Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8811408t1h1d90.jpg)
«Pasaules dietologi vienojušies, ka nav svarīgi, ko tu ēd, bet svarīgi, kā tu ēd. Tāpēc vajag sevi iepriecināt un ēst no labiem traukiem, jo tad arī sauss maizes gabaliņš garšos kā kaut kas īpašs,» rādot apzeltītu porcelāna tasīti ar viļņveidīgu maliņu, saka salona «Villeroy & Boch» vadītāja Aļona Košele.
Viņa novērojusi, ka līdzīgi kā apģērbu industrijā tendences mainās katra gada pavasarī un rudenī, arī trauku modē šajā laikā parādās kas jauns, turklāt daudziem ražotājiem ir arī sezonas kolekcijas, piemēram, Ziemassvētku. Pašlaik aktuālākais porcelānu trauku ražošanā ir ģeometrisko formu izmantošana. Kvadrātveida, trīsstūrveida, ovāli, apaļi un bez noteiktas formas šķīvji un krūzes plauktos un uz galdiem nav nekas neparasts, tāpat dominē dažādu ziedu un ogu (jāņogu, aveņu, zemeņu) zīmējumi. «Tā kā cilvēki daudz laika pavada darbā, mājās bieži vien tikai brokasto, un dzīvesveids kļūst arvien ātrāks, tad svarīgi, lai trauki būtu ērti, izturīgi, vizuāli pievilcīgi un cenai atbilstoši,» uzsver A. Košele.
Salona «D.E.B.C» direktore Ulrika Krūmiņa uzskata, ka modē ir tas, kas katram patīk un sagādā prieku. «Protams, ka trauki tiek pieskaņoti gan interjeram, gan situācijām, un, ja ir moderns mājokļa iekārtojums, tad vairāk piestāvēs četrkantainas krūzītes,» turpina U. Krūmiņa, stāstot, ka porcelānu daudz izmanto arī bižutērijā, lustru, svečturu un skulptūru izgatavošanā. Viņasprāt, pieprasījums pēc greznā materiāla izstrādājumiem laika gaitā nav mazinājies. «Cilvēkiem patīk šis smalkums un neparastie zīmējumi,» saka U. Krūmiņa, piebilstot, ka daudzi ir pieraduši pie idejas, ka porcelāns ir labāks par fajansu un keramiku, bet tas gan esot tikai gaumes jautājums. Piemēram, keramikas trauki telpā ienes lielāku siltumu un mājīgumu nekā porcelāns.
«Porcelāna vērtība ir veidojusies vēsturiski,» stāsta Mencendorfa nama vadītāja Ilona Audere. Kad 18. gadsimtā Eiropā, arī Rīgā, sāka ievest Meisenes porcelānu, tā bija arī viena no galvenajām kolekcionēšanas precēm, jo bija ļoti dārga, izmēģinājuma ceļā nesen atklāta lieta, kas atradās tikai aristokrātu mājās. Cilvēki, kuriem nebija dižciltīgas izcelsmes un daudz naudas, vērtīgo vācu atklājumu nekad nelietoja. Pat tad, ja viņiem bija kāds porcelāna trauciņš, tas tika turēts goda vietā.
«Daudziem patīk gaisīgi, smalki materiāli, kuriem var izvēlēties krāsu, toni, zīmējumu. Tādējādi māksla tiek pievirzīta tuvāk arī lietojuma pasaulei. Ikdienā arī gribas kaut ko ļoti unikālu un uz apgleznota audekla jau neēdīsi,» piebilst I. Audere, skaidrojot, kāpēc porcelāns sajūsmina cilvēkus arī mūsdienās.
Latvijas porcelāna vēsture aizsākās 19. gadsimtā, kad Rīgā tika nodibinātas divas nozīmīgas ražotnes. 1841. gadā tika atklāta Sidora Kuzņecova porcelāna un fajansa rūpnīca, kur izgatavoja dažādus ikdienā izmantojamus traukus -– tējkannas, šķīvjus un krūzītes, un 1886. gadā tika dibināta Jākoba Jesena fabrika, kas izcēlās ar augstu kvalitāti un Rietumu tradīcijām. Pašlaik Rīgā darbojas vairākas porcelāna apgleznošanas studijas gan Mākslas akadēmijā, gan citviet, taču Latvijai vairs nav savas porcelāna ražotnes.
Eiropā smalko un tomēr izturīgo porcelānu atklāja nejauši, kad 1710. gadā Vācijas pilsētiņā Meisenē alķīmiķis Johans Betgers meklēja zelta izgatavošanas formulu. Tā kā atradums vērtīguma ziņā līdzinājās zelta formulai, porcelānu nodēvēja par balto «zeltu». Ķīnā porcelānu pazīst jau krietni ilgāk, no 12. gadsimta.
Porcelāna kvalitāti nosaka
* Marķējums, uz kura labas firmas būs uzrakstījušas savu vārdu, kolekcijas nosaukumu un materiālu.
* Marķējuma krāsa, kas pirmā labuma izstrādājumiem ir zila, otrā – zaļa, trešā – sarkana, un zelta krāsa nozīmē, ka porcelāns ir izcils.
* Porcelāna biezums (jo tas ir plānāks, jo augstāka kvalitāte).
* Zīmējuma apstrāde, ko var novērtēt, pārvelkot ar roku pār trauku. Ja plauksta zīmējumu jūt, tas ir diezgan lēts izstrādājums.
* Uzraksts «china» uz marķējuma nozīmē – porcelāns, nevis to, ka trauks ražots Ķīnā.
Porcelāns vai māls?
Mencendorfa nama vadītāja mākslas zinātniece Ilona Audere:
* Labs porcelāns ir vēsturiska vērtība. Kad 18. gadsimtā Eiropas valstīs, arī Rīgā, sāka ievest Meisenes porcelānu, tas bija viena no galvenajām kolekcionēšanas precēm.
* Labu porcelānu cilvēki izvēlas, kad ikdienā gribas kaut ko ļoti unikālu. Tā māksla tiek pievirzīta tuvāk arī lietojuma pasaulei.
* Porcelāns sajūsmina cilvēkus ar trauslumu, vieglumu un aristokrātiskumu.
Keramiķis Voldemārs Voguls:
* Māls ir dabīgs, silts un mājīgs materiāls, ko no senseniem laikiem iegūst tepat Latvijā, turklāt – diezgan lēts.
* Zirņi ar speķi nekur negaršo tik labi kā māla bļodiņā, rūgušpiens māla krūzē ir kas īpašs, ziedi māla podā izskatās neparasti skaisti un bērniem patīk svilpot māla figūriņās.
* Māla priekšmeti ir piemēroti gan dārzam, gan virtuvei, un to kopšana neprasa lielu piepūli.