Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8801632t1h1ce8.jpg)
Par vienu no iespējamiem riska momentiem tiek uzskatīta arī prostitūcija. Kā problēma seksuāli transmisīvo slimību (STS) jomā. Visbiežāk prostitūcijas cēlonis ir ekonomiskās problēmas, kā arī negatīva pagātnes pieredze un psiholoģiskie faktori. Taču pakļauts riskam inficēties ar STS ir katrs, kurš stājas dzimumattiecībās, neizmantojot prezervatīvu. Bīstamas ir arī vīrusu un bakteriālās infekcijas; ar tām var inficēties vaginālā, orālā vai anālā seksa laikā. Savukārt kaunuma utis, kašķi, kārpas, ģenitālo herpes vīrusu var nodot partnerim/partnerei, saskaroties ar ķermeņiem.
STS simptomi
Ar STS viegli var inficēties biežas dzimumpartneru maiņas gadījumos, ja netiek lietots prezervatīvs, kā arī tad, ja ir vairāk par vienu dzimumpartneri. Bīstamās slimības var radīt dažādas pakāpes saslimšanas. Vieglākos gadījumos novēro nenozīmīgu traucējošu sajūtu, piemēram, urīnizvadkanālā. Bet mēdz būt arī smagas saslimšanas formas — tad pacients jāhospitalizē slimnīcā. Visbiežāk sastopamie simptomi STS gadījumā ir: izdalījumi no dzimumorgāniem (vīriešiem no urīnizvadkanāla, sievietēm no maksts); sāpes urinējot vai dzimumakta laikā vīriešiem; sāpes vēdera lejasdaļā sievietēm; nieze dzimumorgānu un/vai taisnās zarnas rajonā; dažāda rakstura izsitumi; čūliņas uz dzimumorgāniem, pat ja tās nav sāpīgas.
Kad jāmeklē dakteris…
Dažas seksuāli transmisīvā ceļā pārnēsātas infekcijas, piemēram, HIV, var radīt gripai līdzīgus simptomus. Tie var būt īslaicīgi un pēkšņi izzust, bet saslimšana paliek. Ja cilvēkam parādās jebkura no STS raksturīgām pazīmēm, nekavējoties jāgriežas pie ārsta. Jāuzsver, ka gan vīriešiem, gan sievietēm palīdzēs dermatovenerologs.
Lai ārsts varētu spriest par slimības raksturu, nepieciešama pacienta apskate. Vairumā gadījumu diagnostikas testi ir vienkārši. Ārsts var noteikt asins un urīna analīzi, kā arī paņemt materiālu no urīnizvadkanāla un dzemdes kakla; šis materiāls tiek apskatīts mikroskopā, lai atklātu slimības ierosinātāju. Pēc diagnozes precizēšanas parasti nozīmē atbilstošu terapiju. Atkarībā no saslimšanas rakstura ārstēšanā lieto dažādas antibiotikas, pretparazītu līdzekļus, pretvīrusu preparātus un ziedes. Obligāti pēc ārstēšanas kursa beigšanas atkārtoti jāapmeklē speciālists, lai pārliecinātos, ka atveseļošanās bijusi veiksmīga.
Slimības un to simptomi
Saslimšanu ar gonoreju izraisa baktērija. Inficēšanās visbiežāk notiek dzimumkontakta ceļā, taču saslimt var arī, saskaroties ar sadzīves priekšmetiem, piemēram, dvieļiem. Slimība reti norit bez simptomiem. Pacienti sūdzas par izdalījumiem no dzimumorgāniem, sāpīgu urināciju, bet sievietēm var būt dažādas intensitātes sāpes vēdera lejasdaļā. Gonoreja, ja to neārstē, var skart arī acu gļotādu, locītavas un sirds vārstuļus, infekcijai izplatoties pa visu organismu. Ārstēšanā parasti izmanto antibiotikas.
Trihomonu infekciju izraisa īpašas baktērijas. Pazīmes var parādīties četru līdz 28 dienu laikā pēc dzimumakta. Pacienti sūdzas par kairinošiem, dzeltenīgi zaļiem izdalījumiem. Trihomonu infekciju veiksmīgi ārstē ar pretparazītu medikamentiem. Savukārt visbiežāk sastopamā infekcija ir hlamīdijas. Inficēšanās notiek dzimumkontakta ceļā, arī māte savu bērnu var inficēt dzemdību laikā. Bieži saslimšana noris bez jebkādām pazīmēm, bet var būt šādas sūdzības: pastiprināti izdalījumi no dzimumceļiem, sāpes urinējot un dzimumakta laikā, vīriešiem sāpes oliņās un ejakulācijas laikā, niezes sajūta urīnizvadkanālā, sievietēm sāpīgums vēdera lejasdaļā, traucēts menstruālais cikls. Turklāt hlamīdiju infekcija var bojāt arī acs gļotādu un locītavas, radot iekaisumu, kā arī grūtniecības laikā var būt priekšlaicīgas dzemdības. Ja infekciju neārstē, var iestāties pat neauglība. Infekciju veiksmīgi var ārstēt ar antibiotikām. Ārstēšanās laikā nav vēlams dzimumakts bez prezervatīva.
Sifiliss ir hroniska visa organisma infekcija. Inficēšanās var notikt dzimumkontakta laikā, pārlejot inficētas asinis, arī grūtniecības laikā māte var inficēt jaundzimušo.
Sifilisam ir raksturīga progresēšana, ja tas netiek ārstēts. Svarīgi ārstēšanu uzsākt laikus, lai neveidotos neārstējamas, neatgriezeniskas izmaiņas organismā. Pirmā, raksturīgākā sifilisa pazīmē ir čūliņas jeb cietā šankra veidošanās uz dzimumorgāniem. Tie ir nesāpīgi, ovālas formas gļotādas bojājumi.
Var arī nesaslimt!
Izvairīties no bīstamajām un nepatīkamajām saslimšanām var, piemēram, ievērojot atturību. Tāpat saslimšanas risks krietni samazinās, izvēloties tikai vienu dzimumpartneri — veselu un kam nav dzimumattiecību ar kādu citu. Der atcerēties, ka utis, kašķi un herpes vīrusu var dabūt arī bez dzimumkontakta. Izmantojiet prezervatīvus jebkura dzimumkontakta ceļā, ieskaitot orālo un anālo seksu. Latvijā saslimstība ar seksuāli transmisīvajām jeb veneriskajām slimībām joprojām sit augstu vilni.
Lielākā daļa seksuāli transmisīvo slimību ir ārstējamas. Dažkārt var panākt bezsimptomu periodu pagarināšanos, kaut arī organismu no vīrusiem atbrīvot neizdodas. Ar veneriskajām slimībām saslimšana notiek, ja ir seksuālie kontakti, tāpēc būtiski ir vienlaikus griezties pie ārsta abiem partneriem. Sasirgušajiem ir būtiski ievērot personīgo higiēnu, lietot atsevišķus dvieļus, jo ar sadzīves priekšmetiem var inficēt ģimenes locekļus, visbiežāk — mazus bērnus. Ja pieaugušie slimo ar sifilisu vai gonoreju, pirmsskolas vecuma bērnus ieteicams aizvest pie ārsta, lai veiktu apskati un nolemtu, vai nav nepieciešama arī bērna profilaktiska ārstēšana. Ja ar kādu no veneriskajām slimībām sasirgusi grūtniece, viņa var inficēt bērniņu, kad tas vēl ir dzemdē; bērns var arī inficēties dzemdību laikā, virzoties pa dzemdību ceļiem. Seksuāli transmisīvo slimību izplatību veicina cilvēku uzvedība. Bieža seksuālo partneru maiņa, dzimumattiecības ar gadījuma paziņām, prostitūtu seksuālo pakalpojumu izmantošana paaugstina risku saslimt ar veneriskajām slimībām, īpaši, ja šādu seksuālo attiecību laikā netiek lietots prezervatīvs.