Parādnieku melnais saraksts

Personīgo kredītvēsturi Latvijā ir sabojājuši vairāk nekā 200 tūkstoši iedzīvotāju.

Aizņemties naudu ar katru dienu kļūst vienkāršāk. Agrāk bija nepieciešamas vairākas dienas un dažādi dokumenti, lai nokārtotu nelielu kredītu, bet šodien šī lieta ir elementāra — pāris stundas un nauda ir tavā kabatā. Daudz grūtāk aizlienētā nauda atgriežas atpakaļ kredītiestādē.

Traips uz mūžu

Pēc komercbanku pārstāvju teiktā, tie klienti, kas nespēj atmaksāt kredītu, pārsvarā cenšas rast kopīgu risinājumu ar kredītiestādi. Tomēr ir arī tādi, kas nobīstas un mēģina aizbēgt no līgumsaistībām. Bet nekā! Ja parādu neatdosiet, iekļūsiet tā saucamajā melnajā sarakstā, kas parādnieku vajā visu mūžu.

Bez Latvijas Bankas (LB) uzturētā finanšu sektora parādnieku reģistra Latvijā darbojas arī citi kredītinfomācijas reģistri, kurus veido un uztur dažādas privātas institūcijas. Kā plašākos un nozīmīgākos Finanšu un kapitāla tirgus komisija min «Creditreform Latvija» un «BaltRisk» reģistrus.

Kopumā šā gada pirmā pusgada beigās LB parādnieku reģistrā bija uzkrāta informācija par 28 100 personām — 91% parādnieku bija fiziskās, bet 9% — juridiskās personas. Savukārt «Creditreform» tas pārsniedza 200 tūkstošus.

Šobrīd kompānijas kredītvēstures datu bāzē reģistrēto ierakstu skaits juridiskām personām ir ap 30 tūkstoši, fiziskām — ap 220 tūkstoši gadījumu. Taču 23% fizisko personu ir divi vai vairāk ierakstu.

Savukārt «BaltRisk» kredītinformācijas reģistrā «RiskNet» juridisko personu skaits pārsniedz 130 000. Reģistrā netiek fiksēti nemaksātāji — fiziskas personas.

Personas vārds par izvairīšanos pildīt savas līgumsaistības pret kreditoru parādnieku datu bāzē tiek reģistrēts, ja pēc banku vai kompāniju atgādinājuma kredītņēmējs noteiktajā laikā neatdod parādu.

«Kredītvēstures datu bāzes ir jebkurā Eiropas valstī vispāratzīts instruments patērētāju interešu aizsardzībā, jo tas ļauj nodalīt nemaksātājus no disciplinētiem maksātājiem, tādējādi samazinot kredīta izmaksas,» uzsver «Creditreform» valdes loceklis Māris Baidekalns.

«Tieši draudi iekļūt parādnieku sarakstā mudina kredītņēmējus būt disciplinētiem,» neklātienē piebilst Hansabankas valdes priekšsēdētājas vietnieks Uģis Zemturis.

Ja kāds tiek parādnieku reģistrā, viņa vārdu no saraksta nekad neizdzēš, kaut arī saistības pret kreditoru ir izpildītas. Unibankas sabiedrisko attiecību vadītājs Haralds Burkovskis uzsver to, ja klients ir melnajā sarakstā, nākotnē nākot uz kādu banku pēc kredīta, vairākos gadījumos tas tiks atteikts vai piešķirts ar paaugstinātām procentu likmēm. «Tas, ka klients kādreiz nespēja vai negribēja nokārtot saistības ar kreditoru, bankai ir kā signāls par papildrisku,» teic Burkovskis

Man izdevās sazināties ar Kristīni (24) no Rēzeknes, kuras vārds parādnieku reģistrā figurē divus gadus. Personisko apsvērumu dēļ viņa nevēlējās atklāt savu uzvārdu, taču piekrita pastāstīt, par ko tad nokļuva melnajā sarakstā. «Pirms apmēram trīs gadiem vienā bankā aizņēmos 500 latus. Biju priecīga, ka manā kabatā nonāca tik liela naudas summa. Iztērēju to dažādiem niekiem. Bet, kad pienāca laiks parādu atdod, radās problēmas. Man nebija naudas! Nobijos un nolēmu nerādīties bankā. Kredītiestādes darbinieki man zvanīja, sūtīja vēstules, traču es uz tām nereaģēju. Domāju, kad parādīsies līdzekļi, noteikti atdošu. Pēc deviņiem mēnešiem bankai naudu atdevu, taču bija par vēlu. Mans vārds jau bija ierakstīts parādnieku reģistrā. Protams, pati esmu vainīga, ka nonācu tādā situācijā. Ja tas pats notiktu tagad, rīkotos citādi. Es ietu un runātu ar savu banku. Noteikti neizvairītos no tās. Tagad man ir problēmas ar kredītu saņemšanu. Pat preci uz līzinga vienreiz atteica,» stāsta Kristīne.

Saraksts paplašinās

Kopējā tendence ir tāda, ka parādnieku skaits pieaug. «Tas ir loģiski. Un diemžēl pieaugs arī turpmāk, jo Latvijā ir strauji kreditēšanas tempi,» saka U. Zemturis.

Fiziskās personas parādos krīt galvenokārt pieaugošo patēriņa kredītu dēļ, bet juridiskās — konkurences dēļ, kas liek piedāvāt pārdošanu ar atlikto maksājumu.

Salīdzinot kavēto maksājumu daudzumu ar iedzīvotāju skaitu Latvijas reģionos, visvairāk «Creditreform» datu bāzē nonāk fiziskas personas no Latgales, liecina kompānijas dati. Visticamāk, tas ir smagā finansiālā stāvokļa un bezdarba līmeņa dēļ, lēš M. Baidekalns. Taču viņš norāda, ja rēķina absolūtos skaitļos, parādi kā ēna seko ekonomiskajai aktivitātei. Kur vairāk darījumu, tur arī vairāk parādu.

LB mājaslapā rakstīts, ka, salīdzinot informācijas pieauguma tendences 2005. gada 1. ceturksnī ar 2004. gada atbilstošo periodu, vērojams parādnieku skaita pieaugums par 80%. 2005. gada 1. ceturksnī vidēji mēnesī reģistrēti 1283 parādnieki, savukārt 2004. gada šajā pašā periodā — 713 parādnieki.

«Creditreform» aplēses liecina, ka visvairāk kavēto maksājumu ir cilvēkiem ekonomiski aktīvajā vecumā, t. i., no 25 līdz 40 gadiem. Taču šajā vecumā parādi arī tiek visapzinīgāk kārtoti.

«Sievietes ir apzinīgākas savu finansiālo saistību kārtotājas nekā vīrieši. «Creditreform» nonākušo maksājumu kavētāju sadalījums pa dzimumiem ir 38 pret 62%, sievietēm paliekot mazākumā,» atzīmē M. Baidekalns.

«Creditreform» statistiskie dati parāda, ka Latvijā pēc kopējās summas iedzīvotāji visvairāk ir parādā par komunālajiem maksājumiem — siltumu, īri, elektroenerģijas, gāzes un ūdensapgādi. Otrajā vietā ir banku kredīti (t. sk. kredītkartes, overdrafti) un līzings, bet trešajā — telekomunikāciju pakalpojumi. Savukārt juridiskām personām visaugstākais kredītrisks šobrīd ir lauksaimniecības, pārtikas ražošanas, pārtikas preču mazumtirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas, būvniecības un būvmateriālu tirdzniecības nozarēs.

Savukārt LB parādnieku reģistrā dominē kredītkaršu kredīti — 36%, otrajā vietā ir kredīti patēriņa preču iegādei — 22%. Bet hipotēku kredīti ir 15% no visiem kredītiem.

Parādnieki — sabiedrības problēmu

«Privātpersonu un juridisko personu pieļautie maksājumu kavējumi rada būtiskus zaudējumus arī citiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem,» teic M. Baidekalns. Viņaprāt, jo mazāk būtu maksājumu kavējumu un bezcerīgo parādu, jo zemākas būtu kredītu procentu likmes un jo lētāki būtu telekomunikāciju, komunālie un citi pakalpojumi. Tādējādi viņš uzskata, ka maksājumu kavētāji var kļūt par visas sabiedrības un biznesa vides problēmu.

Pēc U. Zemtura domām, parādu nemaksātāji savā ziņā var ietekmēt disciplinētus maksātājus. Bankām rodas zaudējumi no neatgūtiem kredītiem un, pieaugot nemaksātāju skaitam, kredītiestādes var paaugstināt procentu likmes aizdevumiem.

Taču bankas pārstāvis nekādas būtiskas izmaiņas tuvākajā laikā neparedz, jo, pieaugot konkurencei — likmes samazinās.

Kā saka M. Baidekalns, tirgus ekonomikas un konkurences apstākļos katrs uzņēmums atsevišķi cenšas samazināt neuzticīgo klientu skaitu. Tādēļ viss darbs, kas orientēts uz objektīvāku klientu maksātspējas novērtēšanu un efektīvāku kavēto rēķinu iekasēšanu, nāk par labu godprātīgajiem maksātājiem un visai sabiedrībai kopumā.

Personu vārdi parādnieku sarakstā tiek iekļauti pēc šādiem kritērijiem