Tagadējā Krievijas estrādes kulta zvaigzne Iļja Lagutenko piedzima 1968. gada 16. oktobrī PSRS galvaspilsētā Maskavā, bet drīz ģimene pārcēlās uz dzīvi Vladivostokā. Mācījās Iļja skolā, kur pastiprināti apguva ķīniešu valodu.
Kāpēc grupas «Mumij Troļļ» līderis Iļja Lagutenko mīl Latviju?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jau 70. gados desmitgadīgajam Iļjam apnika rotaļāties. Izpildījis mājas darbus, viņš veidoja savas nākamās mūzikas albumu vākus un ASV kartē iezīmēja koncertturnejas maršrutu. Sākot no 2. klases, Iļja dziedāja skolas korī, ar kuru kopā apbraukāja plašo dzimteni. Korī gan bija jādzied tikai patriotiskas dziesmas. Iespējams, viņa mīlestība pret rokenrolu radās pēc vecas amatierfilmas noskatīšanās, kurā bandītiem līdzīgi cilvēki baltos kreklos un kaklasaitēs uz pussagrauta piano spēlēja džezu. Vectētiņa Anatolija demonstrētā melnbaltā filma bija tik veca, ka sāka jau sadalīties. Vectētiņš, kāda Vladivostokas institūta rektors, pamājis uz ekrāna pusi un domīgi izdvesis: "Malējais no labās esmu es."
Trīspadsmit gadu vecumā Iļja vasaras brīvdienās strādāja par gidu. Dienā jaunietis nopelnīja trīs rubļus. Sapelnījis skolniekam fantastisku summu — 60 rubļus, viņš iegādājies plati "Barclay James Harvest". Trūkstošos 15 rubļus uzdāvinājis vectētiņš. Ar laiku Iļja izveidojis iespaidīgu skaņuplašu kolekciju. Taču ne tikai plates saistīja jaunekli — viņš klausījās no Okinavas raidītās izklaides programmas ASV karavīriem, kas dienēja Japānā. 7. klasē, ietekmējies no Endrū Loida Vēbera rokoperas "Jesus Christ Superstar", Lagutenko sacerēja un ierakstīja īstas rokoperas ar fantastisku saturu. Tajā laikā viņa un kāpņutelpas draugu organizētajai rokgrupai bija lepns no-saukums — "Boney P", tiesa gan, vēlāk grupa tika pārdēvēta par "Šok".
Pirmā grupas "Mumij Troļļ" sanākšana notikusi brīvā dabā 1983. gada vasaras nogalē. Lagutenko draugs Aļiks Krasnovs, kuru spēcīgi ietekmējušas padomju laika estrādes grupas, ieteicies, ka varētu spēlēt kaut ko no slavenu grupu repertuāra. Pamēģināja — nesanāca tehnisku iemeslu dēļ, turklāt pašiem arī nepatika skanējums. Ilgi nedomājis, Iļja izteicās: "Pie velna svešas dziesmas! Labāk radīsim kaut ko savu." Starp citu, grupa mazliet dīvaino nosaukumu ieguva 1983. gada 16. oktobrī — Iļjas 15. dzimšanas dienā. Kāds no draugiem ieraudzīja somu rakstnieces Tuves Jansones grāmatu un ierosināja grupu nosaukt darba galvenā personāža vārdā. Nekādu slepenu nolūku nebija, tikai nejaušība.
Vilšanās un otrā elpa
Diemžēl jau pēc trim gadiem, 1986. gadā, grupai klājās grūti. Vladivostokā sāka darboties roka klubs, un jaunas grupas augušas kā sēnes pēc lietus. Turklāt tajā laikā Iļja iepazinās ar nākamo sievu — Vladivostokas studenti Jeļenu. Mīlestības dēļ aizvien mazāk laika palika daiļradei. Tomēr lielākā krīze Iļjas mākslinieciskajā dzīvē bija pagājušā gadsimta 90. gados, kad personisko problēmu dēļ Iļja zaudēja interesi par rokenrolu. Šajā laikā viņš pabeidza studijas un saskaņā ar studentu apmaiņas programmu devās uz Ķīnu papildināt zināšanas. Daudzas viņa tā laika dzīves nianses ir noslēpumā tītas. Tik zināms, ka tobrīd Lagutenko uz pasauli skatījies caur tumšām brillēm. Piesātinājies ar ķīniešu eksotiku, viņš devās uz citu pusi — uz Londonu, kur laiku pa laikam mainīja dzīvesvietu. Lielbritānijā Lagutenko piepelnījās, strādādams par statistu filmēšanas laukumos. Pēc kāda laika viņš pie sevis uzaicināja sievu un dēlēnu. Grupas pārējie puiši joprojām dzīvoja Vladivostokā. Tā vien šķita, ka Lagutenko nespēj samierināties ar vilšanos "augstajā un tīrajā mākslā".
"Mans uzdevums ir padarīt tevi par īstu dvēseļu plosītāju," — atmetot visas terapijas metodes, skaidrojis Iļjas skolasbiedrs. "Taču kā tu plosīsi dvēseles, kad pat bandīti klausās reivu, tehno un citu mūziku? Jāaizmirst, ka grupai ir vairāk nekā desmit gadu — jālaiž klajā pirmais kompaktdisks."
Jauno disku bija paredzēts ierakstīt 1996. gada augusta beigās Londonā. Gatavošanās ierakstam ilga aptuveni pusgadu. Iļja magnetofonā ierakstīja jauno kompozīciju skices un nosūtīja grupas biedriem izvērtēšanai. Un... daži vairs nevēlējās muzicēt kopā ar viņu. Jaunais albums tomēr iznāca, un var teikt, ka gan Iļja, gan arī grupa ieguva otro elpu un sāka jaunu dzīvi.
Mīl Latviju
Laiks pierādījis, ka Lagutenko ir atteicies no "tīrās mākslas" principiem un pamazām sācis uz dzīvi skatīties ar skaidrām acīm. Viņš ir pievērsies uzņēmējdarbībai Latvijā — 2004. gadā grupas "Mumij Troļļ" līderis kļuva par firmas "Lisa Baltija" līdzīpašnieku. Uzņēmuma darbības veidi ir mākslinieciskā un literārā jaunrade un interpretācija, kinofilmu un videofilmu uzņemšana un demonstrēšana, radio un televīzijas darbība, atrakciju un atpūtas parku darbība. Taču ne tikai bizness Iļju saista ar mūsu valsti. Arī mākslinieciskā daiļrade — Latvijā tiek filmēti grupas klipi Viktora Vilka vadībā, kā arī ierakstītas dziesmas Ainara Mielava Siguldas studijā. Iļja ir nopircis Rīgā dzīvokli, bet pa ielām un ceļiem pārvietojas ar kabrioletu, kam ir savdabīgs reģistrācijas numurs — "MEAMUR". Un tieši Rīgā Iļja svinēja savu 35. dzimšanas dienu. Pasākums notika slēgtajā naktsklubā "Studio 69". Lielajā mantu kaudzē, ko sadāvināja viesi, atradās veclaicīgs patafons un akordeons — mūziķis savulaik izteicies, ka neprotot rīkoties pat ar mobilo telefonu, ja rokās nav instrukcijas. Tomēr vislielāko pārsteigumu savam līderim sagādāja grupas puiši, izrotājot kluba sienas ar Iļjas gleznām. Dzimšanas dienas svinību programmā bija pieteikts grupas koncerts, turklāt par godu jubilāram bez viņa. Lagutenko pirmo reizi dzīvē varēja, sēžot zālē, noklausīties savas dziesmas.