Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8780036t1h5ef0.jpg)
««Lattelekom» tik un tā jāmēģina savienot fiksētie ar mobilajiem sakariem neatkarīgi no tā, vai «Lattelekom» pilnībā pārņem valsts vai arī to pārdod un apvieno ar LMT,» uzņēmuma nākotni iezīmē tā galvenais izpilddirektors Nils Melngailis.
«Latvijas Avīzē» publicējām BICEPS (Baltijas starptautiskā politikas un ekonomikas studiju centra) pētījumu «Telekomunikāciju tirgus Latvijā», kurā secināts, ka «vienīgais veids, kā «Lattelekom» varētu konkurēt ilgākā laikā, ir radīt jaunas tehnoloģijas, kas varētu nozīmēt daļēju atteikšanos no «vara telefona vadiem»».
Kādus pakalpojumus papildus «sarunām pa vadiem» gatavojas piedāvāt «Lattelekom», žurnālistiem Viesturam Serdānam un Ivaram Bušmanim intervijā atklāj SIA «Lattelekom» galvenais izpilddirektors Nils Melngailis.
– Pēc mierizlīguma noslēgšanas ar valsti «Lattelekom» līdzīpašnieks «TeliaSonera» izrādījis vēlēšanos atpirkt valstij piederošo 51% kapitāldaļu par 281 miljonu latu. Līdzīgi iecerēts pilnībā pārņemt «Latvijas mobilo telefonu». Līdz ar to ir iespējama gan «Lattelekom» apvienošana ar «LMT», gan arī tā pastāvēšana kā atsevišķam uzņēmumam. Kādas atšķirības vienā vai otrā variantā jutīs abonenti?
– Grūti paredzēt, kuru scenāriju izvēlēsies akcionāri — viņiem jāvienojas, un tas ir atkarīgs ne tikai no valsts, bet arī no noteikumiem, ko izvirzīs skandināvu akcionārs. Droši var paredzēt fiksēto un mobilo sakaru saplūšanu. Tā notiks vai nu vienā uzņēmumā pēc pirmā scenārija, vai arī divos uzņēmumos pēc otra scenārija. Manāms, ka cilvēki kļūst mobilāki ar tālruņiem, bet tikpat strauji aug pieprasījums pēc platjoslu interneta. Taču lielu datu masīvu pārraide vēl tuvāko piecu gadu laikā vēl būs jāveic pa vadiem, jo telekomunikāciju uzņēmumi bezvadu risinājumiem vēl nespēs piedāvāt atbilstošas jaudas un drošību.
Mēs nāksim ar integrētu mobilo un fiksēto sakaru piedāvājumu klientiem no negaidītas puses.
Piemēram, balss sarunām tarifi varētu kristies tajā brīdī, kad mobilos tālruņus varēs pievienot pie interneta tīkla. Piemēram, divu trīs gadu laikā mobilo tālruni mājās vai darbavietā pa bezvadu pieslēgumu varēs pievienot pie interneta un sarunāties pilnīgi bez maksas. Jau šobrīd pa internetu var neierobežotu laiku sarunāties ar ārzemēm ar VoIP (balss pārraide ar interneta protokolu) tehnoloģijām.
– Jā, «Latvijas Avīzes» žurnālisti jau izmanto «Skype»…
– Nākamais solis, ko sper lielās telefonu ražotāju kompānijas, ir izvēlīgie telefoni. «Nokia» un citi sāk ražot tālruņus, kuri paši spēs atrast un izvēlēties, kur izdevīgāk pieslēgties. Darbā ar savu klēpja datoru varēs strādāt jebkurā telpā. Braucot ar mašīnu, to varēs pieslēgt GSM tīklam. Piemēram, mājās mobilais tālrunis datoru varētu «gribēt» pieslēgt pie bezvadu interneta, kas ir «Lattelekom» bizness. Izbūvējot Wi-Fi tīklus, mēs biznesa klientiem un mājās piedāvājam pieslēgties pie bezvadu interneta.
– «Apollo» mājas internets taču visiem pienāk pa vadiem. Vai nejaucat galvu tiem mūsu lasītājiem, kuriem mājās klausulei klāt vadiņš?
– Jā, tas ir tas pats vadu internets, taču ar bezvadu ieeju jeb pieslēgumu. Mājās varētu pieslēgties, ja vien mājās ir bezvadu interneta pieslēgums, kas sedz mājas zonu. Ar klēpja datoru tad varētu strādāt jebkurā istabā vai savā dārzā, vienlaikus var pieslēgties vairāki ģimenes locekļi.
– Ja mājās ir fiksētā līnija ar vienu numuru, vai tas nozīmē, ka nākotnes versijā caur vienu numuru var strādāt vairāki?
– Jā, to jau var šodien. Man pašam gadās, ka savā ģimenē trīs vienlaikus pieslēdzamies internetam, tad es un mana sieva izmantojam bezvadu pieslēgumu. Man ir trīs dēli un katram internetā ir savas intereses.
– Kuros uzņēmumos šādu bezvadu pieslēgumu esat ieviesuši?
– Te ir jāizšķir divi bezvadu pieslēgumu veidi. Viens, ko uzņēmumi vai iedzīvotāji izveido savām vajadzībām, otrs publiski pieejams ikvienam — tā saucamās bezvadu interneta telpas jeb Wi-Fi zonas. Tādas zonas ir vairākos kafejnīcu un restorānu tīklos, lidostā «Rīga», Statoil degvielas uzpildes stacijās un citur — kopā apmēram 130 vietās Rīgā un citviet Latvijā. Nesen kā sadarbībā ar Hansabanku šādas Wi-Fi zonas izveidosim arī deviņās Latvijas augstskolās.
Arī mobilajam tālrunim jāspēj pieslēgties šim tīklam. Mājās tas tik un tā būs lētāk nekā pieslēgties internetam caur mobilo tālruni.
– Bet tas viss ir iespējams, ja vien ir ciparu līnija, vai ne?
– Mēs pieturamies pie pagājšvasar paziņotā plāna par sakaru ciparizāciju visā Latvijā triju gadu laikā. Pašlaik 90 procentiem ir ievilktas ciparu līnijas. Atlikušos 10 procentus abonentu plānojam aptvert ar bezvadu tehnoloģijām, it īpaši ar CDMA tīklu.
Tagad daudz ceļ jaunas mājas, lai aizsniegtos līdz vecajām, nebūtu prātīgi vilkt vadus un stabus. Arī no vides viedokļa ne. Mums tad vajadzētu 5–10 gadus, lai līdz pārējiem 10 procentiem klientu aizvilktu vadus un ieraktu 90 tūkstošus stabu. Tagad to paveiksim ātrāk.
– Vai 90 tūkstošu stabu vietā būs torņi kā «LMT» un TELE 2?
– Mēs pēc iespējas centīsimies izmantot citu kompāniju torņus. Bet CDMA tīkla darbības rādiuss ir atkarīgs no tā klientu skaita. Jo vairāk klientu, jo mazāks rādiuss. Tāpēc kaut kur nāksies uzstādīt arī savus torņus.
– Kāpēc kariņos par jauniem numuriem tiek prasīti astoņi cipari, ja jau esošie septiņi katram iedzīvotājam (ieskaitot zīdaiņus) nodrošina vidēji četrus numurus? Nu labi, man ir mājas numurs, man ir mobilā tālruņa numurs un man ir darba numurs. Vai man nepietiktu ar vienu tālruņa numuru tāpat kā ir ar personas kodu?
– Es domāju, ka IT attīstībai vajadzētu nonākt pie tā, ka būtu viens numurs, kas būtu čipā (viedkartē) vai mobilā tālruņa SIM kartē, kas jūs identificētu, kad runātu pa tālruni vai lietotu internetu. Ar šo identitātes ideju mēs piedalāmies e-paraksta projektā, lai katram būtu iespēja apstiprināt elektronisko dokumentu.
– Tas atšķiras no jūsu ģimenes realitātes. Tagad jūs un jūsu trīs dēli internetā strādā caur vienu numuru. Bet tad katram būtu savs?
– Mēs uzskatām, ka Latvijā nebūtu vajadzīgi 20 miljoni numuru, kuru dēļ domā par pāreju uz astoņu ciparu telefona numuru. Vēl viena lieta, ko risinām, — lai klients ar savu numuru varētu pāriet pie cita operatora, arī mobilā.
– Jā, Eiropas Savienība piespiedusi no 1. decembra mobilo tālruņu operatoriem ļaut savam abonentam pāriet pie cita ar savu numuru.
– Tas viss samazina nepieciešamību pēc jauniem numuriem. Līdzīgi izzudīs arī atšķirības starp darbavietu un mājām — ar datora un telefona lietošanu saistītajās profesijās mājās varēs strādāt tikpat labi kā darbā.
– Kā prognozējat: pēc cik ilga laika cilvēks varēs lietot vienu numuru vairākos sakaru tīklos? Vai kādā valstī, kaut Japānā, tā notiek?
– Nē, šobrīd tā vēl nav nekur. Tirgus spēlētāji cenšas noturēt savus klientus. Numuru paturēšanu savam abonentam ikviens operators uzskata par biznesa priekšrocību. Domāju, ka divu triju gadu laikā vajadzētu nonākt līdz vienam numuram.
– Bet tikmēr tepat Latvijā negaidīs un pieņems astoņus ciparus, kas radīs vēl lielākas grūtības atcerēties telefona numuru un papildu izmaksas pārejai uz to.
– Satiksmes ministrijai jāpieņem lēmums. Aprīlī mēs iesniedzām savus priekšlikumus, kā lētāk un ātrāk izbrīvēt numurus: samazinot reģionu skaitu no 26 līdz 11. Tad samazinātos iekšzemes tālsarunu skaits.
– Un tad nebūtu tāda paradoksa kā Mores pagastam, kad, iekļaujoties Siguldas novadā, tas no Cēsu rajona atgadījās Rīgas rajonā un nu uz novada centru zvana tālsarunas?
– Nē. Tad reģions, uz kuru zvanītu vietējās sarunas, paplašinātos. Un numuri būtu jāmaina 300 tūkstošiem abonentu, nevis visiem iedzīvotājiem. Bet tagad jau meklē citus risinājumus, jo trešais mobilo sakaru operators negrib gaidīt.
– Vai nevar pastāvēt esošie septiņi cipari un jaunos numurus izdot ar astoņiem?
– Teorētiski var pastāvēt. Mēs vēl izvērtējam Satiksmes ministrijas ideju par divu ciparu sistēmu paralēlu uzturēšanu. Ir tehniski sarežģījumi, un tas var izraisīt neizpratni arī lietotājiem.
– Nu pieņemsim, ka visiem paliek septiņciparu numuri, bet «Bitei» — astoņciparu.
– Ir pierasts, ka visiem lietotājiem ir vienāds ciparu skaits. Lai kāds arī būtu risinājums, ko izvēlētos Satiksmes ministrija, to var īstenot sešu mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža Ministru kabinetā. Tātad šogad to vairs nevar paspēt, kā to vēlējās jaunpienākušais mobilo sakaru operators…
– Vai globalizācija atrisinās pāreju uz vienu numuru katram, apvienojoties pašām telekomunikāciju kompānijām?
– Nav jau obligāti jāapvienojas. Viens monopols nekad nav labi. Jāvienojas ar konkurentiem, ka ļaus zvanīt no sava tīkla. Mēs tādu starpsavienojumu līgumu ar «Biti» noslēdzām.
– Es negribētu domāt, kā un kādā veidā ar savu tālruni pieslēdzos: vai kabeļtīklam vai vadu tīklam, vai kādam mobilo sakaru tīklam. Ceru uz tālruni, kurš pats atradīs operatoru, kurš tajā vietā un tajā brīdī nodrošina kvalitatīvākos sakarus. Līdzīgi kā nedomāju, caur kuru torni mobilais tālrunis nodrošinās sakarus, — tas pats to atrod… Bet kā klients negribu reizi mēnesī saņemt četrus rēķinus, kuru pamatotību nevarēšu nedz saprast, nedz apšaubīt.
– Pilnīgi piekrītu. Tirgus spēlētāji piedāvās arvien pilnīgākas paketes, kas pēc pakalpojumu klāsta daudz neatšķirsies. Varbūt daži arī apvienosies. Bet diez vai jūsu rēķins būtu mazāks, ja būtu tikai viena kompānija.
– Vai šādu attīstības ceļu «Lattelekom» jūs saskatāt arī tad, ja jūsu uzņēmums paliek patstāvīgs, bet cita īpašnieka rokās? Konkurējot ar mobilo sakaru kompānijām.
– Jā. Es neredzu citu variantu, kā jebkuram operatoram — fiksētajam vai mobilajam — iet uz kopēju pakalpojumu. To nosaka cilvēka vajadzības un tehnikas progress visā pasaulē. Vienalga, no kura gala sākt — no fiksētā tīkla iet uz mobilo vai otrādi. Jautājums drīzāk ir tikai par operatoru skaitu: viens vai divi.
– Kalvītis ir pateicis, ka divi.
– Jārēķinās ar to — kamēr privatizācija nav beigusies, abas puses izteiksies par šo jautājumu. Tā ir arī sarunu taktika. Taču mans darbs nav vērtēt, bet gan palielināt uzņēmuma vērtību.
– Kāpēc divkārt atšķiras «Lattelekom» vērtība, ko noteica «TeliaSonera» (281 miljons latu), un darījumā neiesaistīto ekspertu nosauktā summas (571 miljons latu)?
– Grūti pateikt, uz kāda pamata šie vērtējumi tiek rēķināti, turklāt bieži izmanto subjektīvus pieņēmumus par nākotni. Ja šie pieņēmumi ir optimistiski, tad vērtība var būt krietni augstāka. Šeit varētu būt atšķirība starp to, ko viens konkrēts pircējs ir gatavs maksāt par vienu uzņēmumu, un speciālistu minējumi par maksimālo teorētisko vērtību.
– Šogad Latvijā ienāk trešais mobilo sakaru operators «Bite». Vai tas ir konkurents jums vai «LMT» un TELE 2?
– Protams, ka tiešā konkurence tā ir mobilo sakaru operatoriem, jo izmanto tās pašas tehnoloģijas.
– Bet vai 3G tehnoloģijas ar interneta izmantošanu mobilo sakaru tīklā nevar izjaukt jūsu plānus raidīt datus pa vadiem?
– Neviens nezina, kurš uzvarēs šo cīņu starp divām tehnoloģijām — 3G vai CDMA, kuru attīstām mēs. Liela apmēra datu pārraidi caur internetu, piemēram, televīzijas labāk var nodrošināt CDMA. Mobilie vēl ilgi nebūs šai tirgū.
– Bet «LMT» jau ir pirmie klienti LNT un TV5 televīzijas pārraižu lūkošanai mobilajā tālrunī!
– Jā, bet esošajai mobilo tālruņu tehnoloģijai nepietiek jaudas, lai varētu piedāvāt vairākus televīzijas kanālus, lai varētu pasūtīt filmas, lai varētu ātri pārsūtīt liela apjoma dokumentus. Arī šis ir piemērs, kad robeža starp mobilajiem un fiksētajiem sakariem izzūd. Taču, manuprāt, vislabāk mobilajā tālrunī televīzijas programmu varēs skatīties tad, ja tas ar bezvadu interneta pieslēgumu būs saistīts ar fiksēto tīklu. Izskatās, ka nākotnē televīziju piedāvās caur internetu, nevis satelītpavadoņiem.
– Cik tālā nākotnē?
– No oktobra testa versijā vairākus TV kanālus piedāvāsim internetā, vēlāk arī filmas varēs pasūtīt. Informācijas tehnoloģiju uzņēmuma «Microlink» iegāde to sekmēs. Bezvadu internetu attīstām Valsts zemes dienestā, sāksim to attīstīt slimnīcām, mācību iestādēm — laukos interneta atpalicību var atrisināt tikai tā. Mērķis — Latvijas mēroga IT tīkls — ir sasniedzams divu gadu laikā.