Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8790413t1h157e.jpg)
Pa vasaru ārā iznestiem telpaugiem vajag gan sauli, gan vēju, gan lietu, lai tie norūdītos un uzkrātu spēkus tumšajiem ziemas mēnešiem. Diemžēl gadās, ka šos dārzā, uz balkona vai lodžijas izliktos vasarniekus piemirstam padzirdināt un paēdināt. Toties, kad atceramies, laistām tik cītīgi, ka augu gandrīz noslīcinām, bet mēslojumu pēc ilgās bada diētas dodam pārmērīgā koncentrācijā. Brīvā dabā ap istabaugiem ir arī bezgala daudz lidojošu un rāpojošu radību, kas grauž lapas un ziedus, sūc augu sulu, papilnam dažādu slimību ierosinātāju sēņu sporu, baktēriju un vīrusu.
Vērā liekami padomi
Izdzīvošanai āra apstākļos labi piemērojusies baltspārne jeb baltblusiņa — ļoti nepatīkams kaitēklis, kas uzturas lapu apakšpusē un sūc šūnsulu. Ja kaitēkļu ir nedaudz, augiem var palīdzēt silta duša. Skalo ilgstoši, ar pirkstiem kārtīgi mazgājot lapas un tādējādi notraucot arī baltblusiņu olas.
Bruņutis — gan pūkainās (izskatās kā vatē ietītas), gan augu māju (ar cietu, brūnu apvalku) — var iznīcināt 40% spirta šķīdums. Tajā iemērc otiņu un apsmērē vietas, kur atrodas šie kaitēkļi (protams, ja bruņutis nav saviesušās pārmērīgā daudzumā). Liet spirta šķīdumu pulverizatorā un miglot nav jēgas, jo šķīdums netiek cauri cietajiem un pūkainajiem bruņutu apvalkiem.
Tīklērču apkarošanai der cukura sīrupa šķīdums, kas iznīcina pieaugušos īpatņus. Tā kā olām cukurūdens nekaitē, apstrāde jāatkārto vismaz trīs reizes (ik pēc 10 dienām), tad augs kārtīgi jānomazgā siltā ūdenī, lai attīrītu lapu atvārsnītes. Nākamgad, kad atkal nesīsiet istabas augus ārā, atcerieties, ka siltā, karstā laikā tīklērces un laputis var atvairīt, augus regulāri miglojot vai rasinot. To dara no rītiem un vakaros, taču, iestājoties vēsam vakaram, augu lapām jābūt nožuvušām, jo ilgstošs mitrums sekmē sēņu slimību attīstību. Uz daudzām nelabvēlīgo sēņu sporām iedarbojas ķiploku izdalītie fitoncīdi, tāpēc podā virs substrāta der novietot kādu ķiploka daiviņu.
Nav jāuztraucas, ja lielā podā ap palmas saknēm čubinās pāris slieku, kas irdina un uzlabo augsni. Turpretī nelielam augam mazā podā tāds tārps var sagādāt nepatikšanas, jo, aktīvi darbodamies, sarauj sīkās, uzsūcošās saknītes. Tāpēc podu ieliek traukā ar ūdeni, lai tas piepilda visas gaisa poras, un nolasa substrāta virspusē izlīdušās sliekas.
Labāk iztikt bez ķimikālijām
Mājās, kur telpaugu parasti nav daudz (lielākoties to skaits svārstās no 5 līdz 20), vajadzētu atturēties no pesticīdu lietošanas. Ja izmanto iepriekš minētos augu aizsardzības paņēmienus, turklāt, ja laikus savāc vecos ziedus, noņem bojātās lapas, nogriež kroplos, sakaltušos zarus, ķīmiskie preparāti var izpalikt. Insekticīdi, akaricīdi, fungicīdi, piesārņo gaisu un augsni, savu tiesu saņem arī cilvēks, kurš ar šīm vielām strādā. Izpētīts, ka pat viena apstrāde ar ķimikālijām augam rada stresu.
Augi, kas pievelk kaitēkļus
Ir telpaugi, kas īpaši piesaista kaitēkļus. Reizēm pat vieglāk ieaudzēt augu no jauna, nekā iznīcināt savairojušos kaitēkļu kolonijas, kas apdraud arī citus augus. Baltblusiņas vispirms metas uz fuksijām, sanhēzijām, pahistahēm, soleirolijām; bruņutis — uz oleandriem, hoijām (jeb vaska puķēm), stefanotēm, cirtomijām (tā sauktajām dzelzpapardēm); laputis — uz cinerārijām.
Ja uz nefrolēpēm un mirtēm savairojušās bruņutis, augu smalko un sīko lapu dēļ iznīcināt ir tikpat kā neiespējami. Arī ķīmiskā apstrāde caur saknēm ir nesekmīga — augiem nobirst lapas. Lai cik žēl būtu, šie invadētie augi jāizmet un jāpavairo no jauna.
Jāiznīcina arī telpaugi, kas slimo ar vīrusslimībām, jo mājas apstākļos tos atveseļot neizdosies. Pazīstamākā vīrusslimība ir sarkanās iedegas: hipeastriem — gan uz sīpoliem, gan lapām, cimbīdijām — tumšas svītras uz lapām un ziediem.
Pārcelšanās telpās — bez kreņķiem
Rudenī pirms salnām augus pārvieto atkal telpās. Šogad septembris bija silts, un daudzviet tie vēl zied un zaļo uz balkona. Ir pēdējais laiks nest tos iekšā.
Ja telpās ir tikai pāris grādu siltāks nekā ārā, augi šo pārcelšanos tikpat kā neizjūt, arī apgaismojums vēl pārlieku neatšķiras no āra gaismas. Turpretī, ienesot no āra sakurinātās telpās, lielākā daļa telpaugu nespēj strauji pielāgoties tik krasām pārmaiņām — birst lapas, ziedi, dažkārt augi pat aiziet bojā.
Nereti telpaugi cieš arī tādēļ, ka telpas netiek regulāri vēdinātas vai arī tie nolikti caurvējā, uz aukstas vai — tieši otrādi — uz karstas palodzes (augiem patīk, ja tiem ir siltas kājas, taču nav pieņemama cepināšanās tieši virs centrālapkures radiatoriem), ja ēnmīļi novietoti saulē un otrādi.
Kamēr liela daļa telpaugu pošas miera periodam, daži, piemēram, krasulas, ripsāļi, cimbīdijas un citi, taisās uz ziedēšanu. Augus, kuriem vajadzīga mēslošana, turpina mēslot. Laistīšanas režīms maz atšķiras no vasaras periodā uzsāktā.
**
Ielāgo!
Lai telpaugi būtu izturīgi pret kaitēkļiem un slimībām, tie pareizi jākopj. Ir jāzina, kas augam patīk — silta vai vēsa telpa, saule vai ēna, ciets vai mīksts ūdens laistīšanai, kādās devās jādod mēslojums, kuros gadalaikos un cik reizes tas nepieciešams. Jānoskaidro, vai tam vajadzīgs miera periods, vai tas jāapgriež.
Kaitēkļi vispirms parādās auga lapu apakšpusē un uz jaunajiem dzinumiem, tāpēc vismaz reizi nedēļā tos vajadzētu apskatīt. Piemēram, sausā un karstā laikā pietiek ar divām trim dienām, lai augu apskādētu tīklērces un laputis. Savukārt gliemezim, lai apgrauztu auga lapas, vajadzīga tikai viena diena.