Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Valsts policija sniedz komentāru par Ivara vēstuli [s:9410], kas šodien, 21. septembrī, publicēta portālā «Apollo».
Valsts policija informē, ka diemžēl jāatzīst, ka pašreizējā situācijā iedzīvotājiem, lai sazvanītu ārkārtējo situāciju dienestu tālruņus, bieži vien ir jāgaida vairākkārtēji savienojumi, un no malas process var likties samērā sarežģīts. Valsts policija, tāpat kā citas institūcijas, ir izstrādājusi priekšlikumus, kā uzlabot un sakārtot pašreizējo situāciju. Lai tos ieviestu dzīvē, pietrūkst valdības atbalsts un papildus finansējums, kas tiktu iedalīts budžetā.
Vispirms jāpaskaidro, ka šobrīd pastāv divi galveni tālruņa numuri, pa kuriem sazvanīt Valsts policiju ārkārtas situācijās: 02 — zvanot no fiksētā tālruņa Rīgā (numurs var atšķirties dažādos Latvijas rajonos, ko nosaka sakaru pakalpojumu sniedzējs), vai arī 112, zvanot no mobilā tālruņa. Zvanot uz 02 no sava rajona tālruņa visbiežāk zvanītājs pa «tiešo» nokļūs pie konkrētās dežūrdaļas, toties, zvanot no 112, var gadīties, ka zvanītājam jāgaida vairākkārtējie savienojumi, kā savā vēstulē ir aprakstījis Ivars, un tam par pamatu ir vairāki iemesli.
Pirmkārt, vienotās ārkārtējo situāciju tālruņa līnijas 112 darbību šobrīd nodrošina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), ko tam par pienākumu uzliek «Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums». Līdz ar to visus zvanus saņem VUGD un tālāk tos pāradresē pēc piekritības, vai nu Valsts policijai vai arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam Jāatzīst, ka process šobrīd patiešām ir laikietilpīgs un pašreizējā vienotās ārkārtējo situāciju tālruņa līnijas darbība ir jāuzlabo. Vairākas institūcijas ir izstrādājušas savus priekšlikumus, tomēr katrs no tiem paredz ļoti lielu investīciju piesaisti. Piemēram, Valsts policijas projekts paredz izveidot vienota komandas kontroles punkta izveidi Valsts policijā, un tā izveidošanai būtu nepieciešams ~ 4,5 miljoni latu. Iekšlietu ministrijā šis projekts tiek apspriests jau 3 gadus, tomēr vēl joprojām nav sniegts atbalsts vai finansējums tā izveidei, līdz ar to pilnveidošanās un attīstība tiek kavēta.
Otrkārt, Ivars vēstulē norāda, ka, nezinot precīzu savu atrašanās vietu, vispirms tika savienots ar Rīgas pilsētas policijas pārvaldi un pēc tam ar Rīgas rajona policijas pārvaldi. Tāda ir noteikta kārtība, jo, lai varētu izbraukt uz notikuma vietu, policijas darbiniekiem ir jāzina uz kurieni tieši izbraukt un tas ir jāzina zvanītājam, jo šobrīd nav tehnisku iespēju, lai noteiktu, no kurienes tiek zvanīts ar mobilo tālruni. Izstrādes stadijā ir Ministru kabineta noteikumi, kas paredz kārtību, kādā pakalpojumu sniedzējs (sakaru operatori) sniedz ziņu saņēmējam (ārkārtas tālruņa līnijas dispečeram) informāciju par, tālruņa īpašnieku tālruņa aparātu, no kura tiek zvanīts, un zvanītāja atrašanās vietu. Lai tos pieņemtu, ir nepieciešama savstarpēja vienošanās starp daudzām iesaistītajām institūcijām un, lai apstiprinātos noteikumus izpildītu, jau atkal būs nepieciešams papildus finansējums.
Treškārt, Ivars norāda uz laiku, cik ilgi viņam bija jāgaida savienojums. Jau atkal jāpiemin finansējums, kas nepieciešams, lai varētu ātrāk reaģēt uz iedzīvotāju zvaniem. Minēsim dažus skaitļus. Rīgā vidēji diennaktī policija saņem 3,5 tūkstošus zvanu, savukārt tālruņa līnijas ir tikai 11. Lai apstrādātu saņemto informāciju ir vajadzīga vismaz viena minūte un citreiz pat vairāk laika. Iedzīvotājam ir jānosauc vārds, uzvārds, notikuma adrese, zvanītāja tālruņa numurs un jāpastāsta, kas noticis. Bieži cilvēki ir tik satraukušies, ka to stāsta piecas vai sešas reizes. Tādēļ veidojas situācijas, ka zvanītājam ir jāgaida rindā, ja visas tālruņa līnijas ir aizņemtas. Lai izveidotu papildus tālruņa līnijas ir nepieciešams finansējums tehniskajam nodrošinājuma un papildus darba vietām.
Visbeidzot, nekomentēsim visus no Ivara izteiktajiem priekšlikumiem. Par lielāko daļu no tiem Valsts policijā jau ir domāts, un tas tiek realizēts (piemēram, par nepieciešamo informāciju kas jāuzzina no katra zvanītāja, u. c.). Tāpat Valsts policija regulāri kontrolē un analizē dežūrdaļu (02) darbu, kā arī pārbauda iedzīvotāju sūdzības. Plānoti katru mēnesi tiek organizētas 8 pārbaudes visā valstī, savukārt dienā 2 pārbaudes ir Rīgā, Jūrmalā, Ogrē un Rīgas rajonā, un pārbaužu laikā tiek pārlūkots viss dežūrdaļas darbs. Piemēram, ar kontrolizsaukuma palīdzību tiek veikta izsaukuma apkalpošanas un reaģēšanas laika pārbaude, pārbaudīta attieksme pret iedzīvotājiem, kas vērsušies pēc palīdzības, kā arī materiālu izskatīšanas kvalitāte. Šīm pārbaudēm ir arī rezultāti, tiek ierosinātas dienesta pārbaudes un dežūrdaļu darbs tiek sakārtots. Ja radušās sūdzības par dežūrdaļu darbu, tad aicinām tās adresēt Valsts policijai.
Noslēgumā jāuzsver, ka Ivara vēstulē minētās problēmas skar ne tikai Valsts policiju, bet ir saistītas arī ar daudzām citām institūcijām, tāpēc nav iespējams šoreiz komentēt visu vārdā. Vēlreiz jāuzsver, lai sistēmu patiešām sakārtotu, ir nepieciešams arī politiskais atbalsts un jau minētais finansējums.