Abrene ir jāatdod Krievijai, tā šodien intervijā Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» sacīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Prezidente norādīja, ka neviens nekaros ar Krieviju, lai palīdzētu Latvijai atgūt Abreni. Līdz ar to Krievija var tikai pati labprātīgi atdot Abreni, Latvijai jāsadzīvo ar esošo situāciju un jāmēģina gūt iespējami lielāks labums.
Valsts prezidente norādīja uz trim iespējamajiem situācijas risināšanas variantiem.
Viens variants — Latvijas–Krievijas robežlīgums tiek parakstīts bez deklarācijas. Otrs variants — mēs varam «gaidīt, kamēr Krievija kļūs balta, pūkaina». Savukārt trešais variants — «ar varu atkarojam».
Prezidente arī norādīja, ka pretenzijas uz Abreni vajadzējis izteikt iepriekš — 1996. un 1997. gadā. «Savā ziņā Latvija būs spērusi tādus soļus, kas ir devuši vismaz ja ne attaisnojumu, tad ieganstu šajā brīdī neizpildīt savu doto solījumu Eiropas Savienībai,» teica prezidente.
Intervijas laikā Vaira Vīķe-Freiberga atzina, ka ar deklarāciju iepazinusies tikai trešdien, kad Ministru prezidents viņu iknedēļas tikšanās laikā ar to iepazīstinājis.
Savu viedokli par to, ka nevajadzētu izvirzīt teritoriālas pretenzijas, prezidente pamatoja ar to, ka četru dažādu ārlietu ministru un piecu dažādu premjeru viņai paustais viedoklis ir bijis, ka Latvijai nav teritoriālu pretenziju, un šādu viedokli tādēļ paudusi arī viņa. Tāpat prezidente norādīja uz Somijas piemēru, kas zaudēja Karēliju, tomēr samierinājās ar šo faktu un pieņēma šo zaudējumu.
Atbildot uz jautājumu, vai prezidente izmantos Buša vizīti, lai runātu par robežlīgumu, prezidente atbildēja: «Ir jāsaprot, ka ne jau ASV mūsu vietā risinās robežlīguma jautājumus starp Krieviju un Latviju.»
Runājot par Buša vizīti Rīgā, prezidente pauda nožēlu, ka valdība nav pacentusies izskaidrot Latvijas īpašās saites ar ASV. Jo šī vizīte esot viens no šo attiecību augstākajiem punktiem. Prezidente, komentējot Buša vizīti, atzina, ka pēc tās neprognozē kardinālas pārmaiņas ASV un Latvijas attiecībās.
Prezidente pauda arī pārsteigumu, cik plaši tiek atspoguļotas tās neērtības, kas saistītas ar Buša vizīti, jo šādi ierobežojumi neesot nekas unikāls, un Vīķe-Freiberga nekur neesot dzirdējusi tādas gaudas, kā tas novērojams Latvijā.