Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8807295t1h683f.jpg)
Kad mirst leģenda, pasaule vienmēr sajūtas bāreņos. Linda Lavleisa, kas gāja bojā 2002. gadā, bija leģenda. Filma «Dziļā Rīkle» 70. gados iezīmēja seksuālās revolūcijas pilnziedu.
Pašai pārsteigums
Filma parādījās uz ekrāniem īstajā laikā, burtiski «izšāva», satriecot visu civilizēto Rietumu pasauli. Mis Dziļās Rīkles popularitāti salīdzināja ar ASV prezidenta reitingu — viņa bija patiesi traka un nevaldāma. Absurda vēstures dzīvais piemineklis...
Linda pati bija šokēta par panākumiem, ko viņai atnesa filma. Uz viņas «netīro porņuku» abu dzimumu cilvēki plūda straumēm. Jā, Amerika iedegās kaislē.
Lindas Lavleisas (īstajā vārdā Linda Bormana) stāsts sākās brīdī, kad viņa, tikko atguvusies no autokatastrofā gūtajām traumām, kopā ar draudzeni sēdēja pie peldbaseina. Tur meiteni pamanīja pornoaktieris un suteners Čaks Treinors. Viņai bija 19, viņam — 27 gadi. Varbūt tā arī bija mīlestība, bet tas, ko Treinors darīja ar savu meiteni, bija tālu ārpus «pierastās» mīlas robežām. Viņa brutalitāte un Lindas pakļāvība bija vienkārši nepārspējama. Dievs vien zina, kādu iemeslu dēļ Treinors Lindai kļuva par liktenīgo vīrieti. Puritāniskā garā audzinātā Bronksas meitene zem mīļotā vīrieša pātagas un pazemojumiem atrada savu iekšējo brīvību.
Trauma kā vārti
16 gadu vecumā Linda kopā ar ģimeni pārcēlās dzīvot uz Floridu, kur arī beidza vidusskolu. Draugu viņai nebija daudz, jo skolas apritē meitene bija izslavēta «neaizskaramā». Skolasbiedri pat viņu mēdza kaitināt «Miss Holy, Holy!» (Svētā. — Angļu val.). 19 gadu vecumā meitene izlēma zaudēt nevainību un 20 gados laida pasaulē bērniņu, ko, mātes ietekmēta, atdeva patversmē. Nolēmusi sākt jaunu dzīvi, Linda atgriezās Ņujorkā, lai iekārtotos darbā, tomēr viņas plāni sabruka — autokatastrofa atstāja uz viņas miesas neskaitāmas rētas, bet dvēselē... Atmiņas par neticamām sāpēm. Meitenei bija lauzts žoklis, vairākas ribas, bija skartas aknas. Sapnis bija beidzies... Un tad parādījās Treinors, kas solīja, ka iemācīs Lindai no dzīves gūt ne tikai zilumus un punus, bet arī baudu.
Brīvā mīlestība arvien vairāk un vairāk iepatikās jaunajai būtnei, un Treinors, to redzot, piedāvāja viņai sākt ar seksu pelnīt naudu. Jāpiebilst, ka tolaik pornofilmas bija visai savdabīgas: tās bija 10—15 minūšu garas īsfilmas, ko uzņēma ar astoņu milimetru kameru, — tā dēvētās cilpas («loops»). «Cilpas» filmēja slepeni kādā nejauši noīrētā mājā, un tajās piedalījās anonīmi aktieri. Arī saturs bija visai vienkāršs, pat bāls: pāris demonstrēja prasmi seksuālajā mākslā. Treinors nolēma šo sfēru iekarot.
Mafijas paspārnē
Problēma bija tikai viena — visu pornobiznesu kontrolēja mafijas struktūras. Ņujorkā ar to nodarbojās Kolombo ģimene. Viens no ģimenes locekļiem Damiāno tā aizrāvās ar Lindu, ka cieši nolēma: jātop filmai ar īpašu scenāriju. Tiesa, Lavleisai bija jāiztur konkurss, jo cits Kolombo klana pārstāvis — Luijs Bučs — gribēja «iebīdīt saulītē» savu mīļāko, kuras krūtis bija pāris izmēru lielākas par Lindas «aprīkojumu» un ķermenis nebija klāts rētām.
Tomēr Lindiņa uzvarēja — viņa kameru priekšā demonstrēja TĀDU seksa tehniku, par ko formīgi blondā Buča favorīte nespēja pat sapņot. Tā 1972. gadā tapa filma «Dziļā Rīkle». Nākamajā dienā pēc lentes pirmizrādes Pelnrušķīte kļuva par princesi.
Filmas sižets bija visai prasts: varone (ko tēloja Linda), kuru neapmierina viņas vienmuļā seksuālā dzīve, dodas pie ārsta, lai saņemtu konsultāciju. Dakteris pajoko, teikdams, ka viņai klitors atrodas nepareizā vietā un nespēj sniegt jaunajai būtnei baudu. Respektīvi, «baudas piciņa» atrodas nevis pie ieejas «nefrīta alā» kā parastām sievietēm, bet gan... dziļi rīklē. Meitenei var palīdzēt tikai viens līdzeklis, un visu filmas laiku dakteris un viņa asistenti dakterē Lindu. Skrupulozie kritiķi saskaitījuši šai filmā 15 seksīgas epizodes ar fellāciju un kunilingu (interesanti, ka uz ekrāna ne reizi neparādījās viss Lindas ķermenis — autoavārijā gūtās rētas nepieļāva šādu «vaļību»).
Meitene bija ļoti apmierināta ar ārstēšanas rezultātiem. Arī realitātē — galu galā filma, kas pēc šīm «provēm» tika uzņemta 35 milimetru formātā, krāsās, ar daudzmaz jēdzīgiem dialogiem un ar īpaši tai rakstītu dziesmu «Deep throat, deeper than deep...», kļuva par klasiku. Un te jāmin vēl kāda nianse: par hitu šī lente kļuva ne tikai Lindas orālo prasmju dēļ, bet arī tāpēc, ka ekrānā redzamie aktieri patiesi (bez jebkādas marķēšanas) guva baudu no tā, ko darīja.
Ne tikai vectēvi
Parasti šāda satura filmas tika pārdotas slepeni, piemēram, sūtot pa pastu. Cilvēki uzskatīja, ka pornomateriālu skatīšanās ir peļama un ar to nodarbojas prātu zaudējuši onkuļi. Tomēr «Dziļo Rīkli» publika uzņēma ar ovācijām — biļetes uz seansiem (pirmā «karstā» filma, ko rādīja kinoteātrī) izpirka vairākas dienas iepriekš.
Kinoteātris nedēļā ieņēma aptuveni 33 000 dolāru. Tradicionālā izpratnē šis mākslas darbs bija nenoliedzami «netīrs» un nepiedienīgs — galu galā filmas visas 60 minūtes bija aizpildītas ar graujošu minetu. Bet, kas ir interesanti, — reportieri rindās pie kinoteātra fiksēja visnotaļ populāras personas: Frenku Sinatru, Spiro Agnjū, Vorenu Bītiju, Trumenu Kapoti un tamlīdzīgi.
Faktiski ar šo filmu sākās seksuālā revolūcija — pornogrāfiju akceptēja plaši amerikāņu demokrātiskās sabiedrības slāņi un pieņēma kā vienu no kultūras vērtībām (cik nu varam runāt par ASV iedzīvotāju kultūras saknēm). Porņuki tika nolikti vienā «frontē» ar pasaules kinematogrāfa pērlēm.
Žurnāls «Time» ziņoja, ka «Dziļā Rīkle» kļuvusi par populārāko filmu uz kuģa «Glomar Explorer», kur to demonstrēja par nodokļu maksātāju naudu. Vēlāk «Rīkle» devās turnejā pa 70 ASV pilsētām, tika izrādīta Vācijas Federatīvajā Republikā un citur Eiropā. Rezultātā lentes ienākumi sasniedza 600 miljonus dolāru. Pārrēķinot mūsdienu valūtā, tā nopelnījusi vairāk nekā jebkura cita filma pasaulē. Bet uzņemta tā tika sešu dienu laikā, un filmēšanas izmaksas bija tikai 20 tūkstoši «zaļo».