/nginx/o/2018/07/12/8789513t1h3a02.jpg)
Daudzi uzskata, ka uztura bagātinātāji ļauj taupīt laiku un enerģiju. Piemēram, var rīvēt burkānus, bet var arī ieņemt mazu kapsulu. Bet vai vienmēr tā ir?
Uztura bagātinātājus parasti lieto bez ārsta padoma un atļaujas, dažreiz tos lieto ilgstoši un nekontrolēti, neņemot vērā kontrindikācijas, uztura bagātinātāju sastāvā esošo bioloģiski aktīvo vielu mijiedarbības varbūtību un citus faktorus. Latvijā pagaidām nav institūcijas, kas nodarbotos ar šiem jautājumiem.
Daži piemēri:
- Daudzu uztura bagātinātāju sastāvā ietilpst vitamīni un minerālvielas, taču ne vienmēr zināms, kādā daudzumā. Tajā pašā laikā A un D vitamīna pārdozēšana ir bīstama. Arī minerālvielas nav vēlamas cilvēkiem, kam traucēta sāļu maiņa.
- Viens no veselīga uztura pamatprincipiem ir mērenība. Piemēram, pārmērīgi lietoti dzelzs preparāti var pastiprināt brīvo radikāļu veidošanos organismā, tādējādi veicinot novecošanos un izraisot dažādas slimības, arī audzējus.
- Ļoti daudzas sievietes pašreiz aizraujas ar svara «nodzīšanu». Šim nolūkam pat izstrādāti speciāli uztura bagātinātāji, t. s. tauku dedzinātāji. To sastāvs ir dažāds, sākot no linolskābes un beidzot ar caurejas līdzekļiem, piemēram, sennas lapām (Folia Sennae). Taču, kā zināms, ilgstoša caurejas līdzekļu lietošana var radīt dažu uzturvielu deficītu organismā.
Bromelaīns ir fermentu preparāts, ko iegūst no ananasiem. Tas palīdz sagremot olbaltumvielas, tam ir arī pretsāpju iedarbība. Bromelaīnu iesaka lietot liekā svara samazināšanai. Tajā pašā laikā ārstiem ir zināmi gadījumi, kad bromelaīns, lietots vienlaikus ar antikoagulantiem, ir izraisījis iekšējo orgānu asiņošanu.
- Uztura bagātinātāji, ko iesaka ēstgribas mazināšanai, nereti rada slimīgu nepatiku pret visu veidu pārtiku. Šādus preparātus pareizāk būtu uzskatīt par psihotropām vielām, jo tie bloķē nervu impulsus.
- Lai izvairītos no iespējamām blakusparādībām (alerģijas, bioloģiski aktīvo vielu mijiedarbības), nav ieteicams vienlaikus lietot divus vai vairāk uztura bagātinātājus-parafarmaceitikas.
- Ir zināms, ka pat vitamīni rada pieraduma efektu un, ilgstoši lietoti, kļūst neefektīvi. Lai izvairītos no pieraduma efekta, lietojot uztura bagātinātājus, ieteicams ik pēc 15–20 dienām to lietošanu pārtraukt uz tikpat ilgu laiku vai izvēlēties preparātus ar līdzīgu sastāvu.
- Nav ieteicami tādi uztura bagātinātāji, kuru sastāvā ietilpst maz izpētītas eksotiskas sastāvdaļas.
- Cilvēki, kas lieto uztura bagātinātājus un tic, ka tie ir «brīnumlīdzekļi», dažkārt atsakās no tradicionālām ārstēšanas metodēm un vēršas pie ārsta tad, kad kāda nopietna slimība jau ir ielaista.
- Dažu plaši reklamēto uztura bagātinātāju lietošana var būt nevēlama tāpēc, ka bieži vien tie nemaz nav Latvijā sertificēti, tos izplata nevis aptiekas un veikali, bet gan nelegālie izplatītāji. Diemžēl šajās izplatītāju struktūrās jeb «piramīdās» nereti ir iesaistīti arī ārsti.
Viss teiktais nenozīmē, ka no uztura bagātinātājiem būtu jāatsakās. Jāatceras galvenais — uztura bagātinātāji nav zāles un nav pārtika, tas ir profilaktisks līdzeklis. Pirms sākt uztura bagātinātāju lietošanu, ieteicams konsultēties ar savu ārstu, īpaši tas attiecas uz vecāka gadagājuma cilvēkiem, sievietēm grūtniecības periodā, sievietēm, kas baro ar krūti, un bērniem. Uztura bagātinātāju lietošanas laikā uzmanīgi jāseko sava organisma atbildes reakcijām.
Turklāt jāatceras, ka tie nav dabā radušies produkti, vairumā gadījumu tie izgājuši daudzas tehnoloģiskās pārstrādes stadijas, pirms nonākuši uz mūsu galda. Šādu produktu īpašības nav un nevar būt līdzvērtīgas vienota veseluma īpašībām, par kādu uzskatāma dabiska, dzīva, termiski un rūpnieciski maz apstrādāta pārtika. Un beidzot — uztura bagātinātāji jāiegādājas tikai sertificētās tirdzniecības vietās.