Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sauli un siltumu meklējot, aprīļa vidū ieradāmies Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE). Dubaijas lidosta mūs sagaidīja ar grezni izrotātām mākslīgām palmām un balti tērptiem arābiem, kuri mūs ielaida valstī tikai pēc tam, kad vīzā zīmoga vietā iespieda mūsu acu attēlu, kurš tika fiksēts speciālā ierīcē. Pieej klāt, ieskaties un tikai pēc tam vari iet uz pasu kontroli. Acu radzenes zīmējumu neesot iespējams viltot. Uzturoties lidostā, nekas neliecināja par to, kas mūs sagaidīs ārā. Bet, sperot pirmo soli ārpus ēkas, nonācām «pirtī» — karstums bija nežēlīgs, neskatoties uz to, ka jau vienpadsmit vakarā. Pavadot dažas dienas šajā valstī, sapratām, ka Emirātos siltas drēbes vispār nav vajadzīgas. Te ir karsts 24 stundas diennaktī.
Emirātu zelta ēnā
Jau pirmais iespaids bija grandiozs. Zinot, ka šī valsts būtībā izveidota 1971. gadā tuksnesī, tā mūs iepriecināja ar neiedomājami zaļu zāli, neskaitāmām palmām un ziedu paklājiem. Viss veidots ar apdomu un mīlestību. Kā vēlāk noskaidrojās, arābi necieš viduvējību. Viņiem visā jābūt pārākiem un, man šķita, viņi arī ir pārāki. Centīšos to pamatot ar saviem vērojumiem.
AAE sastāv no septiņiem Emirātiem ar kopējo platību 83 600 km2 (lielākais no tiem ir Abū Dabī — 67 000 km2). Iedzīvotāju skaits 4,41 miljons, tajā skaitā nepilns miljons pilsoņu. Šo arābu valsti kopš tās dibināšanas pārvaldīja šeihs Zaids. Arī Emirātu apvienošana bija viņa ideja, kuru iesākumā uzņēma ar neuzticību. Viņš solīja, ka jaunās valsts pilsoņi dzīvos labāk par citu valstu pilsoņiem.
Tā arī ir noticis. Par šīs valsts pilsoni var būt tikai vietējais iedzīvotājs un citu valstu pilsoņiem uz pilsonību nav ne mazāko cerību. Izņēmums ir meitenes, kuras ir apprecējušās ar Emirātu pilsoni un laimīgā laulībā nodzīvojušas trīs gadus. Taču tagad arī šis termiņš tiek pārskatīts un, iespējams, tiks pieņemts likums par desmit gadu termiņu.
Ir trīs lietas, kuras varētu meiteni atturēt no vilinājuma iegūt AAE pilsonību. Pirmkārt, daudzsievība. Katram arābam ir tiesības apprecēt četras sievas, bet, ņemot vērā, ka tās visas arī jāuztur, tā ir tikai ļoti bagātu cilvēku privilēģija. Esmu dzirdējusi versiju, ka labāk būt īsta vīra trešajai vai ceturtajai sievai, toties laimīgai, nekā vienīgajai slikta vīra sievai, bet nelaimīgai.
Otrkārt, šķiroties bērni vienmēr paliek pie tēva. Vienu reizi nedēļā noteikti visi satiekas kopējā maltītē neatkarīgi no tā, kurai sievai tie piederīgi. Interesanti, ka sievietes nemanto nekustamos īpašumus, bet katrai ir jābūt vismaz 17 kilogramiem zelta.
Treškārt, kapu Emirātos vispār nav. Kad cilvēks nomirst, līdz saules rietam tas no mājām ir jāaizved. To veic ar speciālu šim nolūkam paredzētu transportu, kuru neviens nedrīkst kavēt. Auto brauc uz tuksnesi, kur trīs metrus dziļā bedrē gulda nelaiķi, lai neviens nekad neuzzina, kur ir viņa atdusas vieta. Te valda uzskats — cilvēks ir dzīvs tik ilgi, kamēr viņš dzīvo cilvēku atmiņā. Tāpēc visi cenšas savu dzīvi nodzīvot godam, jo katrs taču grib būt nemirstīgs.
AAE vadītāju izrauga no septiņu Emirātu vadītāju vidus reizi četros gados. Šeihs Zaids pārvaldīja valsti līdz pat nāvei. Viņš nekad nesvinēja savu dzimšanas dienu. Domājams, ne jau tāpēc, ka negribēja, vienkārši precīzu datumu nezināja. Pēc Zaida nāves viņa vietu ieņēma viņa dēls.
Arābu kāzas
Interesanti, ka arābi ģimenē skaita tikai dēlus, bet par meitām tie var saņemt naudu, jo joprojām spēkā ir vecie tikumi un likumi: lai tiktu pie sievas, par to jāmaksā izpirkuma nauda — kalims. Jo izglītotāka un skaistāka līgava, jo lielāka summa tiek prasīta. Izglītota līgava maksā vismaz 120 000 ASV dolāru. Vienkārša matemātika: jo vairāk dēlu, jo vairāk naudas nāksies izdot, jo vairāk meitu, vairāk ienākumu.
Tomēr arī šajā gadījumā valsts sniedz palīdzību. Ja vietējais puisis apprec vietējo meiteni, valsts viņam izmaksā ap 30 000 dolāru. Ja viņš apprec gados vecāku meiteni, šī piemaksa ir lielāka. Tas tāpēc, ka ņem to, kas citiem nav bijis vajadzīgs. Vidēji uz 3,8 vīriešiem ir viena sieviete. Ar valsts pabalstu kāzas nosvinēt ne vienmēr izdodas, jo ceremoniju, uz kuru ielūgti 200 viesi, vispār neuzskata par kāzām.
Par 400 viesiem vispār nav vērts runāt, 600 viesu — nu labi, lai būtu, bet normālas kāzas ir tādas, kurās piedalās no 800 līdz 1000 viesiem. Tradīcijas arī ir ļoti neparastas: kāzu laikā alkoholu vispār nelieto un vīriešus nošķir no sievietēm. Vīriešu zāles ieeja būvēta tā, lai tie, ierodoties uz kāzām, nekādi nevarētu satikties ar sievietēm. Tomēr savstarpēji zāles ir savienotas, jo pirmās kāzu dienas beigās līgavainis tomēr ieiet sieviešu zālē, kur tiek nosēdināts līdzās līgavai uz paaugstinājuma goda krēslā. Kāzas ir greznas un grandiozas un tiek svinētas trīs dienas.
Ja kādu iemeslu dēļ pāra laulība tikusi šķirta, bet pēc kāda laika abi grib otrreiz viens otru precēt, tas vairs nav iespējams. Esošā likumdošana paredz, ka tikai tad, ja esi bijis laulāts ar kādu citu un pārliecinājies, ka iepriekšējā laulība bijusi labāka, vari vēlreiz precēt to pašu partneri.
Villas, karstums un lēta degviela
Lai īstenotu solījumu, ka AAE pilsoņi dzīvos labāk par visiem pasaulē, izstrādāja valsts programmu, kas paredz bezmaksas mājokļu — villu — piešķiršanu tiem, kuriem to nav. Šo villu vienīgais trūkums — tās ir vienādas vai ļoti līdzīgas cita citai, dzīvot tādās nav prestiži. Tāpēc ļoti daudzas villas stāv tukšas. AAE pilsonis tās var izīrēt ārzemniekiem, tā vismaz nopelnot par īri. Ja valsts piešķirtā villa neapmierina, lūdzu, būvē pats. Piešķir apmēram 114 000 dolāru celtniecībai, taču visbiežāk ar šādu naudu nepietiek.
Lielu daļu īpašuma vērtības veido apzaļumošana. Jo krāšņāki apstādījumi, jo īpašums vērtīgāks. Vasarā karstums sasniedz līdz pat +50° C, tāpēc 40 procenti augu aiziet bojā. Vēl līdz 2004. gadam viens litrs ūdens maksāja tikpat, cik litrs benzīna, bet viss izmainījās, kad nodeva ekspluatācijā jūras ūdens attīrīšanas iekārtas. Tās atrisināja sāpīgo ūdensapgādes jautājumu tuksnesī. Tagad Dubaija un Abū Dabī ir ziedošas oāzes, kuras diez vai kāds tik drīz pārspēs. Katrai palmai, katram kociņam atsevišķi pievadīts ūdens krāns — puķes laista no zemē ieraktām caurulēm.
Debesskrāpju rajonā par gājējiem vispār nav domāts, jo tur neviens neiet kājām. Braukšanas ātrums pilsētā ir līdz 120 kilometriem stundā. Visi pārvietojas ar automašīnām, kuras aprīkotas ar gaisa kondicionētājiem, un arī katrā telpā gaisu papildus vēsina. Tā kā ārā valda liels karstums, no automašīnām braucēji tūlīt dodas telpās. Ļoti lielā cieņā ir taksometri. Ir četras «taksīšu» kompānijas — pavisam kopā ap 7000 mašīnu. Par dolāru AAE var nopirkt trīs litrus benzīna. Dzeramnaudu taksometra šoferi negaida, jo braukšana ar taksometru Emirātos ir norma.
Arī mēs devāmies ar taksometru uz lielveikalu «Deira City Center». Ieejot veikalā, ievērojām ļoti garu rindu (ap 150 metriem). Visi paklausīgi stāvēja ar iepirkumu ratiem cits aiz cita. Nevarējām saprast, pēc kā. Dodoties ārā, šveicars palūdza ieņemt rindu, jo tur, lūk, gaidot taksometru. Viņš pat nepieļāva iespēju, ka mēs varētu projām doties kājām. Rindā nostāvējām apmēram 20 minūtes.
Vīrieši nēsā baltus garus apģērbus. Tādi katram ir vismaz 30, lai katrai mēneša dienai būtu savs tērps. Sieviešu apģērbs čadra ir melnā krāsā. Tās nokrāsa var būt ļoti dažāda. Veikala skatlogā čadru melnās krāsas toņus var lieliski salīdzināt. Tērpi ļoti atšķirīgi. Ir krāšņi izšūti un dārgi, ir arī vienkāršāki — tātad dažādiem dzīves gadījumiem. Sievietei jāaizklāj seja un jānēsā nacionālais apģērbs tikai tad, ja tā vēlas viņas vīrs, bet neprecētām meitenēm noteicējs ir tēvs.