«Smēķētāju slimība» izvirzās izplatītāko kaišu topā

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: No arhīva

Domājot, ka klepus, aizdusa un elpas trūkums ir organisma normāla reakcija uz smēķēšanu, daudzi smēķētāji gados palaiž garām pirmās hroniskās obstruktīvās plaušu slimības jeb HOPS simptomus.

HOPS līdztekus sirds slimībām, insulta, plaušu vēža un apakšējo elpošanas ceļu infekcijām ierindojas visizplatītāko slimību topā Eiropā. Turklāt mediķi uzskata, ka tuvākajos 10 gados tieši šī slimība kļūs par trešo izplatītāko nāves cēloni pasaulē tūlīt aiz sirds un asinsvadu slimībām.

«Hroniskā obstruktīvā plaušu slimība jeb HOPS attīstās apmēram pusei hronisko smēķētāju. Tā rada neatgriezeniskus bojājumus elpošanas sistēmā, progresē lēni un bieži beidzas letāli. Latvijas mediķu un sabiedrības vidū aizvien trūkst pietiekamas informācijas — slimība netiek diagnosticēta laikus un tās norise sekmīgi kontrolēta,» skaidro Alvils Krams, Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik ar HOPS sirgst 600 miljoni cilvēku visā pasaulē, un tā ir viena no slimībām, kuras rezultātā mirstība turpina pieaugt.

Aptuveni 80% gadījumu HOPS izraisa smēķēšana (tabakas dūmi jeb t. s. darva). Iekaisums elpceļos un plaušās tiek novērots 100% hronisku smēķētāju, un aptuveni pusei ar laiku attīstās plaušu funkcijas traucējumi, savukārt 15–20% gadījumu attīstās ar šo plaušu bojājumu saistīti simptomi — elpas trūkums, klepus un atkrēpošanās. Visbiežāk šie simptomi tiek skaidroti ar novecošanos — slimībai cilvēks pielāgojas, samazinot fiziskās aktivitātes. Tikai tad, kad slimība jau progresējusi vairākus gadus vai pat gadu desmitus, cilvēks vēršas pie ārsta, jo elpas trūkums kļuvis par nopietnu apgrūtinājumu.

HOPS ārstēšanai nepieciešamie medikamenti ir iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā un tiek apmaksāti 75% apmērā. Diemžēl dažādu iemeslu dēļ šī iespēja bieži netiek izmantota.

Fakti

Hronisko obstruktīvo plaušu slimību raksturo elpceļu neatgriezeniska sašaurināšanās. Atklājot agrīnā stadijā, slimību var apturēt.

Riska faktori ir arī ilgstošs kontakts ar toksiskiem izgarojumiem, ražošanas dūmiem, raktuvju putekļiem un cita veida gaisa piesārņojumu, bērnībā pārslimotu infekciju sekas, sociālekonomiskais stāvoklis. HOPS attīstību nosaka arī ģenētiska nosliece (vienīgais skaidri pierādītais ģenētiskais slimības cēlonis — specifiskas vielas alfa 1 antitripsīna trūkums organismā), citas hroniskas elpceļu slimības, plaušu attīstības traucējumi grūtniecības laikā.

Pirmās pazīmes ir elpas trūkums fiziskas slodzes laikā un klepus. Šie simptomi nereti tiek uzskatīti par novecošanās pazīmēm, slimība netiek diagnosticēta un turpina progresēt apmēram 20 gadus, līdz plaušu funkcija ir pasliktinājusies par 50% un elpas sāk trūkt arī miera stāvoklī.

Pašlaik lielāka HOPS izplatība ir vīriešu vidū, kas skaidrojams ar faktu, ka pirms vairākiem gadu desmitiem smēķēšana bija krietni izplatītāka vīriešu, nevis sieviešu vidū. Tomēr pēdējo gadu laikā strauji palielinās smēķējošo sieviešu īpatsvars un līdz ar to pieaug HOPS izplatība arī sieviešu vidū.

HOPS būtiski ietekmē arī pacientu dzīves kvalitāti. Trīs ceturtdaļām pacientu elpas trūkumu izraisa pat vienkāršu ikdienas darbību veikšana. 50% pacientu, kas hospitalizēti ar HOPS, atgriežas slimnīcā pēc 6 mēnešiem.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu