Domājot par šo tēmu, man atmiņā atplaiksnīja veca laba anekdote par skolu:

«1. septembrī dēls sāk iet pirmajā klasē. Kad viņš atgriežas mājās, var redzēt, ka viņš ir neapmierināts, un nomet somu uz grīdas. Vecāki jautā: «Nu, dēls, kā tev gāja skolā?»

Dēls atbild: «Kāpēc jūs neteicāt, ka šī «nodarbe» ievilksies uz deviņiem gadiem?!»»

Bez šaubām 1. septembris ir viena no nozīmīgākajām dienām. Tikai joprojām grūti saprast, vai šis notikums ir ar pluszīmi vai tomēr ar mīnuszīmi. Laikam tas nav tik neapšaubāmi, un katrs bērns ieliek savu atzīmi šim datumam.

Kas nosaka bērna attieksmi pret skolu? Vai runa ir tikai par atzīmēm, bet varbūt šeit iesaistīts kas cits?

Skola skar daudzas jomas un, pirmkārt, parāda, cik bērns ir veiksmīgs un cik citi cilvēki viņu uzskata par veiksmīgu. Vārdu sakot, tas, kā pats bērns saredz sevi un kā citi cilvēki saredz viņu, veido bērna adekvāto vai neadekvāto pašvērtējumu. Skolā bērns mācās dzīvot, strādāt kolektīvā, viņam jāmācās veidot attiecības ar klasesbiedriem, skolotājiem. Klasē bērns saņem atgriezenisko saiti par savu rīcību, par sevi kā par klasesbiedru, draugu, skolēnu. Un ne vienmēr šī atgriezeniskā saite ir pozitīva. Var būt tā — mācībās nesokas, klasesbiedri atstumj, skolotāji atmet ar roku, ka tur nekas nesanāks... Bet var būt arī otrādi — bērns mācās labi, bet attiecības ar klasesbiedriem vienalga neveidojas tā, kā gribētos. Jebkurā gadījumā nav nekādas vēlēšanas iet uz skolu. Tad 1. septembris ir nevis svētki, bet īstas mocības.

Gandrīz katrs vecāks grib, lai viņa bērns būtu labāks, labi mācītos, būtu līderis. Ļoti bieži bērns neatbilst tēlam, kādu viņu grib redzēt vecāki. Vecākiem svarīgi apzināties, cik spēj viņu bērns, lai prasības nebūtu pārāk augstas, ja tās ir pārāk augstas, bērnam rodas neadekvāts pašvērtējums. Bērns ir vērtīgs ne tikai ar to, kādas atzīmes viņš nes mājās, bet ir svarīgi slavēt viņu arī citās situācijās, lai viņam nerastos priekšstats par sevi, ka «esmu labs tikai tad, kad atnesu mājās labas atzīmes». Vecāki ir cilvēki, kuri iedrošina kaut ko dzīvē sasniegt.

Tajā vietā, lai «norakstītu» skolēnu, jāizprot, kas notiek ar viņu, kāds ir cēlonis negatīvajai attieksmei pret skolu, un jāsniedz atbilstoša palīdzība.

Kā teica kādas filmas varonis: «Visvairāk skolas laikā man patīk brīvdienas.» Gribētos, lai skolas laikā būtu vairāk patīkamu brīžu bērna vecākiem un pašiem bērniem.

Papildu informācija: SIA «Neirožu klīnika» Jūrmalā, tālr. 7755140, [s:8993]