Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8772583t1h6462.jpg)
Valmieras cietumā ieslodzītie dažādos veidos cenšas plašāk izplatīt informāciju par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem šajā ieslodzījuma vietā. Savukārt cietuma vadība uzskata, ka reida laikā cietumnieku cilvēktiesības nav pārkāptas.
Valsts cilvēktiesību biroja (VCB) juriste Annija Dāce «Neatkarīgo» informēja, ka biroja speciālisti Valmieras cietumu apmeklējuši vēlreiz — nedēļu pēc jūlija beigās ieslodzījuma vietā notikušās slepkavības: «Šoreiz cietuma vadības pārstāvji bija ļoti laipni, bet uz cietumnieku ķermeņa daļām redzamos zilumus, mūsuprāt, nevarēja uzsist sev paši ieslodzītie, kā to apgalvo Ieslodzījuma vietu pārvalde.
Ieslodzītie mums stāstīja, ka pagājušās pirmdienas pārbaudes laikā cietumniekiem pavēlēts iziet no kamerām. Cietuma koridoros stāvējuši specvienības vīri, kuri iznākušajiem situši ar stekiem.
Cilvēktiesību aizstāvji ir pārliecināti, ka cietuma vadība pēc pārbaudes nav nodrošinājusi pienācīgu medicīnisko palīdzību. «Dežurante 25. jūlija vakarā apstaigājusi kameras un izdalījusi pretsāpju tabletes, bet pie cietuma ārsta ieslodzītie tikuši tikai nākamajā dienā,» cietumnieku sniegtās ziņas atstāstīja A. Dāce.
Savukārt Valmieras cietumā veiktajā dienesta pārbaudē Ieslodzījuma vietu pārvalde (IeVP) nav guvusi apstiprinājumu ziņām par iespējamo ieslodzīto fizisko iespaidošanu un miesas bojājumiem, dienesta pārbaudes gaitā konstatēts, ka pastāv pretrunas abu pušu sniegtajos paskaidrojumos.
Tādēļ nav iespējams objektīvi ne apstiprināt, ne noliegt Valmieras cietuma notiesāto apgalvojumus par to, ka zilumus un nobrāzumus viņi guvuši speciālās vienības Vairogs darbinieku speclīdzekļu un fiziskā spēkā pielietošanas dēļ, jo notiesātie vērsās pie cietuma ārstiem tikai nākamajā dienā pēc specvienības pārbaudes veikšanas, lai gan viņiem bija tāda iespēja jau tajā pašā dienā, informē IeVP.
Valmieras cietumnieku sūdzības saņēmis arī Juridiskās palīdzības biroja «Eiro Temīda» pārstāvis Valdis Krisbergs — nedēļas nogalē viņam pienākusi vēstule no dažiem Valmieras cietuma ieslodzītajiem «par rupjiem un neattaisnojamiem Satversmes un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas normu pārkāpumiem».
Vēstuli sūtījuši desmit Valmieras cietuma 212. kameras ieslodzītie. Vēstulē viņi stāsta, ka Vairoga kaujinieki izdzinuši viņus no kamerām, spārdījuši un situši ar stekiem. Detalizēti aprakstīts arī, kā ieslodzītie noguldīti uz asfalta, kur likts gulēt trīs četras stundas. Šajā laikā nav atļauts ne kustēties, ne sarunāties, bet tie, kas nav paklausījuši pavēlēm, tikuši fiziski iespaidoti.
Ieslodzītajiem nav ļauts arī piecelties, lai nokļūtu uz tualeti, tādēļ dabisko vajadzību kārtošana esot notikusi guļus uz asfalta. Pēc tam vajadzējis gulēt izkārnījumos. Ieslodzītie vēstulē atklāj, ka no viņu kameras vissmagāk ticis piekauts kāds ar HIV un C hepatītu sirgstošs ieslodzītais, kurš nav varējis ilgstoši nogulēt uz zemes.
Par iespējamiem pārkāpumiem masu medijiem ziņojusi arī kāda Valmieras cietumā ieslodzītā vīrieša sieva. Vīrs dzīvesbiedrei Sanitai par notikušo ziņojis, zvanot no nelegāli glabāta mobilā tālruņa. «Dienu pēc slepkavības atbrauca specvienība. Zinu, ka viņi reizi gadā apciemo Valmieras cietumu. Vienmēr šie maskās tērptie cilvēki ar stekiem situši ieslodzītos. Taču ne tik traki kā šoreiz. Cilvēki maskās nostājas divās rindās, kuras veido apmēram 50 personu, un ieslodzītajiem liek skriet pa vidu izveidotajai rindai… Kamēr ieslodzītie skrien cauri šai rindai, viņi no abām pusēm tiek sisti ar stekiem,» laikrakstam «Vakara Ziņas» stāstīja Sanita.
Ieslodzītais, kurš savai sievai klāstījis par it kā necilvēcīgo attieksmi pret cietumniekiem, ar nepatiesas informācijas izplatīšanu cenšas panākt publicitāti un dažādus atvieglojumus cietumā, šāda informācija ir IeVP rīcībā. «Jaunā cietuma vadība pret ieslodzītajiem izturas stingrāk, piemēram, viņiem ir atslēgta kabeļtelevīzija un biežāk konfiscē mobilos tālruņus. Iespējams, tādēļ cietumnieki ceļ šādu traci un vēlas panākt savu. Cietumnieku minētie fakti, ka, piemēram, viņiem ir nozagti dvieļi, sasistas sejas, lauztas ribas un nodarītas citas pārestības, ir izdomājums,» norādīja IeVP pārstāvis Kārlis Seržants.
Valsts cilvēktiesību birojs jau vērsies Specializētajā vairāku nozaru prokuratūrā, lūdzot veikt pārbaudi par 25. jūlijā kratīšanas laikā pieļautajiem pārkāpumiem. Prokuratūra VCB iesniegumu ir saņēmusi un izvērtē.