Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
13. augustā Dailes teātra pirmajā Vasaras festivālā Stāmerienā notika Josifa Brodska komēdijas par laiku «Marmors» pirmizrāde. 4. novembrī šis iestudējums piedzīvos pirmizrādi Dailes teātra Kamerzālē, pēc izbraukuma apstākļiem Stāmerienas klubā iegūstot jaunu un pilnīgāku skanējumu.
Dailes teātra iestudējums ir Josifa Brodska, Nobela prēmijas laureāta, «krievu poēzijas visjaunākā d’Artanjana», eksistenciālās lugas «Marmors» pirmiestudējums latviešu valodā. «Marmors» ir neparasta, daudzslāņaina luga, kas rosinās pārdomas vēl ilgi pēc tās noskatīšanās. Tā apliecina arī autora dziļās zināšanas gan filosofijā un literatūrā, gan psiholoģijā un vēsturē, gan vērīgo dzīves norišu redzējumu. J. Brodskis filosofiskajā utopijā «Marmors» ar liela domātāja tvērienu, kā arī krietnu humora un ironijas devu parāda divus nākotnes filosofus «otrajā gadsimtā pēc mūsu ēras», kam vienlīdz būtiska ir pasaules filosofiskās domas pieredze un sadzīviskās ķēpas.
Luga «Marmors» rakstīta krieviski, tulkota poļu, čehu, angļu, vācu, franču, norvēģu u.c. valodās, 1990. gadā iestudēta Polijā (Silēzijas teātrī – pirmais šīs lugas iestudējums t.s. «austrumu bloka» valstīs, vēlāk iestudējums 1993. gadā atjaunots). Šajā pašā gadā šo lugu iestudēja arī Maskavas Jermolovas teātris, bet 1996. gadā – Sanktpēterburgas Baltais teātris.
J. Brodskis bija neparasta personība pagājušā gadsimta krievu un visas pasaules literatūrā. Nebeidzis skolā pat astoņas klases, bijis izcils tulkotājs, universitāšu un koledžu pasniedzējs un goda biedrs. Viņa dzīves uzskatu veidošanos spēcīgi ietekmēja divi 1956. gada notikumi – Komunistiskās partijas XX kongress un tam drīz sekojošais «ungāru dumpis», vēlāk - kultūras «jaunais vilnis» Polijā. Pēc neveiksmīga mēģinājuma iestāties jūrskolā strādājis dažādus darbus, pastāvīgi sevi pilnveidodams – mācījies angļu un poļu valodu, apmeklējis Ļeņingradas universitātē filosofijas, literatūras u.c. priekšmetu lekcijas, meklējis literatūru par sevi interesējošām tēmām.
Pirmos dzejoļus uzrakstījis 1957. gadā, bet 60. gadu sākumā jau bijis literātu aprindās atzīts dzejnieks un dzejas tulkotājs, kuram dzejniece Anna Ahmatova pareģoja grūtu, bet lielu nākotni. 1964. gadā sava ceļa meklētāju apcietināja «par dīkdienību» un notiesāja uz pieciem gadiem izsūtījumā Arhangeļskas apgabalā, bet, publiski protestējot rakstniekiem A. Ahmatovai, K. Čukovskim, S. Maršakam, K. Paustovskim, krievu un pasaules sabiedrībai, 1965. gadā pēc gada un pieciem mēnešiem viņu atbrīvoja, taču 1972. gadā pēc tiesas lēmuma viņu, tolaik jau Bavārijas daiļo mākslu akadēmijas locekli (1971), «par parazītisku dzīves veidu» izraidīja no Padomju Savienības, un viņš emigrēja uz ASV, kur līdztekus pedagoģiskajai darbībai ASV Mičiganas un Kolumbijas universitātē, arī Kembridžas universitātē Anglijā, dažādās koledžās, galvenokārt pasniedzot krievu literatūru, turpināja rakstīt – gan krieviski, gan angliski. No 1979. līdz 1987. gadam Amerikas akadēmijas un Mākslas un literatūras institūta loceklis, Oksfordas universitātes goda doktors (1991), Silēzijas universitātes goda doktors (1993), Sanktpēterburgas Arodbiedrību humanitārās augstskolas goda doktors (1995), Krievu institūta Parīzē goda komitejas loceklis u.c. goda amatu īpašnieks.
Rakstnieks 1980. gadā pieņēmis ASV pavalstniecību (PSRS pilsonība atjaunota 1990. gadā). 1981. gadā viņam piešķirts Francijas Goda leģiona ordenis un Makartūras «Ģēniju balva», 1986.gadā – Nacionālā literatūras kritiķu balva, 1987. gadā - Nobela prēmija, 1995. gadā – Maķedonijas un Itālijas (Florences) dzejas festivālu balvas un Sanktpēterburgas Goda pilsoņa nosaukums līdz ar ielūgumu apmeklēt savu dzimto pilsētu, taču viņš šādu iespēju noraidīja.
Brodskis miris 1996. gadā Ņujorkā, apbedīts - pēc savas vēlēšanās - Venēcijā.
Iznākuši deviņi J. Brodska dzejoļu krājumi, vairāki eseju apkopojumi, sarakstītas un izdotas divas lugas – «Demokrātija!» un «Marmors».
Kā atzīst izrādes režisors Mihails Gruzdovs, «šī izrāde ir atzīšanās mīlestībā un pateicība cilvēkam, kuru es nekad neesmu personīgi pazinis, bet vienmēr esmu mīlējis. Kurš varbūt 20. gadsimtā ir pateicis par cilvēka būtību visdziļāk un vistrāpīgāk».
Iestudējuma režisors – Mihails Gruzdovs. Lomās – Juris Bartkevičs un Juris Žagars. Režisora asistente – Aina Matīsa, scenogrāfs – Andris Freibergs, kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa, gaismu mākslinieks – Oskars Timbars.