Tavs vīrietis ir TIK jauks, ka tev ro­das vēlēšanās šo atrasto pērli paturēt redzamu tikai sev vienai?

Ko tad ar viņu (vīrieti) mums īsti darīt — slavēt vai neslavēt? Turpinām diskusiju…

Psihologs Gatis Bušs stāsta, ka līdz šim bijis tā, ka vīrie­tim jau nekad neko nevajag. Viņš ir tāds kā koks klucis Konstan­tīns, kuram jau no bērnības ieaudzināts, ka big boys don't cry (no angļu valodas — lieli puikas neraud).

«Tomēr patiesībā tā ir mūsu kultūras liela ne­laime, ka mums ir pie­rasts, ka vīriešiem jau neko nevajag, viņi tā­pat ir nejūtīgi. Tāpēc, ja šodien vīrietis ir uz­drošinājies atzīt, ka vi­ņam pietrūkst uzslavas — tas taču ir ļoti labi! Vienkārši apsveicami!»

Vai baidīties celt viņa pašapziņu?

Iedomāsimies: tev ir lielisks vīrietis. Tik burvīgs cilvēks, tikai līdz šim neviens viņam pa­šam to nav pateicis. Tāpēc arī pašapziņa ir maz­liet zem normas līmeņa. Toties tu pati jūties tā, it kā sev būtu atklājusi veselu Ameriku.

Nāka­mā stadija — tavs vīrietis ir TIK jauks, ka tev ro­das vēlēšanās šo atrasto pērli paturēt redzamu tikai sev vienai, noslēpt no citu sieviešu acīm.

Kā to vislabāk izdarīt? Protams, nevajag pašu vī­rieti slavēt, ka viņš ir īsts atradums, zelta gaba­liņš utt. Ja viņš šaubās par sevi, tad jāpatur viņš neziņā. Pretējā gadījumā augusī pašapziņa no­ved pie uzticības izplēnēšanas: «ja jau saki, ka esmu tik feins, tad jau varu dabūt Annu, Ivetu, Ingu un arī ar Katrīnu kaut ko sarunāt.»

Psihologs Gatis Bušs ir citās domās: «Patiesībā ir gluži otrādi: ja tu savu vīrieti neslavē, tad drī­zāk tev ir pamats sākt baiļoties, ka vienu dienu viņš var aiziet pie citas, kura darīs to, ko tu ne­darīji — nežēlos uzmanības un atzinības verbā­lu apliecinājumu. Tava vīrieša pašapziņu var celt arī cita sieviete. Un, iespējams, tad sāpēs vēl vairāk — kādu dienu ieraudzīt pašpārliecinātu vīrieti, kurš ir tavs bijušais, bet kuru tādu (labā­ku) padarījusi cita sieviete. Bet varēji taču arī tu.»