Baltijas Kristīnei salst

«Tas ir muzikālais salons – viena no kuģa sejām. Tagad stāv tukšs. Te restorāns, karaoke bārs, meksikāņu restorāns, veikals, bērnu istaba. Slēgts. Un te, sestajā klājā, zaļais bārs, kur visi vakaros pulcējamies. Nu jau esam gandrīz kā vienas ģimenes locekļi. Otrais klājs, kur reisu laikā bija darbinieku ēdnīca un kajītes, ir auksts un tumšs. Tagad dzīvojam pasažieru kajītēs septītajā klājā – vismaz kaut kāds siltums un mēdz būt arī elektrība,» nelielā ekskursijā pa prāmi Baltic Kristina ved viesmīle Liene. Viņa uzvilkusi divus džemperus, jaku un ap pleciem apmetusi siltu lakatu – kustoties auksti neesot. Mēs viesošanās laikā tiek ēstas vakariņas – zviedru galda telpā un pustumsā.

«Ja te pārtrauks visus darbus, kuģis varēs doties uz kapitālo remontu. Ir detaļas, kuras, ja sasalst, atjaunot nevar. Nespējam aiziet… Rīgas jūras līnijas maksātnespējas administratoru Jāni Jurkānu uzaicinājām vakariņās sveču gaismā – lai paskatās, kā mēs te dzīvojam. Solīja atnākt,» skumji stāsta Baltic Kristina servisa direktore Elīna Vārpa.

Daži darbinieki jau atraduši jaunu darbu un no prāmja aizgājuši, citi regulāri dodas mājās pie ģimenēm. Lielākā daļa joprojām ir te, mēģinot ticēt, ka pēdējos mēnešos nopelnītā alga reiz parādīsies viņu kontos. Cilvēki stāsta par kredītiem bankās, par parādiem. Atbildē uz jautājumu, kā pavadījuši valsts svētkus, saņemu rūgtus smaidus: salūtu esot redzējuši ļoti labi un tad devušies gulēt. Nav naudas, nav svētku sajūtas.

Esi sveicināta, Īrija!

Divdesmitgadīgā Liene Dreimane kopš šā gada februāra uz prāmja strādāja par viesmīli. Dzimtajos Līvānos meitene labu laiciņu nav bijusi, kopš 19. oktobra viņa kopā ar citiem kolēģiem dzīvo uz prāmja. «Esmu vecākā četru bērnu ģimenē, tēta nav jau divpadsmit gadu, mamma saņem minimālo algu. Par šo darbu priecājos gan es, gan mamma. Mēnesī pelnīju trīssimt latu plus tējas naudas… Sevi nodrošināju, mammai palīdzēju. Tagad mamma atbalsta mani, cik nu tas iespējams. Aizvakar izņēmu dokumentus no augstskolas. Nevaru samaksāt. Zūd ticība, ka te uz prāmja redzēsim savu naudu. Bet dzīve ārpus prāmja man ir apstājusies.«

Par nākotni Liene ir nobažījusies, bet izmisumā nekrīt. «Janvāra vidū dodos strādāt uz Īriju. Paziņas, kuri tur dzīvo jau trīs gadus, palīdzēja sarunāt viesmīles darbu. Vēl nezinu, vai palikšu pavisam, viss var gadīties. Mammas brālis jau astoņus gadus dzīvo Zviedrijā un tur arī paliks. Vairāki draugi strādā Amerikā, Anglijā, Īrijā. Kamēr valdības vīri nebūs padzīvojuši ar minimālo algu un nesapratīs, kas apkārt notiek, te nekas nemainīsies. Pašā sākumā vienu sestdienu bija atnācis Aksenoka kungs. Citus neesmu manījusi. Viņš teica, lai dodamies mājās. Tiesa gan, uz jautājumu, par kādu naudu lai brauc mājās, viņš atbildēt nevarēja. Daudziem nauda ir beigusies.» Lienes dienas uz dīki stāvošā kuģa līdzinās cita citai. «Pieceļos, paēdu brokastis, skatos, kas kādam jāpalīdz. Tīram, kopjam. Ja vajag, kambīzē mizojam kartupeļus. Lielu daļu laika pavadām zaļajā bārā, kur mums ir televizors. Dažreiz uzspēlējam ričuraču, mēmo šovu vai kārtis. Pēc sešiem vakarā dažreiz izeju pastaigāties vai satikt kādu draudzeni.«

Tagad Lienes kajītē ir elektrība, bet pirmās dienas meitene dzīvoja tumsā. «Ja pazūd elektrība, kādu laiku nevaram iet dušā un lietot ūdeni. Toties mums vēl ir strādājošas veļas mašīnas un arī pulveris. Drēbes izmazgāt var.«

Kambīze turpina strādāt

Divdesmit vienu gadu vecā rīdziniece Kristīne Rožkova uz prāmja par pavāri strādā gandrīz trīs gadus. Lai ietaupītu uz transporta un ēdiena rēķina, viņa vienu nedēļu dzīvo uz prāmja, otru – mājās pie vecākiem. Virtuve jeb kambīze ir viena no tām prāmja telpām, kas joprojām aktīvi darbojas. Katru dienu tiek gatavotas brokastis, pusdienas un vakariņas kolēģiem. «Man nav tik traki – kajītē ir elektrība un arī kaut kāds siltums. Turklāt bez darba nesēžu. Kā pavāre varu teikt, ka cenšamies no esošajiem produktiem gatavot tā, lai visi varētu kaut cik normāli paēst. Vakaros parasti esmu diezgan sagurusi, televizoru īpaši neskatos. Eju gulēt.«

Meitene cer vistuvākajā laikā atrast jaunu darbu. «Tikai – ja nekādu naudu neiedos, kā izdzīvot pirmo mēnesi līdz pirmajai algai? Joprojām ceru, ka vismaz kaut ko mums samaksās. Pietrūkst stabilitātes. Gribu saņemt naudu, lai mierīgi varu doties prom no kuģa. Salda dzīve mums te nav.«

Galva vēsumā – esot veselīgi

Divdesmit astoņus gadus vecais Romāns Kuzjomkins no Rīgas rajona par noliktavas strādnieku uz Baltic Kristina strādā kopš pirmās prāmja kursēšanas vasaras.

«Septembra beigās man piedzima meita. Paguvu atgriezties no bērnu kopšanas atvaļinājuma un nostrādāt nedēļu, tad sākās dīkstāve. Tagad pēc grafika divas nedēļas dzīvoju uz kuģa, vienu – esmu mājās. Saņēmu bērna kopšanas pabalstu, tāpēc varēju braukāt uz mājām, nomaksāju arī dažus rēķinus. Te strādājot pelnīju ap 270 latiem mēnesī, tagad lienu arvien dziļākos parādos un dzīvoju mammai uz kakla.» Puisis meklē jaunu darbu un ir gatavs strādāt jebkur, lai pabarotu ģimeni. Romāns atzīst, ka kopā ar brāli doties strādāt uz Norvēģiju tagad nevar, jo nevēlas uz ilgu laiku atstāt ģimeni. «Neesmu jau nekāds padsmitnieks. Strādāt varu un gribu, ka tikai atrodas kāds, kurš par to samaksā.«

Pagaidām Romāns vēl ir uz prāmja. «Daru to, ko iepriekš, tikai krietni sarukuši apjomi – agrāk pieņēmām preci, nogādājām uz kambīzi, bāriem, restorāniem. Tagad piegādājam tikai kambīzei. Pārējā laikā sēžam un kūkojam, skatāmies televizorā. Lēnām debilizējamies. Pa dienu pasēžu noliktavā, tur ir gaisma, var palasīt, pie kompresoriem arī mazliet siltāk. Taču lielākā laime ir brīžos, kad jāstrādā – var izkustēties un sasildīties.«

No prāmja Romāns neiziet arī vakaros: «Ja maciņā nekas nežvadz, ko es iešu gar veikalu logiem siekaloties? Labāk klusi un mierīgi sēžu te.«

Puisim gadījusies nebūt ne tā komfortablākā kajīte. «Dzīvojos pa tumsu, arī dušas kajītē nav, taču pārāk lielas neērtības man tas nerada. Mājās nomazgājos pa cilvēku modei. Arī aukstumu paciešu labi, visu laiku taču strādāju saldētavā! Guļu ar trim segām, un ir normāli. Saka jau, ka galvu veselīgi turēt vēsumā, galvenais, lai kājas siltas.«

Kāzas pagaidām jāatliek

Divdesmit piecus gadus vecā Baltic Kristina servisa direktore Elīna Vārpa atzīst, ka dažbrīd grūti savaldīt emocijas. «Ar prāmi esmu saistīta, kopš tas vēl bija dokos Vecmīlgrāvī. Braucu arī pašā pirmajā reisā. Uz prāmja sāku strādāt kā pārdevēja tax free veikalā, tad biju administratore informācijas birojā. Kādu laiku pastrādāju krastā un 1. oktobrī, cerību spārnota, atgriezos te kā servisa direktore, lai... pilnvērtīgi nostrādātu tikai piecpadsmit dienas. Manos pienākumos ietilpa ēdināšanas, bāra, izklaides pasākumu pārzināšana. Viss, kas saistīts ar pasažieru komfortu.» Arī tagad Elīna lielāko daļu laika pavada uz prāmja. «Tikai divas dienas novembrī paņēmu brīvas un aizgāju padzīvot mājās. Mēģinu kolektīvā uzturēt normālu psiholoģisko klimatu. Tagad mēs te visi darām visu. Esmu pateikusi, ka šeit vairs nav es un tu, ir mēs. Esam viena komanda, kurai ir viena problēma.«

Tagad Elīnas kajītē ir elektrība. «Kādu brīdi gaismas nebija. Vienu vakaru pavadīju ar lukturīti un no rīta ar lukturīti zobus tīrīju… Vienu vakaru to var izturēt un vēl pasmieties, bet nevar to darīt vairāk nekā mēnesi. Ārā tagad kļūst aukstāk, pie mums iekšā arī. Psiholoģiski grūti izturēt dzīvi pustumsā.«

Dzīve ir sadrūmusi, saka Elīna. «Priekšā ir Ziemassvētki, kurus vairs neredzu kā svētkus. Dome piešķīra 150 latu pabalstu, kas aizgāja rēķinu apmaksai. Man skola nav apmaksāta jau divus mēnešus. Izskatās, ka vairs nespēšu pavilkt mācības Biznesa vadības koledžā. Divās bankās kredīti, kuri šobrīd ir regulārā mīnusā. Pie manis dzīvo mana desmit gadus jaunākā māsa, turklāt es esmu saderinājusies. Kāzas pagaidām būs jāatliek.«

Dīkstāves sākumā darbinieki aizsūtījuši vēstuli prezidentei. «Saņēmām atbildi – prezidentei esot žēl un viņa sekošot līdzi uz prāmja notiekošajam. Nu ko, kad kļūst pavisam grūti, pie sevis rūgti nosmejos – labi, ka nedzīvojam Āfrikā vai Indijā.» Ŗ

***

14. oktobris

Rīgas brīvostas pārvalde paziņo, ka a/s Rīgas jūras līnija (RJL) pārtrauks darbību un, visticamāk, prāmis Baltic Kristina no 17. oktobra nekursēs.

Rīgas brīvostas valde nolemj neieguldīt līdzekļus RJL pamatkapitālā un pārņemt prāmi, lai segtu parādu Parex bankai 7,7 milj. ASV dolāru apmērā.

15. oktobris

Rīgas pasažieru ostas apsaimniekotāja SIA Rīgas pasažieru terminālis pārtrauc sniegt pakalpojumus RJL. Baltic Kristina nedodas plānotajā reisā uz Stokholmu.

16. oktobris

Daļa pasažieru, kas Baltic Kristina atceltā reisa dēļ nevarēja nokļūt Zviedrijā, joprojām mitinās uz prāmja.

Zviedrijā pie Baltic Kristina biļešu tirdzniecības vietām norīkota policijas apsardze, jo daži Lietuvas pasažieri, kuri bija iegādājušies biļetes uz prāmi, kļuvuši agresīvi.

19. oktobris

Rīgas apgabaltiesa pēc SIA Rīgas pasažieru terminālis (RPT) lūguma apķīlā RJL kustamo mantu, arī prāmi Baltic Kristina.

21. oktobris

Baltic Kristina apkalpe un apkalpojošais personāls (70–80 cilvēku), neraugoties uz kuģa īpašnieku pārstāvju aicinājumiem atstāt kuģi, jau sesto dienu atsakās to darīt un ir gatavi pat badastreikam.

21. oktobris

Baltic Kristina apkalpe un apkalpojošais personāls (70–80 cilvēku), neraugoties uz kuģa īpašnieku pārstāvju aicinājumiem atstāt kuģi, jau sesto dienu atsakās to darīt un ir gatavi pat badastreikam.

25. oktobris

RJL iesniedz maksātnespējas pieteikumu Rīgas apgabaltiesā.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga izsaka atbalstu Baltic Kristina komandai un vēstulē RJL akcionāriem un Rīgas brīvostas pārvaldei lūdz parūpēties par prāmja darbiniekiem.

26. oktobris

Rīgas apgabaltiesa pieņēmusi RJL iesniegto maksātnespējas pieteikumu un ierosinājusi uzņēmuma maksātnespējas lietu.

27. oktobris

Izpildot RJL darbinieku prasības, Ziemeļu rajona tiesa uzliek arestu prāmim Baltic Kristina.

28. oktobris

Arodbiedrība aicina Rīgas domi pabalsta vietā RJL darbiniekiem izmaksāt visu darba algu.

1. novembris

Rīgas dome nolemj piešķirt vienreizējo materiālo atbalstu 200 latu apmērā Baltic Kristina un pārējiem RJL darbiniekiem.

KNAB un Ģenerālprokuratūra aicina izvērtēt RJL iepriekšējās valdes darbību.

2. novembris

Apkalpe ziņo, ka uz prāmja Baltic Kristina nav ne apkures, ne elektrības.

4. novembris

Aptuveni 75 RJL darbinieki vērsušies Rīgas Ziemeļu rajona tiesā, lūdzot piedzīt neizmaksāto darba algu.

5. novembris

RJL administrators Jānis Jurkāns apsola uzņēmuma darbiniekiem izmaksāt algu.

7.novembris

Rīgas apgabaltiesa atzīst RJL maksātnespēju.

8. novembris

RJL darbinieki saņem brīdinājumu par darba attiecību pārtraukšanu no 8. decembra.

17. novembris

Laikrakstā Latvijas Vēstnesis publicēts paziņojums, ka prāmja Baltic Kristina publiskā izsole paredzēta 21. decembrī.