/nginx/o/2018/07/12/8744693t1h8dec.jpg)
Parasti neaizdomājamies par to, kā jūtas mūsu galvas āda zem matiem. Vismaz tik ilgi ne, kamēr saskaramies ar tās problēmām. Bet galvas āda ir pat daudz maigāka un jutīgāka par sejas ādu un arī tai ir nepieciešama kopšana. Izplatītākās problēmas ir blaugznas, matu izkrišana un taukaina vai pārlieku jutīga āda. Par matu un galvas ādas kopšanas problēmām «Avēnija plus» sarunājās ar šīs jomas eksperti Ingūnu Darviņu.
Blaugznas
Par blaugznām sauc ādas atmirušās šūnas, kas kā pārslas parādās starp matiem. Šādi veidojumi rodas pēc galvas ādas šūnu dabiskas funkcionēšanas, taču tiem, kuri cieš no izteiktākas blaugznainības, process noris ātrāk un atmirušo audu ir vairāk.
Blaugznas var būt gan taukainas, gan sausas. Taukainās parādās uz ādas kā blāvi izsitumi, kas bieži izraisa niezi. Taukainības dēļ blaugznas pieķep matiem, kas var izraisīt matu izkrišanu. Sausās blaugznas parādās periodiski, piemēram, ziemā, un var izraisīt galvas ādas apsārtumu vai sprēgāšanu.
Blaugznas parādās tad, kad ir izjaukts galvas ādas mikrofloras līdzsvars un paātrinās tās šūnu dalīšanās process. To var izraisīt hormonālas pārmaiņas, nepareizs uzturs (pārmērīgs dzīvnieku izcelsmes tauku patēriņš), stress un nomāktība. Sava ietekme ir arī vispārējam gaisa piesārņojumam un nepiemērotu matu kopšanas līdzekļu izmantošanai, kas izjauc ādas šūnu atjaunošanās ritmu.
Lai blaugznas novērstu, pirmkārt, vajadzētu pareizi ēst un atteikties no taukainiem ēdieniem. Otrkārt, matus mazgājot, šampūnu un citus kopšanas līdzekļus nepieciešams kārtīgi no tiem izskalot, matus rūpīgi izķemmēt vai izsukāt un izvairīties no tādām vielām, kas kairina ādu. Nevajadzētu lietot ķemmes un sukas ar asiem zariem.
Matu izkrišana
Matu izkrišana ir nepārtraukts process, katru dienu cilvēkam izkrīt apmēram 50–100 matu. Šis skaits var svārstīties, piemēram, atkarībā no gadalaikiem. Ja izkritušo matu skaits ievērojami pārsniedz normu ilgāku laiku, tā kļūst par nopietnu kaiti.
Šis process nav neatgriezenisks: īslaicīgas matu izkrišanas cēlonis var būt stress, grūtniecība, atsevišķu medikamentu lietošana, infekcijas slimības un arī ārējo faktoru ietekme. Īslaicīga matu izkrišana ir ārstējama. Neatgriezeniskā ir saistīta ar vīrišķo hormonu — androgēnu — iedarbību, un šeit ārstēšana ir visai sarežģīta. Turklāt plikpaurība diemžēl ir iedzimta.
Gan vīriešiem, gan arī sievietēm plikpaurību izraisa estrogēnu aizsargspēju mazināšanās. Vīriešiem mati sāk izkrist no pieres un galvvidus, paliekot tikai uz pakauša. Sievietēm šis process progresē salīdzinoši lēnāk: mati izkrīt galvenokārt no galvvidus un deniņiem. Daļēji tie var izkrist arī no vietām, kur ir par daudz nostiepti, jo taukaudu slānis šajās vietās kļūst plānāks, kas ievērojami samazina matu sakņu apgādi ar barības vielām.
Taukaina galvas āda
Par taukiem dēvē matus dabiski aizsargājošu vielu, ko izdala ādas dziedzeri. Cilvēkiem ar taukainiem matiem šie dziedzeri darbojas par daudz aktīvi, izdalot vairāk tauku, nekā būtu vajadzīgs. Taukainos matos putekļi un netīrumi uzkrājas daudz ātrāk, tādēļ tie ļoti ātri izskatās netīri. Dažreiz arī taukaini mati mēdz būt blaugznaini.
Lai novērstu galvas ādas pārmērīgu taukošanos, to vajadzētu tīrīt ar līdzekļiem, kas absorbē liekos taukus, nekairinot ādu un nestimulējot tauku dziedzeru darbību. Matus nav ieteicams mazgāt karstā ūdenī un žāvēt ar karstu gaisu, tāpat rūpīgi jāizvēlas dažādi matu kopšanas līdzekļi, kas saskaras ar galvas ādu. Šai gadījumā nav ieteicams arī masēt galvas ādu.
Jutīga āda
Jutīga galvas āda ir viena no mūsdienās visizplatītākajām problēmām. Palielinās to cilvēku skaits, kuri sūdzas par galvas ādas niezi, sūrstēšanu vai apsārtumu. Jutīgumu veicina ārējie faktori, piemēram, vides piesārņojums. Arī sausais gaiss dzīvokļos ar centrālapkuri, klimata kontroles ierīces, nepietiekama matu kopšana pēc krāsošanas vai ilgviļņiem. Arī ultravioletais starojums izraisa ādas sausēšanu. Iekšķīgi tās jutīgumu ietekmē stress, vielmaiņas un hormonu darbības traucējumi, kā arī vitamīnu trūkums organismā.
Ko iesākt?
Visdrošāk un vienkāršāk, protams, būtu izvairīties no šīs problēmas, lietojot savam ādas tipam piemērotus ādas un matu kopšanas līdzekļus. Tos, pēc friziera ieteikuma, iespējams iegādāties salonos, jo labs speciālists orientējas piedāvājumā un spēj klientam ieteikt pareizāko risinājumu. Ilgstošu problēmu gadījumā vēlams konsultēties ar ārstu.
Koriģējot ēdienkarti, problemātiskas galvas ādas gadījumā vispirms vajadzētu atteikties no taukiem un ogļhidrātiem. Ieteicams lietot augļus un dārzeņus, arī A un B grupas vitamīnus saturošus ēdienus. B vitamīna trūkums traucē tauku izdalīšanos, bet A vitamīna — padara matus nespodrus, sausus un trauslus. Dabiskās ārstnieciskās vielas — kumelītes, nātres, dadžu saknes vai bērzu lapu ekstrakti —, ar kurām ieteicams skalot matus, labvēlīgi ietekmē gan matu, gan galvas ādas veselību. Ja slimība ir ielaista, ar ikdienas matu kopšanas līdzekļiem nebūs līdzēts, šai gadījumā noteikti vajadzētu konsultēties ar speciālistu.
Uzsākot ārstēšanos, svarīgi ir atcerēties, ka atkarībā no organisma īpatnībām dažādiem cilvēkiem, lietojot vienu un to pašu ārstniecības līdzekli, var būt atšķirīgi rezultāti. Kādam uzlabošanās būs jūtama visai drīz, turpretim citam šķitīs, ka ārstēšanās nelīdz. Šai gadījumā nevajadzētu paļauties uz draugu un paziņu ieteikumiem, bet uzticēties speciālistiem un turpināt ārstēšanos.
Pilnu rakstu lasiet žurnāla «Avēnija Plus» pavasara numurā.