Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8812601t1h01cf.jpg)
Arī literatūra pārceļas uz globālo tīmekli. Grāmatnīcas plauktus nomainījuši interneta veikali, bibliotēkas apmeklējuma vietā – iespēja doties uz virtuālo lasītavu. Pasaulē pazīstamā interneta grāmatu veikala Amazon.com peļņa pagājušajā gadā pieaugusi par 250 procentiem. Kādēļ arvien vairāk pircēju dod priekšroku virtuālajām iespējām?
Tīmeklis pilnāks
Viens no svarīgākajiem argumentiem pirkumam internetā – šeit var iegādāties gandrīz jebko, kamēr grāmatveikala plauktu izmēri ir ierobežoti. Apgāda «Atēna» direktors Karstens Lomholts stāsta, ka arī viņu mājas lapā ir plašāks piedāvājums nekā grāmatnīcās. Iespējams, «fiziskās» grāmatas izpirktas vai jau sen izņemtas no apgrozījuma, taču internetā joprojām pieejama liela daļa izdotā.
Internetā biežāk iepērkas tie, kam profesionāla nepieciešamība vai interese liek meklēt retākus izdevumus. Cittautu speciālistu raksti, iemīļotā ārzemju rakstnieka jaunākā grāmata, padomi specifiska vaļasprieka cienītājiem, reti mākslas izdevumi, Latvijā nenopērkami žurnāli… Protams, svešvalodā.
Lielākais pasaules interneta grāmatu veikals ir Amazon.com. Amerikāņu uzņēmums savu darbību internetā sāka 1995. gada jūlijā un tikai oktobrī svinēja simtā klienta pirkumu. Taču īpašnieks Džefs Bezoss pamanīja iespējamo nišu interneta tirgū un pameta labi apmaksātu vecākā viceprezidenta amatu kādā Volstrītas investīciju firmā, veltot sevi jaunajam biznesam.
Drīz vien kļuva skaidrs: D. Bezoss uzgājis zelta dzīslu. Jau 1996. gadā pakalpojumu apjoms pirmoreiz sasniedza 100 pasūtījumu stundā. Tagad 100 pasūtījumi minūtē jau ir ikdiena.
Lai arī Amazon.com sākotnēji veidots kā grāmatveikals, kopš 90. gadu beigām tajā var iegādāties mūzikas, video, DVD ierakstus, rotaļlietas, sadzīves tehniku, darbarīkus. Amazon.com ir filiāles daudzās valstīs.
Patlaban līdzīgs veikals darbojas arī Latvijā – Amizante.lv. Tajā var iegādāties lielāko Latvijas izdevniecību grāmatas, paplašinās izdevumu skaits angļu, krievu, vācu spāņu un itāliešu valodā.
Tie, kam labi sokas lasīšana krievu valodā, būs piemērots krievu interneta veikals Ozon.ru. Te solīta piegāde apmēram desmit dienu laikā, Amazon.com piegādes laiks – līdz mēnesim.
Diezgan vienkārši
Ja vēlaties iepirkties Amazon.com vai kādā citā ārzemju interneta veikalā, nepieciešama Visa Electron, MasterCard vai citas specifiskas maksājuma kartes, kuras norādītas lapā.
Ieejot Amazon.com, jāreģistrējas – jānorāda vārds, uzvārds, epasta adrese un dzimšanas dati. Tad jādodas meklēt vēlamo preci un jāliek tā «iepirkumu grozā» jeb «cart». Nākamais solis – pirkt izvēlētās preces. Šeit jānorāda adrese, kurp nogādāt pasūtījumu, telefona un kredītkartes numurs. Uzmanību pievērsiet pasta izdevumu jeb «shipping» summai – no Amerikas sūtītai grāmatai tā ir aptuveni desmit dolāri.
Latviešu veikalā Amizante.lv sistēma ir līdzīga. Papildus norēķinam ar karti piedāvātas iespējas maksāt caur Hansa Internetbanku un ar pārskaitījumu jebkurā bankā.
Izdevniecības «Atēna» interneta veikalam ir pavisam vienkārša sistēma – Rīgas robežās nauda jāmaksā kurjeram, kurš atved grāmatu. Citur Latvijā samaksa ar pārskaitījumu. K. Lomholts atzīmē, ka grāmatas ar interneta starpniecību lasītāji iegādājas labprāt. Pat ieskaitot pasta izdevumus, tas ir par 10 – 15 procentiem lētāk nekā veikalā. «Arvien biežāk grāmatas pasūta ārzemēs dzīvojoši latvieši. Piemēram, no Briseles – tur strādājošie pelna daudz un šī ir vienīgā iespēja nopirkt daiļliteratūru latviski. Ārpus Rīgas robežām grāmatu veikalos piedāvājums mēdz būt niecīgs, tāpēc priecājamies, ka ar interneta starpniecību varam piegādāt grāmatas lasītgribētājiem citās pilsētās un laukos,» bilst «Atēnas» direktors.
Arī izdevniecības «Kontinents» realizācijas daļas vadītāja Dace Kontrimiene stāsta, ka grāmatas ar interneta starpniecību iegādājas arvien biežāk. «Šī sistēma mums ļauj noskaidrot pastāvīgos klientus. Tiem, kas iepērkas vismaz sešas reizes gadā, piedāvājam atlaides.» Arī «Kontinenta» mājas lapā grāmatas ir lētākas nekā citviet veikalos.
Daudzi interneta veikali cenšas atdarināt īstas grāmatnīcas priekšrocības un piedāvā izdevumu virtuāli pašķirstīt. Visbiežāk redzami grāmatas vāki, iespējams izlasīt arī pāris lapaspuses.
Ja nevēlaties atstāt personīgos datus tīmeklī, lielākā daļa Latvijas interneta grāmatnīcu piedāvā norēķināties skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu.
Izpaužot maksājumu kartes datus virtuālajam veikalniekam, tie paliek drošībā. To nosaka Latvijas Republikas Fizisko personu datu aizsardzības likums.
Tomēr pirms pirkuma vajadzētu veikt dažus drošības pasākumus. Par garantiju var kalpot mājas lapas reputācija un attieksme pret konfidencialitāti. Informācijai par pirkuma drošību jābūt viegli atrodamai lapā, tāpat kā kontaktinformācijai par uzņēmumu, arī apskatāmās preces un piegādes aprakstam.
Bibliotēka mājās
Arvien aktuālākas kļūst interneta bibliotēkas. Agrāk atsevišķus izdevumus bija iespējams lejupielādēt par samaksu vai nelegāli, bet tagad vairojas bezmaksas lasītavas.
Amerikānis Maikls Hārts ir elektronisko grāmatu kustības «Project Gutenberg» aizsācējs, šajā jomā darbojas kopš 1971. gada. Perspektīvas saskatījis jau kopš pirmā interneta tīkla rašanās un patlaban ir šīs jomas augšgalā. Projekts darbojas, galvenokārt pateicoties brīvprātīgajiem kustības sekotājiem, kas grāmatas pārvērš elektroniskā formātā un izplata vispasaules tīmeklī. Lielākā daļa lapu satura: klasiķu romāni, noveles, stāsti, dzeja, dramaturģijas darbi. Tomēr iekļautas arī pavārgrāmatas un izziņu literatūra. Elektroniskās grāmatas galvenokārt ir angļu valodā, tomēr ir arī darbi vācu, franču, itāliešu, spāņu, holandiešu un ķīniešu valodās.
Gluži kā lielākajai daļai bezmaksas interneta bibliotēku, arī «Project Gutenberg» jāsaskaras ar autortiesību likumu. Tieši tādēļ gandrīz visās virtuālajās lasītavās sastopam galvenokārt klasiķu darbus.
Vēl kāds vērienīgs projekts – «Google Print». Tā ir milzīga grāmatu datu bāze, tomēr tikai daļa pieejamas lasīšanai. 2004. gada beigās kompānija «Google» uzsāka sadarbību ar piecām lielākajām amerikāņu bibliotēkām, digitalizējot grāmatas, uz kurām neattiecas autortiesības.
Iespējams – Merķelis
Lapā Theeuropeanlibrary.com patlaban iespējams atrast visu «veco» Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo bibliotēku resursu sarakstu. 2005. gada aprīlī sākās darbs pie informācijas sagatavošanas arī Latvijā. Kā stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktora vietnieks Ivars Indāns, process ir laikietilpīgs. «Projektam paredzēts veltīt divus gadus, darbam Eiropas Savienības struktūrfondi piešķīruši četrdesmit tūkstošus eiro. Katru ierakstu sagatavojam un pārtulkojam visās dalībvalstu valodās, nodrošinot pieejamību.» Sarakstā nav iekļauti pilnībā visi Latvijas Nacionālajā bibliotēkā pieejamie resursi – tos šķiro pēc starptautiska un vietēja nozīmīguma.
Bibliotēka nodarbojas arī ar resursu digitalizāciju. Restaurācijas un digitalizācijas nodaļā kopš vasaras notiek darbi pie preses izdevumu skanēšanas ar «Betterlight» kameru. Vairāki desmiti tūkstoši lapaspušu un pavisam sešdesmit seši dažādi nosaukumi atrodami internetā Nacionālās bibliotēkas mājas lapā. «Patlaban prioritāte ir izdevumi, kas atrodas katastrofālā stāvoklī – dzeltē, jūk ārā, lapas plīst. Avīze domāta vienai dienai un tiek drukāta uz vissliktākā papīra. Vienīgi bibliotēkām ir interese saglabāt to ilgāk,» stāsta nodaļas galvenā bibliotekāre Marika Karlsone. Digitalizētos izdevums var apskatīt arī bibliotēkas Periodisko izdevumu nodaļā. Internetā pieejams arī plašs plakātu katalogs, drīzumā – kartes.
«Grandioza grāmatu digitalizācija turpmāko gadu plānā neietilpst, patlaban svarīgi strādāt pie esošo resursu saglabāšanas un uzturēšanas,» bilst I. Indāns.
I. Indāns paredz, ka bibliotēka pamazām apzinās tās grāmatas, kuras pastiprinātas lasītāju intereses dēļ varētu ievietot internetā. Pirmā no tām varētu būt Garlība Merķeļa «Latvieši» – grūti pieejams un pieprasīts izdevums.
Interneta grāmatnīcas Latvijā un norēķinu veidi
- Internetā var iegādāties grāmatas apgādos: «Atēna», «Jumava», «AGB», «Neputns», «Lielvārds», «Kontinents».
Tīmekļa bibliotēkas
Uzmanies!
- Darījuma veikšanas brīdī lapai jābūt drošajam pieslēgumam jeb «secure connection». To norāda speciāls brīdinājums, kā arī lapas adrese, kur sākumā http:// vietā jābūt https://
- Savus personīgos datus nav ieteicams sūtīt pa e-pastu.
- Nekādā gadījumā neizpaudiet kartes PIN kodu un konta numuru! Darījumam nepieciešams tikai kartes numurs.
- Sekojiet līdzi darījumiem un veiciet to uzskaiti, lai neskaidrību gadījumā varētu sniegt nepieciešamo informāciju.
Tikai no Amerikas
Jānis Norvelis, IT speciālists: «No Latvijas interneta veikaliem grāmatas pasūtu reti. Reiz iepirkos «Atēnas» mājas lapā, jo izdevums tur bija lētāks. Tomēr, manuprāt, vienkāršāk ir ieiet grāmatveikalā nekā sarunāt tikšanos ar kurjeru.
Biežāk pasūtu no Amazon.com – tur iegādājos tehnisko literatūru par datoriem, kura Latvijā nav nopērkama. Iesaku izmantot Amazon.com amerikāņu lapu – tur zemākas cenas.
Absurdi, bet, sūtot no Amerikas, mēs skaitāmies Eiropā – tāda arī maksa par piegādi. Bet angļu Amazon.com veikalā Latviju uzskata par trešās pasaules valsti un pasta izdevumi ir daudz lielāki. Jāievēro arī, lai pasūtījums nepārsniedz 50 latu vērtību, citādi būs jāmaksā nodoklis.»
Ērti un vienkārši
Kārlis Streips, žurnālists: «Interneta veikalus izmantoju, lai iegādātos romānus, grāmatas par vēsturi, Krieviju un PSRS, biogrāfijas un autobiogrāfijas, arī dokumentālās filmas un televīzijas raidījumu izlases. Tā kā man ir radi Amerikā, ērti varu pasūtīt dāvanas – tās viņiem piegādā.
Pasūtu galvenokārt tādēļ, ka Latvijā grāmatu izvēle angļu valodā ir ierobežota, bet internetā piedāvājums ļoti plašs. Turklāt ērti: viens «klikšķis» un grāmata klāt. Pasūtījums visbiežāk atnāk divu trīs nedēļu laikā.»
Virtuālās bibliotēkas – neaizstājamas
Pēteris Locāns, Latvijas Neredzīgo biedrības centrālās valdes priekšsēdētāja vietnieks: «Izdot grāmatas braila rakstā ir ļoti dārgi, tādēļ to ir maz. Kad mācījos skolā, izlasīju gandrīz visu, kas bija pieejams. Mums, neredzīgajiem un vājredzīgajiem, raksturīgs informācijas bads, mēs tveram visu, ko varam. Pirms sešiem gadiem sāku apgūt internetu. Cik liels bija mans pārsteigums, kad uzzināju, ka pasaulē ir tik daudz grāmatu un rakstnieku!
Izmantoju programmu, kas nolasa tekstu datorā, tādējādi varu noklausīties grāmatas, kuras pirms tam nekad nebūtu apguvis. Patlaban esmu sakrājis aptuveni četrus tūkstošus grāmatu. Manuprāt, interneta bibliotēkas ir neaizstājamas, patiešām liels ieguvums.»
«Patlaban Latvijas Neredzīgo biedrībā vadu projektu «Informētība, zināšanas un pieredzes apmaiņa – nozīmīgākie faktori cilvēku ar redzes problēmām motivēšanā un sagatavošanā nodarbinātībai». Būtībā dators un internets ir vienīgā iespēja, kā neredzīgais un vājredzīgais var padarīt daudz darbus – rakstīt, lasīt, apmainīties ar informāciju, arī tulkot.»