Vai pasaule seksualizējas?

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Ik pa laikam gan vecāki, gan jaunāki (kas īpaši izbrīna) ļautiņi iesaucas: «Kur tik paskaties, visur tikai sekss un sekss! Kad tas vienreiz beigsies!» Vai pasaule kļūst aizvien samaitātāka un kā traka seksualizējas? Vai atsevišķi indivīdi jūtas aizskarti savās dziļākajās jūtās par to, ka kāds ir pieminējis vai devis mājienu par īpašo attiecību veidu starp dzimumiem, veidu, ko dēvē par seksu?

Tā jau gluži nav, ka šie ļautiņi noliedz seksu. Viņi ir stingri pārliecināti, ka labākais uzvedības modelis būtu izlikšanās, ka seksa nav, bet īstenība tas ir. Ir kaut kur aiz bieziem guļamistabu aizkariem, tumsā, zem segas utt. Nu, jūs, cienījamie lasītāji, varbūt atceraties, kā tas bija pirms padsmit gadiem!

Ir jau, protams, zināma daļa cilvēciņu, kas, ignorējot milzīgo atšķirību starp tiem laikiem un mūsdienām, gaužas, ka senāk gan bija labāk nekā tagad. It kā pat tas ir cilvēcīgi, atceroties, piemēram, jaunības dienas, pieminēt tikai labo un galīgi aizmirst nelabo.

Bet ne par to es gribu šoreiz paspriedelēt!

Šīs planētas civilizācija seksualizējas tik ilgi, cik pastāv. Sekss ir ass, ap kuru griežas sabiedrības attīstība, kultūra un zinātniski tehniskie sasniegumi. Senās kultūras, kas pastāvēja krietni ilgāku laiku nekā, piemēram, tagadējā kristiešu kultūra, pie kuras arī mēs esam pieskaitāmi, dzimumaktu uzskatīja par svētu, proti, sakrālu darbību. Un kā lai neuzskata, ja seksa rezultātā rodas bērni, kas ir katras tautas pamatkapitāls. Kam tad visi materiālie labumi vajadzīgi?

Tāpat kā dzimumaktu par svētu uzskatīja arī dzimumorgānus. Un Homo sapiens vienmēr ir gribējies vizuāli attēlot visu, kas viņam ir svēts un svarīgs. Sākot ar alu sienu zīmējumiem. Skolas grāmatās pirmatnējo cilvēku dzimumaktu attēlojumi uz alu sienām saprotamu iemeslu pēc netika ievietoti, bet tādi eksistē. Visnotaļ augstvērtīgos senās mākslas paraugos, tautas mākslā, proti, ornamentos, simboliski un tieši tika attēlots sakrālais brīnums — dzimumakts — un viss, kas ar to saistās.

«Lotosa zieds, partneres dzimumorgāns, ir svētlaimes okeāns. Šis lotosa zieds ir arī vieta, kur rodama apgaismība, kad tas savienots ar zizli — vīrieša orgānu. Šī savienība salīdzināma ar mirres un muskatriekstu eliksīru. No šīs savienības rodas zināšanas par lietu kārtību pasaulē.»

Tā savā laikā teicis gudrs vīrs, vārdā Kalačakra Tantra.

Sekss, sievišķā un vīrišķā mijiedarbība ir saskatāma it visur. Jo bagātākas būs mūsu zināšanas ne tikai seksa tehnikas jomā, bet arī pasaules kultūrā, jo skaidrāks kļūs, ka cilvēce neiznīks, kamēr interesēsies, attēlos, sapņos, domās un izzinās lielo mistēriju — sievietes un vīrieša saplūšanu dzimumaktā.

Vēlu neiegrimt muļķīgos spriedelējumos par šīs pasaules niecību!

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu