Pagaidām nav izdevies izglābt Klusajā okeānā pie Kamčatkas pussalas iegrimušo Krievijas Kara flotes batiskafu, taču tajā esošie septiņi jūrnieki vēl ir dzīvi, sestdien paziņoja Krievijas armijas pārstāvji.

Kaut arī sākotnēji tika ziņots, ka zemūdene AS-28 ceturtdien mācību laikā Birjuzovajas līcī sapinusies zvejas tīklos, tagad noskaidrots, ka batiskafs aizķēries krasta apsardzes sonārās sistēmas antenas kabeļos.

Antena ir nostiprināta ar 60 tonnu smagu enkuru, kas batiskafu notur 190 metru dziļumā. Lielā dziļuma dēļ apkalpe nevar batiskafu pamest un uzpeldēt.

Piektdienas vakarā glābēju kuģiem izdevās apmest troses ap batiskafu, lai mēģinātu aizvilkt to seklākā vietā.

Zemūdens aparātu izdevās mazliet pavilkt krasta tuvumā, taču tad noslīdēja troses.

Batiskafu izdevies pavilkt aptuveni simts metrus, taču antena un tās enkurs neļauj batiskafu pavilkt tālāk. Glābēji tagad apsver iespējas nogriezt zemūdenes antenu un enkuru.

Krievijas jūras spēku kontradmirālis Vladimirs Pepeļajevs sestdien paziņoja, ka zemūdenē atrodas pieredzējusi apkalpe un ka viņiem skābeklis vēl pietiks vienai diennaktij. Jūrnieki līdz minimumam samazinājuši kustības, lai skābekļa rezerves pietiktu pēc iespējas ilgākam laikam.

Krievijas militārpersonas sniegušas pretrunīgu informāciju par skābekļa krājumiem batiskafā.

Pepeļajevs piektdienas vakarā paziņoja, ka apkalpei skābeklis pietiks vēl 12 stundām, tajā pašā laikā Krievijas Klusā okeāna flotes komandieris Viktors Fedorovs žurnālistiem apgalvoja, ka apkalpe batiskafā var uzturēties līdz 8. augustam.

Sestdienas rītā Kamčtakas pussalā tika nogādāta britu un amerikāņu zemūdens glābšanas aparāti, taču Krievijas armijas pārstāvji izteikušies, ka tie būs gatavi glābšanas darbiem ātrākais trijos pēcpusdienā pēc vietējā laika (piecos pēcpusdienā pēc Latvijas laika).

Krievija piektdien lūdza Japānas un ASV flotes sniegt palīdzību batiskafa izcelšanai. Četri Japānas kuģi jau devušies uz notikuma vietu, taču tie varētu ierasties ne ātrāk par otrdienu.

Lielbritānija uz Kamčatku ir nosūtījusi zemūdens aparātu «Scorpio», kas no attāluma kontrolējama zemūdens mašīna, kas var iedziļināties līdz 925 metru dziļumam.

ASV jūras spēki uz avārijas vietu nosūtījuši divus zemūdens robotus «Super Scorpio» un speciālistu komandu.

«Super Scorpio» no kuģa tiek iegremdēti ūdenī, un tie ir aprīkoti ar sonāru, divām videokamerām, sešām spēcīgām gaismām un tērauda kabeļu griezēju.

Kaut arī šis ir salīdzinoši neliels negadījums, tas atsauca atmiņā Krievijas atomzemūdenes «Kursk» avāriju pirms pieciem gadiem.

2000. gada augstā visa «Kursk» apkalpe — 118 jūrnieki — gāja bojā pēc negadījuma mācību Barenca jūrā. Pēc sprādziena uz zemūdenes daļa apkalpes vēl bija dzīva, taču novēlotās palīdzības dēļ viņi nomira no skābekļa trūkuma.

Krievijas armijas vadībai un prezidentam Vladimiram Putinam toreiz tika veltīta asa kritika par negadījuma apstākļu slēpšanu un par kavēšanos savlaicīgi lūgt ārzemju palīdzību, kas varēja glābt zemūdenes apkalpi.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp