Sociāla provokācija uz ētikas robežas

Pilsētā reklāmas stendi skandē: «Nav jēgas vairs dzīvot!» Kaķis pašnāvībai izvēlējies tabletes, suns tūlīt nošausies, kāmis griež vēnas. Videosižetā pakaras suns. Vēstījums – katru gadu uz ielas tiek pamesti pieci tūkstoši dzīvnieku. Dēls man jautā: kāpēc nav jēgas dzīvot?

Reklāmas veidotāji skaidro, ka pūkaino kaķēnu laiks ir beidzies. Sižetiem jābūt tikpat dramatiskiem, cik situācijai. Daudzi tiešām tverot telefonus un zvanot, lai palīdzētu patversmei. Vismaz Ziemassvētku laikā.

Ideja radās vasarā

«Vasarā bija tiešām daudz cietsirdības gadījumu pret dzīvniekiem, sapratām, ka jārīko kāda kampaņa. Cilvēki kļūst arvien agresīvāki, varbūt to nosaka arī vispārējā situācija. Patlaban arvien biežāk atnes pārsalušus, kaut kur atrastus dzīvniekus. Faktiski nav sistēmas, kā palīdzēt šiem nelaimīgajiem radījumiem,» stāsta pa­tversmes «Dzīvnieku draugs» vadītāja Solvita Vība. Viņa nenoliedz, ka reklāmas materiāli izraisījuši diskusijas arī patversmes un nevalstisko organizāciju darbinieku vidū, kad iecere tika apspriesta. «Bija, kas pajautāja: tas ir par mums? Sabiedrībā, šķiet, kritiskā robeža ir sasniegta daudzās jomās. Tāda arī ir filosofija – pateikt, ka dzīvnieki negrib vairs dzīvot šādā sabiedrībā un pasaulē,» skaidro S.Vība. Viņa atgādina, ka dzīvnieku aizstāvju organizācijas visur pasaulē izmanto radikālas metodes, kas cilvēkus uzrunā, neatstāj vienaldzīgus.

Cietsirdības līmenis ir atbilstošs

Kampaņu izstrādāja reklāmas aģentūra «KingBanzai», līdz ar citiem projekta atbalstītājiem ziedojot savu artavu, lai aktualizētu pamesto dzīvnieku problēmu.

«Cietsirdība nav pašmērķis, tā ir realitāte. Dzīvniekus bezkaunīgi atved un pamet, piesien pie patversmes. Kāmjus met atkritumu tvertnēs ar visiem būriem. Turklāt to nedara kaut kādi bomži, bet kārtīgi pilsoņi. Mēs nevaram sacensties ar «kokakolas» vai «Tele2» budžetiem, tāpēc idejai jāizpaužas pietiekami stipri,» pamato projekta vadītājs Andis Zusts un uzsver, ka sabiedrība ignorē problēmu un nenotiek diskusija, risinājumu meklējumi.

«Domāju, ka attēli neprovocē sabiedrības nenobriedušo daļu atkārtot tās lietas,» uzskata A.Zusts.

Uzrauga tikai uzņēmējus

Reklāmas likuma 3. pants paredz, ka reklāmā atļauts iekļaut tikai tādus paziņojumus vai vizuālos attēlus, kas nepārkāpj ētikas, humānisma, morāles, tikumības un pieklājības normas. Savukārt 4. pants aizliedz vardarbības un kara propagandu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra Reklāmas un e-komercijas nodaļas vadītāja Ināra Kanela skaidro, ka šajā gadījumā «tā nav tāda reklāma, kādu mēs uzraugām». Centrs uzraugot vienīgi uzņēmējus.

Sabiedrības veselības aģentūras direktora vietnieks psihoterapeits Māris Talbe nesaskata, ka konkrētā kampaņa varētu pamudināt cilvēkus uz suicidālu rīcību. Viņš pieļauj, ka zināmu pamudinājumu varētu sajust, ja cilvēkam jau ir veselības problēmas, ja dzīvnieku vietā attēlotu cilvēkus. Viņaprāt, cilvēks neasociē sevi ar dzīvnieku šajā reklāmā. «Cilvēki televīzijā ne to vien redz. Šī reklāma domāta, lai izraisītu žēlumu, mudinātu uz labdarību. Cilvēks ir tas, kurš var palīdzēt,» tā M.Talbe.

Uz augšu