Ikdienā nereti sastopamies ar situācijām, kuras rada gan emocionālas, gan fiziskas pārmaiņas. Turklāt šī iedarbība ir vienlaicīga. Brīdī, kad dzīvē ienāk pirmā stresa situācija, sākas individuāls reaģēšanas stils uz to. Ja radušos spriedzi iespējams izreaģēt, tad ķermeniski tas iespaidu neatstāj. Bet, ja spriedze ir tik liela, ka nav iespējams to pārvaldīt, palīgā nāk ķermenis.
Jo vairāk ir neizreaģētu stresu, jo vairāk sāk ķermenī veidoties sasprindzinājumi. Stresu pavada noteiktas jūtas. Uzkrātā stresa ķermeniskās izpausmes vērojamas jau maziem bērniem. Piemēram, nagu graušana parasti norāda uz agresijas krāšanos, kas vērsta pret sevi pašu. Pusaudžiem, kuri iekšēji pārdzīvo savu atšķirīgo vai garo augumu, šis pārdzīvojums ķermeniski izpaužas kā nokārta galva, sakumpusi mugura, līdz pat mugurkaula deformācijai. Mēs varam redzēt arī pieaugušos, kuri ar savām ķermeniskajām izpausmēm izraisa līdzjūtību — galva ierauta plecos, stīvas rokas, saspringta mugura —, kas mums neapzināti ziņo par «smagu pienākumu nastu».
Lai arī stresa situācijas katram mēdz būt dažādas, taču ķermeniski sasprindzinājumi veidojas konkrētiem stresiem tipiskās vietās.
Arī jūs varat pārbaudīt sava ķermeņa stāvokli. Pamēģiniet uzmanību koncentrēt uz plecu zonu un ieklausīties sajūtās. Vai sajūtat vieglumu vai sastingumu, var būt jutīga ir kāda konkrēta zona? Sasprindzinājums plecos vērojams, veicot vienkāršās darbības — ejot vai sēžot pie darba galda. Pastāv atšķirība starp to, kā mēs ejam, kad steidzamies, un to, kad ejot izbaudām pastaigu. Steidzoties gaita kļūst ātrāka, ķermenis saspringst, kustības kļūst «asas», skatiens sastingst un domas steidzas pie mērķa. Sadursme uz ielas ar saspringumā esošu cilvēku var izraisīt sajūtu, ka esam uzskrējuši akmenim, sevišķi, ja arī paši atrodamies saspringtā stāvoklī. Savukārt cilvēkam, kurš ejot ir atbrīvojies, gaita ir mierīga, ķermenis brīvi un elastīgi piedalās kustībās, acis spēj fiksēt apkārt notiekošo, savās domās cilvēks dzīvo līdzi tai situācijai, kurā atrodas pašlaik.
Pamēģiniet kādā darba dienā sekot līdzi sajūtām plecu zonā! Piefiksējiet, kas notiek plecos, kad steidzaties vai aizdomājaties par sarežģītas situācijas risinājumu. Ja konstatējat, ka plecos ir sasprindzinājums, atbrīvojieties. Atcerieties teicienu: «Lēnāk brauksi, tālāk tiksi!»
Ķermenis regulāri dod signālus, taču jāmāk tos saklausīt un atsaukties. Saikne ar savu ķermeni ir visiem. Katra iespējās ir to izmantot un just savu ķermeni kā vislabāko kompanjonu, nevis svešinieku. Uzdodiet sev vienkāršus jautājumus: kādās situācijās es jūtu vislielāko komfortu ķermenī? Kādās situācijās sajūtu ķermenisku vieglumu? Kādās situācijās sajūtu smagumu un bezspēku? Kādi ir mani ieradumi, kad tie pastiprinās? Ko es daru, kad situācijas šķiet bezcerīga, utt.
Palīdzība ķermenim notiek ar tādām nodarbēm, kas tieši jums sniedz patīkamas izjūtas. Tās var būt nodarbības sporta zālē, baseinā, atrašanās pirtī, masāžas u. c. Katru reizi, kad sagādājat baudu ķermenim, uzlabojas pašsajūta un ķermenis atbrīvojas no zināmas daļas stresa. Ja jūsu ķermeniskie sasprindzinājumi kļuvuši par hroniskiem vai patstāvīgi neizdodas konstatēt spriedzes iemeslu, jums var palīdzēt profesionāļi. Psiholoģijā pastāv virzieni, kur iedarbība tiek veikta ne tikai uz cilvēka iekšējo pasauli, bet arī uz ķermeni. Ar to nodarbojas ķermeniski orientētajā psihoterapijā un deju un kustību terapijā.
Veidojiet dialogu ar ķermeni caur jūtām! Ķermenis spēj atsaukties, ja uzrunāsiet to patiesi un būsiet draugos.