Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8811374t1h6ea7.jpg)
Intas un Jāņa Eškinu dārzs Valmierā, Beverīnas ielā 44, pat šajā paplukušajā ziemas baltumā skatienu piesaista ar interesantiem veidojumiem, bet dzeltenā krāsā nokrāsotā māja izstaro samtainu siltumu.
Inta, aicinādama mūs raudzīt, kur vēl kaut kas no vasaras godības samanāms, nosmej: «Tā jau tradicionāli ierasts, kad viss pilnos ziedos, tad nāk vērtēšanas komisijas, priecājas un dala vietas. Taču dārzam daiļam ir jāizskatās jebkurā gadalaikā, un pēc tāda principa es to veidoju. Kā saka, cenšos to akcentiņu uzlikt un pašā karstākajā vasaras dienā domāju, kas ziedēs vai zaļos ziemā.,»
Pašlaik saimnieces dārzā patiešām jau arī zied... baltā sniega roze. Laikam jau silto un garo rudeni sajaukusi ar martu vai arī grib pierādīt sava otrā nosaukuma – Ziemassvētku roze – atbilstību.
Ziemai – skujkoki, vasarai – puķes
Eškinu ģimenes dārza platība ir 2500 kvadrātmetri. Vēl pirms gadiem desmit teju visā platībā auguši kartupeļi, burkāni, dilles un viss pārējais. Netrūcis arī vecu, lielu, puslūzušu ābeļu – 'Antonovkas' vien kādas četras. Tad Inta teikusi lielu «nē» dārzeņkopībai, atstājot vien kapitāli uzbūvēto siltumnīcu, un pamazām veidojusi vietas zālienam un puķu stādījumiem. Īpašs laukums ir skujeņu kolekcijai. Iestādītas gan augstās, gan klājeniskās tūju un kadiķu formas, gan lielai un mazai ligzdai līdzīgas eglītes. Skujkoku dārzs noteikti tiks papildināts, jo Intas domas palikušas Strenču stādaudzētavā – viņa vēl neesot uz savu dārzu atvedusi pat trešdaļu no tur piedāvātā krāšņuma. «Arī skujeņiem ir aplikta sētiņa, kamēr kociņi pamatīgi sasparojas. Diemžēl runči un suņi laikam ir pārliecināti, ka eglītes iestādītas tieši viņu dabisko vajadzību kārtošanai. Tā kā mums visiem šie mājdzīvnieki ir mīluļi un lutekļi, tad skujeņus glābjam ar sētiņu. Tagad jau labi – var veikalā nopirkt tādu glītu, zaļas krāsas sietu, kas iederas dārza kopainā,» stāsta saimniece.
Inta visu platību ir sadalījusi it kā joslās: ziedēšana sākas ar sniegpulksteņiem, prīmulām un krokusiem un beidzas ar mārtiņrozēm. Kā atsevišķi akcenti mauriņā ir eņģeļtaures, dažas rozes un divmetrīgu smilgu ceri. «Vitamīnu zonā» aug rudens avenes, zemenes, gandrīz melnas krāsas jāņogas ar ļoti gariem ķekariem un krūmmellenes. Vieta atvēlēta arī jaunu augļu koku kolekcijai. Vairāk sastādīti ķirši, plūmes, mazāk – ābeles. Esot apspriedušies ģimenē un secinājuši, kādēļ aizņemt vietu, ja āboli nevienam sevišķi pie dūšas neiet.
Inta: «Saimniecības ēkā esam iekārtojuši pirti un atpūtas telpas. Pie mums bieži viesojas bērnu un mazbērnu draugi, kuri ir skrējēju klubu dalībnieki, un tad vajag relaksēties. Mazajiem novilkts arī batuts, kur izlēkāties. Drīzumā sola, ka no Igaunijas atvedīs tādu pamatīgu koka kubulu, kurā varēs plunčāties ārā pat aukstā laikā.«
Dārzu uzmundrina ūdens
Intas sapnis allaž bijis baseins dārzā. Pirms dažiem gadiem pa ziemu salasījusies visus iespējamos padomus un pavasarī pati ar lāpstiņu ķērusies vienam zemes pleķim klāt. Tagad nelielais ūdens laukumiņš jau apstādīts ar dažādiem augiem, ierīkota strūklaka, bet krastā vietu atradušas draugu dāvinātas akmens skulptūras. Viena – pat saimnieces «portrets».
«Kad mūsu dārzs šovasar uzvarēja Valmieras domes rīkotajā konkursā par skaistāko dārzu un mēs, pirmās vietas ieguvēji, balvā saņēmām simt latu, es momentā iedomājos savu strūklaku: nopirkšu baseina izgaismošanas lampas. Tās maksā aptuveni pusi no šīs summas. Pārējo naudu pietaupīšu kādu jaunu un interesantu augu iegādei pavasarī, jo man patīk eksperimentēt. Reizēm jau gan bildēs ieraudzītais nepavisam neatbilst īstenībai un tad to sezonu kāda vieta dārzā bijusi veltīgi aizņemta, bet var jau mēģināt atkal nākamo augu. Pa šo ziemu man jāizdomā, ar ko apaudzēt kaimiņmājas ne īpaši izskatīgo ārsienu, kas ir tieši uz mūsu dārza robežas un nav ne ar ko aizsedzama. Augi ir jāizvēlas diezgan rūpīgi, jāzina arī viņu kaprīzes, jo dārzā valdošais ir ziemeļu vējš. Siltummīļiem cenšos atrast piesaulīti vai dobi norobežot ar sētiņām. Man patīk eksperimentēt arī ar mauriņu. Manuprāt, nav nemaz nepieciešams to nofrizēt un uzturēt kā zaļu paklāju. Dažviet tā pati nicināmā sūna izskatās tik skaisti un tāpat baltais āboliņš vai kādas sīkas zilas puķītes un maijrozītes.«
Eškinu ģimenes dārzā vieta izbrīvēta arī pavisam prāvam desmit kubikmetru baseinam, kur mazbērni var pat peldēties. Tas darīts ar nodomu, lai mazos karstā vasaras dienā nevilinātu Gauja.
Intas Eškinas padoms
* Lai ielabotu zemi stikla siltumnīcā, sanes un saliek uz augsnes visu vasarā nopļauto zālīti. Līdzko tā sažuvusi, ierušina zemē. Kopā ar kūtsmēsliem tiek veidota auglīga mulča.
* Kurmju rakumi ir visauglīgākā augsne puķu dobju veidošanai un pat istabas puķu stādīšanai.
* Pret sūnu zālājā var cīnīties ar veikalā nopērkamo ķīmiju, bet ļoti labi palīdz pelni. Ar tiem pie reizes var
ierobežot arī gliemežu pārvietošanos.
* Pret laputīm, sevišķi margrietiņās un rozēs, izsmidzināms «Actara».
* Aktinīdijām jeb dārza kivi saknes smaržo pēc baldriāna, tādēļ no runču uzmācības augu norobežo ar sētiņu.
* Augsnes dezinfekcijai vēlams rudenī zemē ierakt samteņu lapas un diļļu stublājus.
* Lai izvairītos no nezāļu ieaugšanas žoga pinumā, augsni zem žoga aptuveni divdesmit centimetru platumā apsmidzina ar kādu no nezāļu iznīcināšanai paredzētajām indēm.
* Ja iespējams, dārzā jāizzāģē bērzi. Cik tālu sniedzas šā koka ēna, tik nīkuļos vai pat aizies bojā viss iestādītais.
* Vīnogulājs labi sadzīvo ar gados vecāku ābeli, jo tās lapotne un stumbrs aizsargā šo vīteni gan pavasara salnās, gan ir ļoti stabils balsts.
* Starp vasaras puķēm jāiestāda selerijas un dekoratīvie pētersīļi, kas rudenī, puķes aizvācot, izvēršas kā zaļas kupenas.
* Vasaras puķu vidū nemanāmi izaug arī dekoratīvie kāposti, kas, sākoties salam, iekrāsojas ļoti spilgtās niansēs.
* Mājas ārsienu krāsošanai ieteicama «Caparol» krāsa ar zilonīti uz etiķetes. Šī krāsa nepieņem netīrumus, bet, piemēram, dubļus var viegli nomazgāt ar birstīti.