Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Iznest vai izvest kaut ko no uzņēmuma «Latvijas balzams» teritorijas neesot iespējams.
Daudzviet Rīgā un citviet Latvijas lielpilsētās veikli darboņi piedāvā dažādos izlejamos traukos un arī pudelēs iegādāties it kā no akciju sabiedrības «Latvijas balzams» (LB) iznestu produkciju, turklāt par krietni zemākām cenām nekā veikalos. Kad aprunājos ar paziņām, šķiet, katram piektajam rīdziniekam ir zināms kāds LB preces tirgotājs vai arī cilvēks, kurš šādu pārdevēju pazīst un ar kura palīdzību iespējams iegādāties šādu preci.
Šīs pagrīdes preces pārdošanas apjomi liek domāt, ka uzņēmumā, kurš slavens ar savas produkcijas kvalitāti, aplam maz tiek domāts par drošību un kārtību.
Taču pēc tam, kad pabiju gan «Latvijas balzamā», gan stikla taras pieņemšanas punktos, kā arī tikos ar LB «preces» nelegālajiem tirgoņiem, pārliecinājos, ka patiesībā tas ir mīts. Krutkas tirgotāji to rada apzināti, lai viestu uzticību savai precei.
Ar alkoholu pelna 700 latu mēnesī
Lai saprastu, kādi nelegālā alkohola apjomi vispār eksistē valstī, ieklausieties kādas nepilnus 50 gadu vecas uzņēmējas Guntas stāstītajā. Viņai pieder frizētava, solārijs un neliels veikaliņš kādā Pierīgas pilsētiņā.
«Esmu pārliecinājusies, ka tirdzniecība ar nelegālo alkoholu, tāpat kā spēļu automātu uzstādīšana, ir ļoti izdevīga. Pirms pāris gadiem manam uzņēmumam radās naudas problēmas. Kāds no paziņām ieteica man nelegālā alkohola vairumtirgotāju. Viņš pats piegādā alkoholu līdz veikalam. Pēc nelielas apstākļu noskaidrošanas un klientūras izveides jau trešajā mēnesī es savā veikaliņā pārdevu aptuveni 520 pudeles degvīna. Tīrā peļņa no katras pudeles bija 1,50 lati jeb 780 latu mēnesī. No šīs summas vidēji 50 latus maksāju policijas darbiniekam par «acu pievēršanu», atlikušie 730 lati palika manā kabatā.»
Zīmīgi, ka alkohola piegādātājs atsaucies uz labiem cilvēkiem «Latvijas balzamā» un apgalvojis, ka produkcija gluži vai karsta nākot no LB ražotnes Rīgā.
«Es, protams, viņam neprasīju, kādā veidā tiek izvesta produkcija, taču mani pircēji ne reizi nesūdzējās par preces kvalitāti. Pat ja tā nebija LB produkcija, tad tas jāvērtē kā nevainojams viltojums,» stāsta uzņēmēja un apgalvo, ka, viņasprāt, mazpilsētā vien bez viņas veikala šādu produkciju tirgojot vismaz vēl trīs maza apgrozījuma nomaļajos veikaliņos.
Piedāvā 500 litru uzreiz
Ja vēlaties sākt savu nelegālo biznesu, tirgojot it kā «Latvijas balzama» preci, vispirms jāmeklē vairumtirgotājs, turklāt nopietns. Man tādu izdodas atrast Saulkrastos. Guntis ir uzņēmīgs aptuveni 45–50 gadu vecs vīrs, kurš ar šo rūpalu nodarbojoties jau vairākus gadus. Pēc mana telefonzvana pirmajā mūsu tikšanās reizē uz pie «Staburaga» uz A. Čaka ielas stūra viņš ir gana piesardzīgs.
«Kas tev iedeva manu telefona numuru? Kā tu mani atradi?» viņš jautā.
Uz labu laimi saku, ka viņa tālruni man iedeva Laimonis.
«Ā, tas laikam būs tāds resns vīrietis, kurš strādā netālu aiz Saulkrastiem cūku fermā,» viņš saka.
«Jā, jā, tas pats,» apstiprinu un stāstu, ka man pieder vairākas nelielas kafejnīciņas Rīgas pievārtē. Tām nepieciešams kvalitatīvs un lēts alkohols, kuru varētu bez aizdomām izlejamā veidā pārdot klientiem.
Izdzirdot, ka runa ir par lieliem apjomiem, vairumtirgotājs kļūst varen priecīgs un nebeidz slavēt savu mantu.
«Man galvenās pārdodamās preces ir «Melnais balzams» un «Baku konjaks», kuru tagad sauc par brendiju. Pēdējo pats vakar izdzēru veselu litru, bet šodien galva nesāp! Tātad manta laba.»
Uz manu jautājumu, cik droša un īsta būs piegādātā prece, jo arī man negribas riskēt ar savu klientu veselību, Guntis pārliecinoši stāsta:
«Visus šos gadus man no «Latvijas balzama» produkciju piegādāja elektriķis Dima. Viņu nosita elektrība. Tagad sadarbojos ar viņa dēlu. Tev nav jābīstas, produkcija ir īsta un kvalitatīva! Vienīgais, ja gribi lielākus apjomus, tad prece jāpasūta divas dienas iepriekš. «Baku konjaku» pārdodu par 1,80, bet «Melno balzamu» par 3,50 latiem litrā. Domāju, ka tās ir labas cenas. Ja ņemsi daudz, cenas jūtami kritīsies. Vislabāk, ja tu preci tāpat kā citi lielnoņēmēji pirktu 30 litru plastmasas pārtikas kannās. Izlejamo preci saņemsi Rīgā. Ja gribēsi Krievijā ražotu degvīnu stikla pudelēs, tad to varēsi saņemt pie manis mājās Saulkrastos.»
Lai saprastu, cik īsti liels ir šis Gunta bizness, taujāju, vai viņš vienā reizē man varēs piegādāt, piemēram, 90 litrus «Baku brendija» un 30 litrus «Melnā balzama».
Atbilde ir apstiprinoša: «Protams, ka varēšu, tev tikai pašam par 3 latiem gabalā būs jānopērk plastmasas kannas. Man vairāk lieku nav. Es jau nopirku 15, un tās visas pašlaik ir apritē pie klientiem.»
Veikli sarēķinu, ka tad jau vienlaikus no it kā «Latvijas balzama» dažādiem klientiem tiek piegādāti vismaz 450 litri gatavās produkcijas, tādēļ taujāju, kā tik lielu daudzumu iespējams vienlaikus izdabūt no uzņēmuma. Šoreiz Gunta atbilde ir izvairīga. «Tā jau vairs nav mūsu problēma, mums abiem jādomā, kā preci pārdot tālāk!»
Lai būtu pārliecināts, ka Gunta piedāvātā produkcija pārdošanai patiešām ir laba, lūdzu viņam iemēģināšanai man pārdot divus litrus «Baku brendija» un tikpat «Melnā balzama». Tā kā balzama šobrīd pārdošanā nav, tad saņemu tikai brendiju, par ko samaksāju Ls 3,60.
Laboratorijā konstatē viltojumu
Ar iegādāto «Baku brendija» lielpudeli dodos uz akciju sabiedrības «Latvijas balzams» ražošanas laboratoriju. Tur divu dienu laikā veiktās analīzes liecina, ka «Baku brendijam» 40 vajadzīgo grādu vietā ir 37,4. Savukārt visas pārējās izejvielas, kas sastopamas brendijā, ir prasmīgi piejauktas arī atdarinājumam, taču mazliet citādās proporcijās nekā LB produkcijai.
«Latvijas balzama» laboratorijas vadītājas vietniece Tatjana Imūne teic: «Nav ne mazāko šaubu, ka jūsu nopirktais tā sauktais «Baku brendijs» ir apšaubāmos mājas apstākļos sajaukts produkts, kam turklāt nošmaukti grādi. Bez brendija visbiežāk krutkas pārdevēji par LB preci mēdz uzdot mūsu atpazīstamākās markas — LB un «Moskovskaja» degvīnus, kā arī «Melno balzamu». Šādu produkciju, kas nākusi it kā no mūsu uzņēmuma, saņemam no policijas vismaz divas trīs reizes mēnesī. Un ne reizes nav apstiprinājusies šo tirdzniecības vietu saistība ar «Latvijas balzamu». Mūsu prece vienkārši tiek viltota, atsaucoties uz Latvijā pazīstamu uzņēmumu, kurš rūpējas par savas produkcijas kvalitāti.»
Neizvedīsi nedz šņabi, nedz balzamu
Lai pats pārliecinātos, kādi drošības pasākumi tiek veikti «Latvijas balzamā» un ka alkohola izvešana no šā uzņēmuma patiesībā ir mīts, tieku uzaicināts apmeklēt šā uzņēmuma teritoriju un ražotni.
«Mūsu uzņēmums nav cietums, taču iznest vai izvest kaut ko no teritorijas praktiski nav iespējams,» stāsta a/s «Latvijas balzams» ražošanas direktors Ronalds Žarinovs, vadājot mani pa uzņēmuma teritoriju un ražošanas līnijām.
«Turklāt ne katrs darbinieks, kas strādā uzņēmumā, var iekļūt ražošanas cehā. Pie uzņēmuma vārtiem, kur izbrauc gatavā produkcija, tiek pārbaudīta katra mašīna. Tāpat tiek kontrolētas automašīnas, kuras pieved jaunās pudeles un citas izejvielas. Uzņēmuma teritorijā ir izvietotas novērošanas kameras, bet gatavā produkcija tiek automātiski uzskaitīta. Arī darbinieki, kuri dodas uz mājām ar somām, pie ieejas paši tās uzrāda apsardzei. Ir, protams, bijuši gadījumi, kad kāds kaut ko mēģina iznest, taču tie ir niecīgi apjomi — viena, divas vai trīs pudeles. Šādi cilvēki no darba nekavējoties tiek atbrīvoti.»
Kad apmeklējam ražošanas cehu, kur šobrīd tiek iepildīts LB degvīns, man ar lepnumu tiek rādīts, cik uzmanīgi pret gaismu tiek pētīta katra jaunā pudele, kura tūlīt tiek izmazgāta ūdens un spirta šķīdumā. Ja vien jaunajā traukā tiek ieraudzīts kaut vismazākais defekts, tas no līnijas tiekot noņemts. Tāpat pārbauda ar automātu uzlīmētās akcīzes markas un etiķetes. Tām jābūt akurātām.
«Mēs atkārtoti neizmantojam nevienu pudeli. Nevaram taču zināt, kas tajā bijis ieliets vai kur tā glabājusies pēc izdzeršanas. Un tas var kaitēt mūsu produkcijas kvalitātei. Taču painteresējieties, kāpēc un kas uzpērk izlietotās «Latvijas balzama» pudeles,» smaidot man saka R. Žarinovs.
Pudeles uzpērk, bet nepārdod
Tas, ka a/s «Latvijas balzams» savas produkcijas pudeles izmanto vienu reizi, šķiet visai neticami, taču tā ir patiesība. Bet, ja tā, tad kur paliek tās LB produkcijas pudeles, kuras par 1–4 santīmiem uzpērk stikla taras pieņemšanas punkti? Kad ieeju vienā no šādiem punktiem Rīgā, Daugavpils ielā 38, tur ierodas kāda gados veca kundze, kura acīmredzot nododamo taru ir savākusi pilsētā. Zīmīgi, ka «LB degvīna» un «Belij Aist» pudeles tiek nodotas ar visiem korķiem par 2 santīmiem gabalā. Savukārt par «Melnā balzama» pudeli tiek maksāti pat 4 santīmi. Kad taras pieņēmējai jautāju, vai nebūtu iespējams šo LB tukšo taru par krietni lielāku samaksu arī nopirkt, saņemu strupu atbildi: «Mi ņičevo ne prodajom.» («Mēs neko nepārdodam.»)
«Bet kur tad jūs tās liekat?»
«Mēs visu stikla taru nododam lauskās,» nikni saka pārdevēja un izliekas nedzirdam manu piezīmi, ka «Melnā balzama» pudeles taču tiek taisītas no māla.
A/s «Latvijas balzams» mārketinga direktore Inese Eglīte: «Tā ir vispārzināma prakse: taras punkti pieņem šīs pudeles ar akcīzes markām un korķiem un tālāk pārdod krutkas tirgoņiem. Cita ceļa vienkārši nav, jo stikla lauskās neatmaksājas nodot pudeles, kuras uzpērk par tik augstu cenu. Kad policijas darbinieki taujā, kur tad tiek liktas «Melnā balzama» māla krūkas, var izdzirdēt neticamas lietas! Nereti tiek stāstīts, ka tās izmanto interjerā, cits atkal no pudelēm ceļot sētu…»
Par viņas stāstītā patiesumu pārliecinos vēlreiz pie Doles tirdziņa. Tur «Latvijas balzama» ražotā brendija «Bonaparte» tukša pudele maksā 2 santīmus, «LB degvīna» pudele 1 santīmu, bet par «Baku konjaka» pudeli maksā 2 santīmus. Ja pudelei ir saglabājies korķis, to pieņem par 3 santīmiem. Kur šīs pudeles nonāk tālāk, pārdevēja man nemāk paskaidrot, taču tāpat kā citur man šo taru pārdot atsakās. Līdzīga aina valda vēl vismaz piecos manis apmeklētajos taras pieņemšanas punktos.
I. Eglīte: «Mūsu lielākā bēda ir tieši šie taras pieņemšanas punkti, kuri patiesībā nodarbojas ar krimināla rakstura rūpala piesegšanu. Kāds varbūt iespējamais rezultāts nav tālu jāmeklē: tepat Igaunijā pirms pāris gadiem mira vairāki desmiti cilvēku.»
«Viss notiek augstā līmenī!»
Man izdevās sazināties ar vēl kādu kundzi Lindu L., kuras paziņas Pārdaugavā arī vairumā piedāvā it kā «Latvijas balzama» produkciju. Tāpat kā visur, to var nopirkt neierobežotā daudzumā divu dienu laikā. To cenas: «LB degvīns» — Ls 2,90, «Melnais balzams» — Ls 3,50, «Mokka» un «Šarlote» — Ls 3,60, dzērveņu un ķiršu uzlējums — Ls 3,30 lati par litru.
«Piegādātais degvīns ir labs. «Šarlote» gan mēdz būt te stiprāka, te vājāka, šķidrāka un biezāka. Tāpat mēdz būt ar «Melno balzamu», taču mūsu piegādātājs ir drošs,» man stāsta saimnieces vīrs Dmitrijs un apgalvo, ka visa produkcijas izvešana no «Latvijas balzama» notiekot ļoti augstā līmenī. Turklāt to darot ne jau ierindas darbinieki, bet visaugstākā priekšniecība! Tā vismaz viņam stāsta pārdevēji, kurus galvenokārt interesē pašu peļņa, nevis cilvēku drošība, lietojot viņu preci. Un tieši tādēļ viņiem ir vajadzīga šī atsauce uz «Latvijas balzamu».