Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8764532t1he8a0.jpg)
Pēc Pasaules dabas resursu institūta datiem vairāk nekā 80 procenti Zemes dabisko mežu jau ir iznīcināti. Pagājušajā gadsimtā ir iznīcināti vairāk nekā 90 procenti tropisko mežu Rietumāfrikas piekrastē. Draudošā ātrumā meži izzūd Brazīlijā un Indonēzijā, kur atlikušās tropisko mežu platības iznīcina izcirtēji, fermeri un ugunsgrēki.
Pēc ASV Valsts departamenta vērtējuma, katru gadu tiek izcirstas vai iet bojā mežu platības, kas četras reizes pārsniedz Šveices teritoriju, kas ir 41 300 kvadrātkilometru.
Koki — «oglekļa izlietnes»
Mežu izzušana atņem dzīves telpu aptuveni 70 procentiem uz Zemes mītošo dzīvnieku un augu. Mežu iznīcināšanai ir graujoša ietekme uz pasaules klimatu. Tropiskie meži veicina nokrišņu veidošanos daudzviet pasaulē, kur citādi iestātos neciešams sausums.
Pētījumi liecina, ka tropisko mežu iznīcināšana Rietumāfrikas piekrastes valstīs Nigērijā, Ganā un Kotdivuārā pēdējos 20 gados izraisījusi ilgstošu sausumu Āfrikas vidienē.
Meži var glābt pasauli no globālās sasilšanas vai vismaz palēnināt šo procesu. Koki ir dabiski oglekļa dioksīda patērētāji (viena no gāzēm, kas rada tā saucamo siltumnīcas efektu).
Koku iznīcināšana ne tikai likvidē šīs «oglekļa izlietnes», bet to dedzināšana un trupēšana izdala atmosfērā vēl papildu oglekļa dioksīdu līdz ar metānu, vēl vienu no siltumnīcas gāzēm.
Tropisko mežu augi un augsne uzkrāj aptuveni 500 miljardus tonnu oglekļa, katram hektāram uzkrājot aptuveni 150 tonnas oglekļa. Pētījumi liecina, ka aptuveni puse nokrišņu tropu apvidū rodas no mitruma iztvaikošanas kokos un augos.
Mazinoties iztvaikošanai un mākoņu veidošanās procesam, saule vairāk sasilda zemes virsmu, veicinot temperatūras celšanos.
Ja tropisko mežu izciršana turpināsies līdzšinējos tempos, tie visi izzudīs jau šajā gadsimtā, graujoši ietekmējot pasaules klimatu un daudzas dzīvnieku un augu sugas.
Mežu izciršana būtiski ietekmējusi oglekļa apriti dabā. No 1850. līdz 1990. gadam mežu izciršanas dēļ atmosfērā nokļuvuši 122 miljardi tonnu oglekļa.
Pēdējos gados šis apjoms ir aptuveni 1,6 miljardi tonnu gadā. Vēl sešus miljardus tonnu oglekļa gaisā izdala fosilās degvielas (ogļu, naftas un gāzes) lietošana.
Iznīcina «planētas plaušas»
Sojas audzētāji un sarkankoka tīkotāji izcērt Amazones baseina mežus, sandalkoka un tīkkoka kārotāji izposta tropiskos mežus Dienvidaustrumāzijā.
Gaļas ražotājus pasaules tirgum interesē ganības lopiem, nevis retu dzīvnieku un putnu sugu saglabāšana tropiskajos mežos. Dažas valstis pārdod meža ciršanas licences, lai varētu nomaksāt parādus.
Deviņdesmito gadu vidū Brazīlijas ārējais parāds bija 160 miljardi dolāru, par ko tika maksāts ar «planētas plaušu» — Amazones baseina mežu — iznīcināšanu.
Mežu ugunsgrēki un to nekontrolētā izciršana apdraud Amazones džungļos vēl mītošās indiāņu ciltis un padara Brazīliju par vienu no lielākajām gaisa piesārņotājām ar oglekļa dioksīdu.
Brazīlijā gadā izdalās 550 miljoni tonnu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu, kas to ierindo lielāko atmosfēras piesārņotāju pirmajā piecniekā līdz ar ASV, Ķīnu un Krieviju.
Pēc Brazīlijas valdības datiem, 2003. gadā izcirsti 14 754 kvadrātkilometri mežu, bet kopumā izcirsti un izmantoti celtniecībai vai lauksaimniecībai piektā daļa valsts tropisko mežu jeb četri miljoni kvadrātkilometru, tas ir, gandrīz puse Eiropas teritorijas.
Pēc bioloģiskās daudzveidības vienreizējs ir Muriči mežs Brazīlijas ziemeļaustrumos, ko dzīvnieku un augu sugu bagātības dēļ dēvē par Noasa šķirstu.
Tā platība nav lielāka par 60 kvadrātkilometriem, bet te mīt simtiem ļoti retu sugu putnu, čūsku, varžu, tauriņu un augu. Muriči mežs kādreiz pletās gar visu Dienvidamerikas austrumu piekrasti, bet gadu gaitā izcirsts, lai izveidotu cukurniedru plantācijas un lopu fermas.
Brazīliešu botāniķis Markoss Bukeridžs no Sanpaulu botāniskā dārza džungļos ir atradis jatobas koku, kas spēj ātri augt ar oglekļa dioksīdu piesātinātā gaisā. Šo koku pavairošana varētu mazināt siltumnīcas gāzu izplūšanu atmosfērā, taču nespēs uzlabot stāvokli, ja turpināsies mežu izciršana.
Apdraud dabas daudzveidību
Tropiskie meži klāj tikai aptuveni septiņus procentus no Zemes virsmas, taču šajā teritorijā izvietojusies vairāk nekā puse no zināmajām augu un dzīvnieku sugām.
Astoņdesmitajos gados katru gadu tika izcirsti aptuveni 85 000 kvadrātkilometru tropisko mežu, no kuriem puse tika izcirsta Amazones baseinā. Dienvidaustrumāzijā daudz mazākā platībā, ko veido Kambodža, Indonēzija, Laosa, Malaizija, Mjanma, Taizeme un Vjetnama, izcirsts vai pārveidots izmantošanai lauksaimniecībā gandrīz tikpat daudz meža.
Stāvoklis Filipīnu mežos var sākt uzlaboties tikai pēc desmit gadiem, ja nekavējoties tiks īstenoti iedarbīgi dabas aizsardzības pasākumi, uzskata vides eksperti.
Filipīnu mežos ir daudz augu un dzīvnieku sugu, kas nav sastopamas citur pasaulē, taču lauku iedzīvotāju nabadzība un biezā apdzīvotība veicina mežu izciršanu par spīti valdības aizliegumam.
Aizsargātā teritorija aizņem 11 procentus no valsts platības, taču jau ceturtā daļa no nacionālo parku zemes tiek izmantota lauksaimniecībā.
Ķīnā kopš jūlija sākuma nemitas postošākie plūdi pēdējos simt gados, kuros gājuši bojā simtiem cilvēku, bet miljoniem zaudējuši pajumti.
Katru vasaru valsti piemeklē plūdi, zemes nogruvumi un sausums, ko eksperti izskaidro ar mežu nekontrolētu izciršanu. Tropiskās lietusgāzes izraisa lavīnveidīgus zemes nobrukumus daudzās Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas valstīs, kur kalnu nogāzēs izcirsti meži, kas saturēja augsni.
Pakistānā, kas ir rekordiste mežu izciršanas jomā, meži klāj vairs tikai piecus procentus teritorijas. Etiopijā, kafijas pupiņu dzimtenē, ir nopietni apdraudētas savvaļas arabikas šķirnes kafijas krūmu audzes, kas vēl saglabājušās tropu mežos valsts dienvidrietumos. Izzūdot pret slimībām noturīgajiem savvaļas kafijas krūmiem, būtu apdraudēta kafijas raža pasaulē.
Dabas pētnieki uzskata, ka katru dienu iet bojā aptuveni 140 tropisko mežu augu un dzīvnieku, ko cilvēki nekad vairs neredzēs. Mēs zaudējam augu un dzīvnieku sugas, kuru izpēte varētu palīdzēt izveidot zāles vēža vai AIDS ārstēšanai.
Tropu mežā gandrīz visas dzīvības uzturēšanai nepieciešamās uzturvielas atrodas augos un kokos, nevis zemē, kā tas ir mērenās joslas mežos. Kad koki ir nocirsti, zemnieki parasti tos sadedzina, lai augsnē paliktu auglīgās vielas.
Lietus aizskalo vairumu barības vielu, noplicinot augsni. Pēc pāris gadiem šī zeme vairs nedod ražu un zemniekiem jāattīra no meža jaunas teritorijas. Nereti paiet pusgadsimts, līdz pamestajā zemē ataug mežs.
Dažreiz kafijas vai kakao plantācijas tiek ierīkotas lielo koku pavēnī, ļaujot mežam atgūties pārdesmit gados. Kaitēkļu pretlīdzekļu lietošana, piemēram, banānu plantācijās saindē augsni un visu dzīvo.
Banānu audzēšanā nepieciešami apūdeņošanas grāvji un pazemes caurules ūdens pievadīšanai, kas izjauc ūdens apgādes līdzsvaru attiecīgajā teritorijā. Pēc šādas saimniekošanas mežs var atkopties tikai pēc gadu simtiem.
Vispostošākā ir tropisko mežu kailcirte. Augsnei vairs nav barības vielu, bet meža sega atjaunojas ārkārtīgi lēni.
Nesen rūpnieciski attīstīto valstu G8 grupas apspriedē Skotijā eksperti ieteica dot trūcīgajām valstīm plašākas iespējas kurināmā jomā, lai samazinātu mežu izciršanu un augsnes eroziju.
Kioto protokols paredz, ka trūcīgajām valstīm nav jāmaksā par oglekļa dioksīda izplūdi, taču tās nesaņem pienācīgu atbalstu, lai pārietu uz biomasas un citu atjaunojamu enerģijas veidu izmantošanu.