Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8800245t1hb3f5.jpg)
Šim stāstam ar sēņošanu ir tik daudz sakaram cik ronītim ar slidām... Bet rudenī tas notika, tāpēc klausies!
Reiz dzīvoja Ameli. Tumšmataina, skaista, ar kaķa grāciju apveltīta sieviete. Viņa piesaistīja vīriešu uzmanību vienmēr un visur, kur parādījās. Bet, lai cik neticami tas neizklausītos, privātā dzīve viņai nebija izdevusies.
Agrā jaunībā viņa bija apprecējusi režisoru, kurš bija 22 gadus vecāks par viņu, tad dzemdēja divus burvīgus bērnus, bija laba māte… Tomēr pēc 16 gadiem laulība izčākstēja.
Nāca viena nelaimīga mīlestība, tad otra... Ameli ļoti alka mīlestības, taču dzīve pameta vien mīlas druskas un lielas sāpes. Liekas ciešanas saēd cilvēku, taču ar Ameli viss bija otrādi, par spīti visam viņa ziedēja un prata starot.
Ameli darbs bija saistīts ar pasākumu organizēšanu. Tādā darbā bieži tiekas radoši cilvēki, pavada kopā laiku stundām ilgi. Tā sagadījās, ka viens no vakara vadītājiem, kuru sauca par Nilu, sāka nepārprotami izrādīt viņai savas simpātijas. Viņi tikās bieži, uzmanības apliecinājumi brīžiem robežojās ar atklātu flirtu. Ameli vēl mīlēja. Mīlēja to, ko sen bija pazaudējusi, tāpēc uz flirtu atbildēja vilinoši smaidot, tajā pašā laikā it kā atgrūžot.
Un tas nu iededza liesmu Nila sirdī, jo viņam neviena nemēdza atteikt. Drīzāk viņš bija pieradis atgaiņāties no meitenēm, kuras gribēja «draudzēties» ar populāru mākslinieku.
Un nu sekos dažādas epizodes iz aizkulisēm, kurās uzturējās Nils un Ameli:
Ir jāpārģērbjas, Nils skraida iekšā, ārā. Brīdī, kad Ameli paliek vienā apakšveļā, Nils ieskrien, apēd viņu ar acīm un aizskrien. Un vienmēr tieši laikā. Var vien apbrīnot šī vīrieša «jušku».
Pasākums jau beidzies, Ameli sēž jāteniski uz krēsla un skatās no balkona, kā lejā zālē cilvēki dejo. Nils piezogas no mugurpuses un noskūpsta Ameli muguru tajā vietā, kur tā ir kaila...
Pauze, visi kaut ko iekož. Uz galda stāv trauks ar augļiem. Ameli paņem banānu, noloba, jau ceļ pie mutes, kad pamana sev «piekaltas» Nila acis. Bet viņa nesagādā Nilam to prieku, pagriežas un aiziet...
Tad nu nāk rudens, un Ameli jūtas pavisam skumji. No Nila sāk nākt karstas īsziņas, un Ameli nolemj ļauties notikumiem. Nils ierosina pavadīt kopā svētdienas pēcpusdienu. Viņi satiekas un aiziet iedzert Gustava karsto šokolādi. Tad pasēž kafejnīcā, līdz beidzot nolemj aiziet uz kino. Nopērk biļetes, bet līdz kino sākumam atlikušas trīs stundas... Ameli smaidot jautā: «Ko mēs darīsim trīs stundas?», bet Nils pēkšņi paziņo: tiksimies desmitos pie kinoteātra. Ameli neapmulst, bet atgriežas mājās un tur gaida kino seansa sākumu.
Ir 10 vakarā, un viņi ieiet kinoteātrī. Seanss nav apmeklēts, tumsā mana vien trīs pārīšus. Ameli ar Nilu apsēžas tā tālāk un sāk skatīties filmu. Viņi sadodas rokās, tad savij pirkstus, sāk glāstīt viens otra plaukstas. Nils noskūpsta Ameli tik maigi, ka ķermenim cauri izdrāžas taureņu bars. Viņi skūpstās kā pie bada, jau sāk sūrstēt lūpas.
Nils sāk glāstīt Ameli kājas un atklāj, ka viņai ir zeķes. Tas viņa smadzenēs nostrādā kā eksplozija. Nils nometas ceļos un sāk ar lūpām ceļot pa Ameli kājām. Viņas svārki vairs nav tur, kur tie bija, tie ir sarauti augšā līdz jostas vietai... Nila pirksti, viegli trīsēdami, jau slīd gar melno biksīšu maliņu, bet filma iet, iet, iet. Vien Ameli iečukst Nilam ausī: «Ko tu mani kārdini?» «Es pats sevi kārdinu» — Nils atbild.
Tā beidzās filma, no kuras divi cilvēki neko neredzēja, bet pēc neilga laika viņi tikās lielā gultā, kur viss tika pabeigts. Bet tas jau ir cits stāsts. Un tādu stāstu par Ameli un Nilu man ir daudz...
Ja gribi, kādreiz pastāstīšu vēl kādu. Kas zina, varbūt pat par sēņošanu…