Foto: Reklāmas foto

«Nojaušu, ka ir daudzi cilvēku, kuri jau kopš bērnības, turpinot to darīt skolas gados, izvirzījuši sev mērķi — tikt līdz televīzijas ekrānu otrai pusei un kļūt par tām personām, kas informē pārējos par vienu vai otru notikumu pasaulē. Taču man sadarbība ar TV3 pasaules meistarsacīkšu laikā drīzāk uztverama kā iepriekš neprognozēts, bet patīkams notikums,» saka žurnāliste Ingrīda Jurševica.

TV3 viltība

«Televīzijas projekta koncepcija, šajā gadījumā — spēļu starplaikos aicināt studijā viesus, jau sākotnēji paredzēja vēlmi redzēt kādu daiļā dzimuma pārstāvi izsakāmies par hokeju, uzturot arī sarunu ar īstajiem šā sporta veida ekspertiem. Piedāvājums izmēģināt savus spēkus pienāca arī man, un beigu beigās izrādījos atbilstošākā kandidatūra.

Televīzijas lauciņā šī man būs debija. Vienīgā pieredze ir gandrīz astoņu gadu ilgā prakse rakstošajā žurnālistikā, kā arī epizodiska sadarbība ar Latvijas Radio 1 gan pasaules meistarsacīkšu pārraižu laikā, gan pašmāju lielāko hokeja notikumu atspoguļošanā, piemēram, kad pagājušajā rudenī notika Nacionālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle ar pašmāju «Rīgu 2000».

Kāpēc piekritu TV3 jaunajam projektam? Dzīve ir pārāk īss laika sprīdis, lai neizmantotu iespējas, kas tiek piedāvātas. Līdzīgi bija ar «Sporta Avīzes» izteikto varbūtību pārnākt uz viņu kolektīvu no laikraksta «Sports», kur arī tika sāktas manas žurnālistes gaitas. Var jau būt, ka toreiz zāle bija zaļāka un debesis zilākas, taču princips tas pats — bija jāpieņem izaicinājums, un tas arī tika izdarīts.

Ja sākotnēji iespēja darboties žurnālistikā tika iegūta, pateicoties māmiņas Māras Jurševicas darbam laikrakstā «Sports», tad pārējais jau bija manis pašas ziņā. Ir, ir dzirdēts par vecāku spēcīgo ietekmi uz bērnu nākotnes profesijas izvēli, un nenoliedzami, ka manā gadījumā tas izpaudies jo spilgti. Tomēr diezin vai varētu runāt par strādāšanu noteiktā profesijā gadiem ilgi, ja īstenībā vēlētos rauties uz pavisam citu pusi.

Bērnības sapņi un hokejs

Pat īsti neatceros, taču zinu, ka vidusskolā ļoti aktuāla šķita iespēja doties apgūt mediķes profesiju, īpaši piesaistīja ķirurģija. Taču beigu beigās saprāts ņēma virsroku, un es nolēmu turpināt iesākto darbiņu, kam pievērsos nepilnu 15 gadu vecumā.

Ko sieviete dara hokejā, kas uzskatāms par vīriešu sporta veidu? Gaume un intereses jau nav atkarīgas no piederības dzimumam. Jā, diezin vai tas ir standartiem un tradicionālajam vīriešu un sieviešu interešu sadalījumam atbilstoši, bet man jau no laika gala patīk hokeja spēle. Nu, ļo-o-oti patīk. Tāpēc arī varu nosēdēt plus piecu grādu temperatūrā hallē gandrīz divas stundas un skatīties spēles. Tāpēc arī varu sēdēt dažreiz līdz pat agram rītam un skatīties hokeja sacensības. Tāpēc arī aizgāju trenēties hokejā un tagad vēl uzspēlēju amatieru klasē. Tāpēc arī nesūkstos par to, ka jāstrādā septiņas dienas nedēļā.
Bet kā tad ar to, kas cilvēkam paredzēts ārpus darba? Arī tāds darba ritms ļauj nokārtot jautājumus citās dzīves jomās, un man tas ir gana labi izdevies.

Interesanti, ka ik palaikam sieviešu žurnālos aprakstīta problēma, ka stiprais dzimums to vien dara, kā skatās sporta pārraides, turklāt hokeja trešdaļu, futbola puslaiku vai basketbola ceturtdaļu laikā vīrieši vispār nav runājami. Manā gadījumā laikam ir nedaudz citādāk, un varu tikai priecāties, ka arī citiem mājiniekiem iebildumu nav.

Runājot par darba vidi, īstenībā jau ikvienam nemitīgi nākas pierādīt visu pēc kārtas. Vienam — vairāk, citam — mazāk, un iespējams, ka es piederu pie pirmās grupas.

Ja prezidente var, es arī

Viss atkarīgs no iepriekš pieņemtajiem uzskatiem, kurus bieži vien iespējams mainīt. Diezin vai Vairas Vīķes-Freibergas nonākšana Latvijas prezidentes krēslā daudziem sākotnēji bija pa prātam, bet tagad — re, cik visi apmierināti ar viņas darbību! Ja latvieši pieņēmuši prezidenti, tad kāpēc lai būtu citādāk ar pirmo sievieti hokeja komentētājas amatā? Kā 2003. gada pasaules meistarsacīkstēs Somijā izteicās citvalstu un arī vietējie hokeja zinātāji, ir patīkami, ka vari sakarīgi aprunāties un pat padiskutēt ar sievieti, turklāt blondīni, par hokeju. Tas ir kompliments.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp