Latvijas vēsture – bezsvara stāvoklī

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFI

Lai Latvijas vēsturi kā atsevišķu mācību priekšmetu skolās ieviestu jau no nākamā mācību gada, darāmā vēl ļoti daudz: pašlaik skaidrības nav svarīgākajos jautājumos — kurām klasēm to mācīt, kādā apjomā, cik bieži un no kādām grāmatām.

Atbildes uz šiem jautājumiem varētu rast spraigu diskusiju rezultātā, taču atbilstošu izmaiņu nostiprināšana likumos, dokumentācijas un mācību materiālu sagatavošana prasītu ilgāku laiku, tā apgrūtinot Latvijas vēstures mācību priekšmeta ieviešanu jau no nākamā mācību gada. Nepieciešamību Latvijas vēsturi mācīt kā atsevišķu mācību priekšmetu izglītības ministre Ina Druviete un virkne vēsturnieku pamato ar vajadzību uzlabot zināšanas par savas valsts vēsturi un izkopt jauniešos patriotismu. Pašlaik vēsture skolās tiek mācīta divas stundas nedēļā, sākot no 5. klases. Pagātnes notikumiem Latvijā jāvelta vismaz trešdaļa no mācību priekšmeta satura.

Zina faktus, bet nav izpratnes

Izglītības ministre I. Druviete sarunā ar RB atzina, ka eksāmenu rezultāti liecina, ka skolēni labi pārzina faktus, tomēr izpratne par notikumiem Latvijas vēsturē un patriotisma apziņa bērniem ir vāja. I. Druviete norāda, ka bijušas vairākas versijas, kā to stiprināt, tomēr par labāko atzīta Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta ieviešana. Lai to izdarītu līdz nākamā gada 1. septembrim, darāmā vēl daudz.

«Novembra beigās mums būs tikšanās ar darba grupu, lai pārrunātu visus strīdīgos jautājumus. Tādu vēl ir daudz — kāds būs priekšmeta standarts, vai tā būs papildu stunda vai, mainot esošo stundu proporcijas, Latvijas vēsture tiks ieviesta uz jau esošo priekšmetu rēķina — ja tā, tad uz kādu? Joprojām atklāts ir jautājums vai vēsture tiks mācīta visām pamatskolas klasēm uzreiz vai pakāpeniski, sākot ar jaunākajām klasēm,» vēl darāmo atklāj I. Druviete. Viņasprāt, šie jautājumi ir atrisināmi un būtiskiem šķēršļiem jauna priekšmeta ieviešanai nevajadzētu būt.

Lēmums prasa laiku un resursus

Mazliet piesardzīgāk iespēju Latvijas vēsturi mācīt jau no 1. septembra vērtē Izglītības satura un eksaminācijas centra direktors Māris Krastiņš. Viņš uzsver, ka jauna priekšmeta ieviešana saistīta ar virkni citu lēmumu, tostarp mācību slodzes palielināšanu vai esošo stundu apjoma korekciju, eksaminēšanas kārtību, mācību materiāliem u.c.

«Katrs lēmums — darām tā vai citādi — prasa citus laikus un resursus. Piemēram, ja palielinām mācību slodzi, nepieciešami grozījumi likumā, kas attiecīgi prasa zināmu laiku. Pašlaik iecere par jaunu mācību priekšmetu vēl ir tādā kā bezsvara stāvoklī — viss vēl ir daudzkārt pārrunājams,» teic M. Krastiņš.

Latvija pasaules kontekstā

RB aptaujātie vēstures skolotāji valsts vēstures notikumu izklāstu atsevišķā mācību priekšmetā vērtē pretrunīgi. Valda Zālīša pamatskolas vēstures skolotājs Andris Šuba jauna priekšmeta ieviešanai piekrīt tikai gadījumā, ja tādējādi nesamazināsies pasaules vēstures stundu skaits. Viņasprāt, skolēni ne visai labi pārzina pagātnes notikumus. Citās domās ir Āgenskalna ģimnāzijas vēstures skolotāja Inga Bērziņa: «Tas, ka bērni nezina Latvijas vēsturi, ir pārspīlēti — eksāmenu rezultāti mūsu skolā liecina par pretējo. Tie, kuri neko nezina par vēsturi, arī par citām lietām maz ko zina». I. Bērziņa domā, ka Latvijas vēsture ir jāmāca kontekstā ar Eiropas un pasaules vēsturi.

«Atsevišķs mācību priekšmets skolēniem radītu sajukumu. Piemēram, ja mācāmies par Pirmo pasaules karu, izrunājam tā iemeslus un notikumus un tad pārejam uz notikumiem Latvijā tajā laikā. Arī notikumi pasaulē ir pakārtoti Latvijai, tāpēc atdalīt nebūtu prātīgi,» uzskata I. Bērziņa. Viņa arī piebilst, ka pašlaik nav neviena kompakta Latvijas vēstures mācību līdzekļa — grāmatas ir daudz un dažādas, tomēr atsevišķam mācību priekšmetam tādā gadījumā vajadzētu jaunu.

«Katrs lēmums — darām tā vai citādi — prasa citus laikus un resursus. Piemēram, ja palielinām mācību slodzi, nepieciešami grozījumi likumā, kas attiecīgi prasa zināmu laiku. Pašlaik iecere par jaunu mācību priekšmetu vēl ir tādā kā bezsvara stāvoklī — viss vēl ir daudzkārt pārrunājams,» teic M. Krastiņš.

Viedoklis

Savas tautas pagātne ir jāzina

Edgars Lipors, vīru kopas «Vilki» muzikālais vadītājs: —  Savas valsts vēsture ir jāzina spēcīgi un ļoti labā līmenī. Īpaši svarīgi tas ir šajā popkultūras laikā, kad piedāvājums ir pilns ar, rupji sakot, mēsliem — bērni aizraujas ar tiem, piesārņo galvas.

Mums ir viens disks, kur ir ne tikai dziesmas, bet arī mūsu pašu pasakas, kur arī ir visdažādākie tēli — velni un visi citi. Bērni arī caur šīm pasakām var mācīties vēsturi, to izprašana ir patriotisma celšana. Es nesaprotu, kā var nezināt pat elementāras lietas, kas būtu jāzina katram. Bērnu vēstures zināšanas ir traģiskas — nav runas par konkrētiem uzvārdiem vai sīkām detaļām Latvijas vēsturē, bet cilvēki nezina pat elementāras, vispārīgas lietas. Domāju, ka pamatskolā Latvijas vēsture jāmāca obligāti, vidusskolā varētu izvēlēties. Taču tagad jau labāk izvēlas mācīties datorgrafiku nekā vēsturi. Mēs paši braukājam pa skolām, rādām, stāstām par vēsturi un redzam, ka bērniem interese ir. Lai šajā laikmetā savu valodu un latvietību kaut cik saglabātu, vēsture ir jāzina.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu