Pēdējos gados lielu popularitāti iemanto spināti. Svaigās zaļās lapiņas atgādina skābenes, taču garšo daudz maigāk. Spinātus izmanto dažādu ēdienu gatavošanā, to košā, ar hlorofilu bagātā sula noder kā pārtikas krāsviela.
Spinātu maigi salātzaļās lapiņas pavasaros izdīgst vienas no pirmajām. Mūsu klimatiskajos apstākļos šo zaļumu ražu var ievākt vismaz trīs reizes, taču veikalos gan svaigi, gan saldēti spināti nopērkami visu gadu. Veselīgās zaļās lapiņas satur ļoti daudz vērtīgu uzturvielu, minerālvielu (kāliju, magniju, dzelzi) un vitamīnu, tāpēc tās ieteicams izbaudīt visos veidos – svaigā, vārītā un sautētā.
Spināti jau izsenis ir ļoti populāri Anglijas, Francijas, Austrijas un Vācijas ēdienkartēs (gadā viens iedzīvotājs tur apēd 800 gramus). Tos daudzviet dēvē par dārzu karaļiem un izmanto dažādu ēdienu, tostarp smalku desertu, pagatavošanai – gan maigās lapiņas, gan izteikti zaļo sulu.
Ar spinātiem gatavo salātus, sautējumus, sacepumus, zupas, to pievieno omletēm, gaļas cepešiem, liek pīrāgu vai pankūku pildījumā. Šie zaļumi ēdienam piešķir ne vien maigu garšas niansi, bet arī košāku krāsu.
Vienkāršākais un labākais veids, kā spinātu lapās saglabāt visvairāk vērtīgo vielu, ir tās mitras ielikt slēgtā katlā bez šķidruma un, ik pa laikam apmaisot, sautēt, līdz lapas sakritušās. Tad var pielikt garšvielas (ķiplokus, piparus, maltu muskatriekstu, ko dēvē par spinātu garšvielu), diedzējumus un pieliet eļļu. Pie spinātu salātiem labi garšo mīksti vārīta ola, cepti kartupeļi, kā arī siers, īpaši kazas siers.
Iecienīts paņēmiens ir gatavot spinātu biezeni: svaigas lapas applaucē ar verdošu ūdeni, nospiež šķidrumu, sakapā un sablenderē, tad pievieno apceptus sīpolus, kausētu sviestu, krējumu vai jebkādu mērci. Sacepumam neilgi pasutinātas spinātu lapas pārkaisa ar rīvētu sieru, pievieno sasmalcinātus ķiplokus un cep veidnē. Jāatceras gan, ka sautētus spinātus nevajag ilgstoši uzglabāt un atkārtoti sildīt, jo tad tajos veidojas nitrīti.