfes Pārslas Eglītes vārdus aģentūrai LETA, «tikai papildinās no nelabvēlīgajām ģimenēm nākušo bērnu skaitu bērnunamos». Līdzīgi RB pauda premjeram klātienē, bet Kalvītis izlikās viņam sacīto nesaprotam. Turpretī Aksenoks atzīst, ka «viens no būtiskiem apsvērumiem, kāpēc ģimenes neizvēlas vairāk bērnu, ir tādas vides trūkums, kas palīdzētu bērnu audzināšanā: trūkst bērnudārzu, nav auklīšu dienestu un ģimeņu atpūtas vietu. Tāpat ir jāuzlabo arī medicīniskie pakalpojumi.» «Pašvaldībai ir jāiesaistās,» konstatē Aksenoks.

Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu