Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8744520t1h87d2.jpg)
Nepieredzētais degvielas cenu pieaugums būtiski ietekmē augstos kopējās inflācijas rādītājus un visas tautsaimniecības nozares, bet visvairāk autopārvadātājus. Biļešu cenas sabiedriskajā transportā var tikai augt, un lielākā daļa autobusu pārvadājumu firmu prognozē, ka jau tuvākajā laikā tām ir jākāpj vismaz par 10%.
Rīgas iekšpilsētas autobusu pārvadātājs SIA «Rīgas satiksme» pagaidām gan uzsver, ka lēmumu par biļešu cenu pieaugumu vajadzēs pieņemt tikai tad, ja degvielas cena pieaugs vēl par kādiem pieciem santīmiem. To nodrošina šāgada Rīgas domes budžetā paredzētā dotācija. Gadījumā, ja degvielas cena pieaugs vēl vairāk, dotācija būs izsmelta un domei nāksies lemt — ļaut «Rīgas satiksmei» paaugstināt cenas vai arī piešķirt papildu summu no budžeta, RB informēja «Rīgas satiksmes» pārstāve Inga Blūmfelde.
Starppilsētu pārvadātāji dumpojas
Skarbāka dzīve gan varētu gaidīt tos rīdziniekus, kuri ieraduši ar starppilsētu autobusiem doties ciemos pie radiem citur Latvijā. Latvijas pasažieru autopārvadātāju asociācija ir aicinājusi valdību papildus jau piešķirtajam 10,1 miljonam latu rast iespēju piešķirt vēl 3,2 miljonu latu dotāciju. Satiksmes ministrijas pārstāvji gan sola tikai 0,9 līdz 1,6 miljonus latu. Tas nozīmē, ka vairums Latvijas autobusu parku jau tuvāko mēnešu laikā varētu izpildīt draudus un paaugstināt biļešu cenas vidēji par 10%.
Rīdziniekiem pazīstamākā starppilsētu pasažieru autopārvadātāja a/s «Nordeka» izpilddirektors Ēriks Eisaks RB atzina, ka, gadījumā ja valdība neizpildīs pārvadātāju prasības, kompānija no 1. jūnija cels cenas vidēji par 8%. Tiesa gan, tikai tādā gadījumā, ja dīzeļdegvielas cenas, par kādām to iepērk lielie patērētāji, saglabāsies šābrīža 51 santīma līmenī. Ja tās turpinās augt, arī biļešu cenu pieaugums būs lielāks.
Kā skaidroja Ē. Eisaks, straujais dīzeļdegvielas (tieši uz tās pamatā kust sabiedriskais transports) kāpums iesācies pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Līdz tam «Nordeka» nebija paaugstinājusi biļešu cenas jau vairākus gadus, bet pērn laikā no 1. maija līdz 31. decembrim tās bijusi spiesta celt par vidēji 10,7%. Šobrīd iepērkamās degvielas cena kompānijas budžetā jau veido ap 48% no darbības izmaksām, un šis skaitlis turpina augt. Vēl pirms pāris gadiem šis rādītājs bijis ap 30%, stāstīja Ē. Eisaks.
Inflācijas spirāli iegriež degviela
Straujais degvielas cenu pieaugums, protams, ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē pēdējā gada laikā vērojamo straujo kopējās inflācijas lēcienu, taču ne vienīgais, uzsver RB aptaujātie ekonomikas eksperti. Cieši saistīts ar degvielas cenām un kopējo dažādu veidu gala produkcijas cenu pieaugumu ir citu energonesēju — gāzes, mazuta, elektroenerģijas — cenu kāpums.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šāgada martā, salīdzinot ar 2004. gada martu, patēriņa cenas kopumā pieaugušas par 6,4%. No šiem 6,4% vislielāko ietekmi uz kopējo patēriņa cenu līmeni atstājis degvielas cenu pieaugums — 0,99 procentpunkti, tam seko piens, siers un olas — 0,59 procentpunkti, dārzeņi un kartupeļi — 0,41 procentpunkts utt.
Cita lieta, ka šis 0,99% procentpunktu rādītājs atspoguļo tikai tiešo degvielas cenu līmeni uz kopējo inflāciju; netiešā ietekme slēptā veidā parādās citu produktu vai pakalpojumu cenās. Šo netiešo ietekmi izmērīt, protams, ir grūti, un dažādu ekspertu viedokļi ir atšķirīgi. Piemēram, Latvijas Banka uzskata, ka degvielas sadārdzinājuma netiešā ietekme, ko rada izmaksu pieaugums citās nozarēs, ir līdzīga tiešajai, RB informēja centrālās bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis. Tātad, abas saskaitot, mēs iegūtu nedaudz zem 2 procentpunktiem.
Šajās prognozēs vēl skarbāks bija «Parex Asset Management» analītiķis Zigurds Vaikulis. Pēc viņa domām, degvielas cenu ietekme varētu sasniegt pat 2,5 procentpunktus. Tiesa gan, no pērnā gada beigu inflācijas, kas sasniedza 7,3%.
Savukārt Unibankas analītiķis Andris Vilks izteica versiju, ka līdz šim vērojamā degvielas cenu netiešā ietekme uz inflāciju (viņaprāt, vismaz 1,5 procentpunkti) varētu būt vēl nieks, salīdzinot ar to, kas drīzumā sāksies. Pēc viņa domām, līdz šim preču ražotāji un tirgotāji vēl nebija līdz galam attapušies galaprodukta cenās ielikt «degvielas koeficientu». Taču šā gada vidū un otrajā pusē gan ražotāji, gan tirgotāji to varētu sākt izmantot, lai pamatotu vēl straujāku cenu celšanu.
Cieš arī pārtikas pircēji
Latvijas Lauksaimniecības veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe RB atzina, ka degvielas cenu pieaugums ievērojami skar arī pārtikas cenas. Pirmkārt, degviela ievērojami sadārdzina izejvielu ražotāju, proti, lauksaimnieku, izmaksas zemes apstrādei utt.; otrkārt — pārtikas pārstrādātāju un tirgotāju izmaksas transportam. Par konkrētiem procentiem, cik lielā mērā tieši degviela ietekmējusi pārtikas preču cenu kāpumu, I. Gulbe gan nevēlējās spriest.
«Degvielas cenu kāpuma netiešā ietekme izpaudās galvenokārt tajās nozarēs, kurās degvielas komponents ir nozīmīga izmaksu sastāvdaļa. Te jāmin, piemēram, lauksaimnieciskā ražošana, tūrisms; šāda ietekme vērojama arī pasažieru pārvadājumos,» uzsvēra Latvijas Bankas pārstāvis M. Grāvītis.
A. Vilkam bija nedaudz atšķirīgs viedoklis — viņaprāt, degvielas cenu dēļ vislielākais izmaksu pieaugums pēc transporta nozares bijis vērojams kokapstrādē. Kā nākamās nozares viņš minēja būvniecību un pārtikas ražošanu.