«Ātros» baidās saukt un mirst

Cilvēki gaida lielāku skaidrību, kad izsaukums ir pamatots un kad ne.

Divi atšķirīgi gadījumi, viens Tukumā, otrs Jēkabpilī, bet abi saistīti ar ātrās palīdzības izsaukšanas jauno kārtību, kad izsaucējam, ja cilvēkam, pie kura aicina mediķus, dzīvības briesmas nedraud, jāver vaļā maks. Gan Tukumā, gan Jēkabpilī viss beidzies traģiski — ar cilvēka nāvi. Vienā gadījumā piederīgie un kaimiņi vaino ātrās palīdzības izsaukuma pārvēršanu par maksas pakalpojumu, otrā — par ātrās palīdzības brigādes atteikšanos cietušo vest uz slimnīcu.

Domāja, ka vēdera gripa

Todien, kad 66 gadus vecajai Tukuma pensionārei Anitai Brokai palicis slikti, viņa pēc dažām pazīmēm nospriedusi, ka piemetusies vēdera gripa, tāpēc dažas dienas jāpaguļ, gan jau pāries. Līdz tam sieviete, kas dzīvojusi viena kādā Celtnieku ielas daudzdzīvokļu mājā, jutusies samērā vesela, ja neskaita kādas sīkas vainas kā jau cilvēkam, kam tuvojas septiņdesmit. Bet pēc pāris dienām sāpes vēderā pastiprinājušās un kļuvis vēl sliktāk. Kaimiņienei ierunājusies, ka vajadzētu izsaukt ātro palīdzību, bet, tā kā viņas bija dzirdējušas, ka par izsaukumiem tagad jāmaksā, abas likušās mierā. Iedzers kādas zālītes, varbūt līdz rītam pāries. Kad nākamajā dienā kaimiņiene ieradusies sirdzēju apraudzīt, stāvoklis šķitis tik nopietns, ka bailes par maksāšanu vairs nav bijušas prātā un nekavējoties izsaukti «ātrie». Taču, kad brigāde ieradusies, tā konstatējusi, ka sieviete ir jau mirusi.

Aizgājējas dēls Gatis Broks: «Tā jau ar tām mammām ir — domā, ko nieku dēļ ies traucēt dēlu. Būtu devusi ziņu, es nekavējoties būtu izsaucis neatliekamo palīdzību. Tagad uzzināju, ka mammai bijis divpadsmitpirkstu zarnas čūlas plīsums. Tik bezjēdzīga aiziešana. Ja jau ar 1. aprīli ātrās palīdzības izsaukšanā ieviesa tādas pārmaiņas, vai tad nevajadzēja sabiedrībai daudz plašāk un pamatīgāk skaidrot jauno kārtību? Vai tiešām tie reformas taisītāji nespēja paredzēt, ka, izsaukumus būtībā pārvēršot par maksas pakalpojumu, cilvēki baidīsies «ātros» saukt?»

Te «tikai piedzēries», te jau miris

30. aprīļa «Latvijas Avīzes» numurā jau rakstīju, ka Jēkabpils rajona centrālās slimnīcas neatliekamās palīdzības Dunavas apakšstacijas brigāde, pēc izsaukuma sestdienas vakarā ieradusies Dignājas pagastā pie 61 gadu vecā Ivara Alkšāra, pateica, ka cilvēks piedzēries, tāpēc par pakalpojumu prasīja 17 latus, izskaloja viņam kuņģi un, atteikusies pacientu vest uz slimnīcu, aizbrauca, uzskatot, ka dzīvībai briesmas nedraud. Svētdien, kad palika sliktāk, tuvinieki «ātros» saukt baidījās, domādami, ka otrreiz liks maksāt 17 latus. Bet jau pirmdien cilvēku ļoti smagā stāvoklī nācās nogādāt slimnīcas reanimācijas nodaļā.

Jēkabpils slimnīcas uzņemšanas nodaļas vadītājs Gunārs Kiršbergs toreiz apliecināja, ka I. Alkšārs ievests bezsamaņā un viņam konstatēts galvaskausa lūzums un smaga smadzeņu kontūzija ar saasiņojumiem smadzenēs, ka ārsti, cīnoties par dzīvību, domā, ka cerības ir minimālas. Ārstu paredzējums diemžēl piepildījies — I. Alkšārs ir miris. Pļaviņu starprajonu tiesu medicīnas ekspertīzes nodaļas vadītājs Mārtiņš Siliņš paskaidro, ka uz rezultātiem vēl jāgaida, tagad varot pateikt vienīgi to, ka, iespējams, vardarbīga rīcība nav bijusi un smagā galvas trauma, ko uzreiz nav tik viegli pamanīt, gūta krītot. Vēl jo vairāk tāpēc, ka cilvēks sirdzis ar epilepsiju.

Mirušā māsa Sarmīte Kulitāne un vairāki citi radinieki un kaimiņi joprojām apgalvo, ka I. Alkšārs todien nebija piedzēries un ka «ātro» Dunavas brigādei obligāti slimnieks bija jāved uz slimnīcu. Viņi ir pārliecināti, ka galvas traumu cilvēks bija ieguvis jau pirms ātrās palīdzības ierašanās, savukārt «ātrie» paliek pie sava — ka todien nekādas traumas nav bijis un tā iegūta dienu vēlāk.

Kā īsti bijis, to vēl arvien cenšas noskaidrot policija. Taču no Jēkabpils policijas pārvaldes pirmstiesas izmeklēšanas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītāja Gunta Vaivoda skopajiem izteikumiem noprotams, ka ir ļoti grūti noskaidrot, vai ir bijusi kāda ļaunprātība vai ne un kad īsti cilvēks guvis nāvējošo traumu.

Vairāk jāskaidro

Tukuma rajona mediķi uzskata, ka maksas pakalpojumu ieviešana apstākļos, kad lielai daļai iedzīvotāju ir ļoti zema maksātspēja, rada un vēl labu laiku radīs sarežģījumus, pārpratumus, apvainojumus.

Tukuma pašvaldību kopīgās aģentūras «Tukuma slimnīca» direktore Dzintra Rabkeviča: «Lai nu kā, pirms ieviest pārmaiņas, «augšā» noteikti vajadzēja pamatīgāk izstrādāt skaidrojumus, kurus izsaukumus uzskatīt par nepamatotiem. Mēs no savas puses darījām, ko varējām, — vietējos laikrakstos sīki izskaidrojām jauno situāciju, piedalījāmies pat telefonakcijā. Tagad esam izstrādājuši jaunu precizētu maksas cenrādi. Uzreiz gribu teikt, ka naudas represijas neesam uzlikuši: ja izsaukums ir nepamatots, jāmaksā trīs lati, ja izsaukums ir pie piedzēruša cilvēka — seši lati. Taču reizē būtu vairāk jāskaidro arī tas, ka cilvēkiem daudz nopietnāk jāizturas pret savu veselību un ka dažu latu dēļ nedrīkst baidīties saukt ātro palīdzību. Kad ir runa par cilvēka dzīvību, tad nevar būt nekāda spriedelēšana — nav jau tik traki, gan jau pāries.»

Slimnīcas direktorei pagaidām sīkākas analīzes par ātrās palīdzības darbu jaunajos apstākļos vēl neesot, taču jau tagad varot pateikt, ka īpaši nekas nav mainījies. Nepamatotu izsaukumu gan esot nedaudz mazāk.

Programma pret pārpratumiem

Ministru kabineta noteikumi tagad paredz ārstniecības iestādēs obligāti ieviest automatizētu programmu, kas fiksē ātrās palīdzības darbu. Programma «ADIS» jau darbojas Rīgā, Jelgavā, Rēzeknē, Jēkabpilī un vēl dažās vietās.

Jēkabpils slimnīcas direktora vietniece ārstniecības jautājumos Ruta Miķelsone: «Tagad izsaukuma pieteikšana ir nepārtraukts automatizēts process ar ierakstu izsaukumu kartē, elektronisko balss izsaukuma reģistrāciju un nepārtrauktu automatizētu laika fiksācijas sistēmu. Šāda programma ļoti palīdzēs dažādu strīdu gadījumos, novērsīs pārpratumus, mobilizēs mediķus strādāt ātrāk, precīzāk un ar lielāku atbildības sajūtu.»

Direktora vietniece atzīst, ka šobrīd maksājumi Jēkabpils rajonā — pieci lati, ja izsaukums nav bijis neatliekams, septiņpadsmit lati, ja pie iedzēruša cilvēka izbrauc feldšera brigāde, 20 lati, ja ārsta brigāde — ir par lieliem. Tāpat pašlaik noteikumi, pēc kuriem pateikt, vai «ātro» izsaukums ir pamatots vai ne, esot slideni. Mediķiem esot ļoti grūti strādāt — ja viss beidzas labi, tad varot teikt paldies Dieviņam, ja ne, tad esot nepatikšanas un kreņķi.

Jēkabpils centrālā slimnīca jau apkopojusi neatliekamās medicīniskās palīdzības darba rezultātus par aprīli — pirmo mēnesi, kopš ieviesti jaunie Ministru kabineta noteikumi.

R. Miķelsone: «Varam būt gandarīti, ka stipri samazinājies nepamatoto izsaukumu skaits. Februārī tādu bija 107, martā — 126, aprīlī — 58. Par šādiem izsaukumiem tagad ir jāmaksā, diemžēl nav samaksāts par 30. Protams, ka šīs summas mums būs grūti iekasēt, — tiesā jau nesūdzēsi, slimnīcai tam nav ne līdzekļu, ne laika.»

Būs detalizētāks iedalījums

Tiesu medicīnas eksperts Mārtiņš Siliņš atzīst, ka strīdus gadījumos — tas attiecoties arī uz izsaukumu pie I. Alkšāra, ļoti grūti pateikt, kā viss būtu beidzies, ja cilvēks uz slimnīcu būtu aizvests uzreiz pēc pirmā izsaukuma. Iespējams, ka I. Alkšāru nevarētu vairs glābt arī tad. Tātad neatliekamās palīdzības jautājumu nesakārtotības dēļ cieš ne vien slimnieki un viņu ģimenes locekļi, radinieki un draugi, bet arī pacientu un mediķu savstarpējā uzticēšanās. Cilvēki vienmēr nelabvēlīga iznākuma gadījumā — pamatoti vai nepamatoti — met akmeņus mediķu dārziņā.

Pirms vairāk nekā divām nedēļām veselības ministrs Gundars Bērziņš man teica, ka strīdīgu gadījumu, kad ne iedzīvotājiem, ne mediķiem nav viegli izšķirties, vai izsaukums ir attaisnots vai ne, vēl esot daudz un ka ministrija tāpēc analizēs stāvokli valstī un centīsies vēl precīzāk visu reglamentēt. Tagad Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste Egita Pole man saka to pašu — ātrās palīdzības izsaukumu gadījumi tikšot iedalīti detalizētāk, lai cilvēkiem viestu lielāku skaidrību, kādos gadījumos palīdzību var un vajag saukt droši un kādos labāk meklēt ģimenes ārsta pakalpojumus. Viņa atzīst, ka visi — gan mediķi, gan sabiedrība kopumā — gaida lielāku skaidrību pēc iespējas ātrāk.

Bet laiks iet.