Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8798818t1h91f6.jpg)
Cik ilgi pilsētas vide piedāvās sausu vietiņu un iespējas atrast barību, tik ilgi pastāvēs klaiņojošo dzīvnieku tauta. Smaka, netīrība, slimības un atiezti zobi ir negācijas, ar kurām cilvēkiem asociējas kaķi un suņi-bezpajumtnieki. Lielā mērā šajā situācijā vainojami paši cilvēki, uzskata dzīvnieku aizsardzības speciālisti.
Kaķus liek zem skalpeļa
«Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmes brigāde brauc izķert dzīvniekus tad, ja no iedzīvotajiem vai organizācijām ir saņemtas sūdzības. Reizēm uz vienu objektu jābrauc vairākkārt. Kaķi jau ir viltīgi dzīvnieki, un tos noķert nav viegli, turklāt vienā apmešanās vietā tie mēdz savairoties desmitiem,» stāsta Rīgas domes Mājdzīvnieku uzskaites un uzraudzības nodaļas vadītāja Ināra Egle.
Ar Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmes palīdzību kaķu dzimstību iespējams ierobežot. Kopš 2003. gada pilsētā tiek īstenota klaiņojošo kaķu populācijas ierobežošanas programma «Noķer — sterilizē — atlaiž», kas veidota, ņemot vērā Eiropas Savienības pieredzi un dzīvnieku aizsardzības likumus.
Programma darbojas tieši tādā secībā, kā vēsta tās nosaukums. Pēc izsaukuma uz konkrētu adresi brigāde klaiņojošos kaķus noķer un nogādā klīnikā, kur tos apskata veterinārārsts. Kaķi tiek atblusoti, attārpoti, un, ja nepieciešams, tiek sniegta pirmā palīdzība. Tad zināms skaits noķerto dzīvnieku tiek sterilizēti vai kastrēti. Pēc attapšanās no narkozes kaķus nogādā atpakaļ tajā pašā vietā, kur tie paņemti. Kopš šā brīža minčus juridiski vairs nevar uzskatīt par klaiņojošiem, bet gan par bezsaimnieka dzīvniekiem ar pastāvīgu dzīvesvietu un iztiku. Tos var pazīt pēc nogriezta kreisās auss galiņa.
Rindā uz... kastrāciju
Sistēma ir vienīgais variants, kā tikt galā ar klaiņojošiem dzīvniekiem, bet kaķu skaits ir tik liels, ka pieteikumi pašvaldības finansētai sterilizācijai un kastrācijai krājas garās rindās, stāsta Rīgas pilsētas patversmes apsaimniekotāja un Latvijas Kinoloģiskās federācijas Dzīvnieku aizsardzības grupas vadītāja Astrīda Kārkliņa. «Optimālais variants tiks sasniegts tad, kad 70% savvaļas kaķu būs sterilizēti, bet tam vajadzīgi daudzi gadi,» teic A. Kārkliņa.
Gaida, gaida, nesagaida
Klaiņojošo suņu liktenis ir bēdīgāks. Pēc noķeršanas tos nogādā patversmē, kur veterinārs pārbauda suņa veselības stāvokli. Likums nosaka, ka 14 dienas dzīvnieks patversmē jāpatur. Ja šajā laikā nav pieteicies vecais saimnieks vai atrasts jauns, tad vecos un hroniski slimos suņus iemidzina, bet jaunos iespēju robežās mēģina izvietot citās patversmēs.
A. Kārkliņa stāsta, ka cilvēki ir ārkārtīgi bezatbildīgi. 14 dienu laikā, kamēr dzīvnieks atrodas patversmē, vecie saimnieki atnāk pakaļ tikai 10% suņu. Pārējo dzīvnieku liktenis bieži vien aprobežojas ar miega zāļu devu.
Dabiskā atlase retina visnežēlīgāk
Kaķu baros, kas mitinās pilsētas pagrabos un bēniņos, valda nežēlīga dabīgā atlase. Ja viens no pieciem kaķēniem izdzīvo, tad tas jau ir labs rādītājs, stāsta A. Kārkliņa. Visļaunākais ienaidnieks ir slimība, ko tautā sauc par «kaķu iesnām», šī sērga piebeidz apmēram 80% klaiņojošo dzīvnieku. Lai aiztaupītu kaķiem briesmīgu nāvi, vienīgā iespēja ir tos sterilizēt un tādējādi samazināt populāciju.
Ēdiens piesaista klejotājus
Klejojošie dzīvnieki būtībā ir juridisks termins, kas attiecas uz jebkuru suni vai kaķi, kas atrodas sabiedriskā telpā bez saimnieka uzraudzības. Suņi vienas dienas laikā var pārstaigāt pusi Rīgas, turpretim kaķi it nemaz nav klaiņotāji. Tie savu mūžu pavada vienā vietā un nelaiž savā teritorijā svešiniekus, skaidro A. Kārkliņa. Kaķi mitinās tur, kur ir kāds, kas par tiem daudzmaz regulāri rūpējas, tāpēc pēc sterilizācijas tos var atlaist atpakaļ brīvībā, ticot, ka tie tāpat kā līdz šim spēs izdzīvot.
«Kaķu tantes», kas zināmās vietās regulāri noliek zivis un citu proviantu, var sastapt jebkurā Rīgas rajona. «Tā ir pilnīgi dabiska un cilvēcīga rīcība, kad mēs vēlamies rūpēties par dzīvnieku, kas palicis bez saimnieka un iztikas. Bet netīrības un smakas dēļ šāda veida barošana nereti izraisa negācijas pret kaķiem, kaut tā būtu jāvērš pret barotājiem, kas neuztur pietiekamu kārtību. Labākais, ko «kaķu tantes» varētu izdarīt, ir «samesties» un reizi pusgadā sterilizēt vienu no savas aprūpējamās saimes,» uzskata A. Kārkliņa.
Vislielākās problēmas ar klaiņojošiem dzīvniekiem, it īpaši kaķiem, ir mikrorajonu iedzīvotājiem. Īpaši bezatbildīgu attieksmi A. Kārkliņa novērojusi Bolderājā un Ķengaragā, kur par klaiņojošiem dzīvniekiem neviens neliekas nezinis. Tomēr Vecmīlgrāvja iedzīvotāji kaķus sterilizējot daudz aktīvāk. «Kopš 2003. gada, kad ir sākusies ielas kaķu populācijas kontroles programma, ir daudz iedzīvotāju, kuri paši pēc savas iniciatīvas cenšas sterilizēt pie mājām esošos kaķus, saprotot, ka vienīgais ceļš, kā celt šo dzīvnieciņu labklājību, ir neļaut tiem nekontrolēti vairoties,» situāciju komentē I. Egle.
***
Fakti
- Rīgas pilsētas patversmes uzturēšanai no Rīgas pilsētas pamatbudžeta atvēlēti 58 200 latu.
- Programmai «Noķer — sterilizē — atlaiž» no Rīgas pilsētas pamatbudžeta piešķirti 42 800 latu.
- Kaķenes sterilizācija izmaksā 14 latu.
- Runča kastrācija izmaksā 7 latus.