Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8776970t1h7d50.jpg)
Ceļā no bērnudārza
Trešdienas rītā vēl paklausos Latvijas Radio1, bet daudz nē, jo raksts jāiesniedz savlaicīgi. Ziņās diezgan komiski izklausās Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja Pētera Krīgera kādas aktivitātes pieminēšana blakus nākamajā ziņā pieminētajam Leham Valensam sakarā ar Solidaritātes 25. gadadienu.
Šķiet, Krīgera kungam nav lielu mērķu savā nozarē. Varēja jau sen vismaz reģistrēties visi tie gateru un celtniecības firmiņu strādnieki, un varētu tikt aizstāvētas viņu tiesības, ja netiek izmaksāta alga par darbu; tad viņu darba devējiem nebūtu izvēles, jo būtu reģistrējušies visi. Tas man liekas reāli izdarāms.
Pusdesmitos ir raidījums Dzīve un stils, kurā šoreiz runā par maizes cepšanu. Kāda šī aroda pratēja ausīmdzirdot rāda, kā jāmaļ graudi un saka, ka tas ir diezgan grūti, nepadziedāsi kā malējas filmā Pūt, vējiņi, arī klausītājs šo grūtumu sadzird viņās elsās.
Desmitos raidījumā Krustpunktā jau ķeras klāt Dieva esamībai un evolūcijas problēmām, starp citu, ļoti rets raidījums, kurā diskutē zinātnieki un kuru sagatavojis mans radio puselks Aidis Tomsons. Ja uz kādas no planētām uzmetas pelējums ar nosaukumu «cilvēce», tad tas ir nopietni, pats Dievs dabū pa mizu — tiek apšaubīta gan miza, gan pats Dievs.
Tostarp pēdējās nedēļas laikā plašsaziņas līdzekļos atkal — gan tajā pašā LR1, gan Panorāmā, gan Latvijas katoļu vadītāja kardināla Jāņa Pujata draudzīgajā intervijā Elitai Veidemanei (pateicoties Atmodas laikam) Vakara Ziņās, gan arhibīskapa Jāņa Vanaga rakstā ar marksistisku virsrakstu laikrakstā Diena cilāts sieviešu ordinēšanas jautājums.
Jānāk atkal kādam lielam reformatoram, lai šis jautājums pagrieztos. Vai arī jāvirzās uz matriarhāta pusi. Tādā gadījumā jāpārstāj ordinēt vīriešus. Tad sievietes lielākoties būs mācītājas un vīrieši — vienkārši trani vai dzērāji, kuri dzeršanā neapzināti meklēs Dievu.
Bet ko darīt ar vīrišķīgām sievietēm un sievišķīgiem vīriešiem? Tas nav jautājums par homoseksulitāti. Ja esot kristīgajā ticībā, es atstāju vaļā durvis uz pārējo pasaules gudrību un citiem reliģiskajiem apcirkņiem un uz brīdi pieļauju, ka eksistē reinkarnācija, tad tas skats ir pavisam savādāks — nākošajā dzīvē būsi vīrietis, lai arī sievišķīgs un varēsi ordinēties uz nebēdu.
Gara un dvēseles līmenī vīrišķā un sievišķā, anima un animus, iņ un jaņ robežas nav tik izteiktas, garīgi attīstīts cilvēks ir pašpietiekams, gluži kā Jēzus. Tādēļ Helēnas Heinrihsones attiecīgā glezna ir viens no intuitīvi loģiskiem mākslinieciskajiem risinājumiem.
Ja runā par sieviešu diskrimināciju, man saistoša likās pasenā radiodiskusijā ar Rihardu Kūli feministes Evijas Caunes izteiktā nesaprašana par to, kā sievietei, nogriežot īsus matus kā zēnam, par to ir jāmaksā vairāk nekā vīrietim par šo pašu frizūru.
Es toties esmu atradis sieviešu diskriminācijas piemēru medijos. Proti, pēdējos gados televīzija gandrīz nemaz nav rādījusi Latvijas sieviešu basketbolu, ne iekšējā čempionāta, ne izlases spēles. Tagad Latvijas izlase ir Eiropas čempionāta finālā, un šodien ir pirmā spēle, nu beidzot rādīs.
Rezultāts ir tāds, ka šis Latvijas sieviešu basketbola izlases modelis ir pazīstams šauram speciālistu un interesentu lokam; pie tam, iespējams, sieviešu izlase Eiropas čempionāta finālā izcīnīs augstāku vietu nekā vīriešu izlase. Kaut kas nav kārtībā ar domāšanu tādā sieviešu basketbola slavas valstī.
Beigšu Streipa stilā: «Fui» Panorāmai un portālam Delfi, kas ziņoja par divarpus gadus vecā zēna aiziešanu no bērnudārza Jūrmalā ar tādu nokavēšanos!